ELA biedru kopsapulcē pieņemtās rezolūcijas un lēmumi

2021.gada 31.jūlijā notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru ikgadējā kopsapulce. Pēc diskusijām biedru sapulces ietvaros rakstveida procedūrā 2021.gada 15.augustā ELA ir pieņēmusi šādas rezolūcijas un lēmumus.
REZOLŪCIJAS
ELA biedru sapulce:

1. Izsaka pateicību visām organizācijām, skolām, kopām un indivīdiem, kas par spīti pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ir radoši un nerimstoši turpinājuši uzturēt latvietību diasporā.
2. Izsaka pateicību visām bērnu kultūras kopām Eiropā, vecākiem, vadītājiem un repetitoriem par lielo darbu, ko viņi sarežģītajos apstākļos tomēr noveda līdz galam, gatavojoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
3. Rosina latviešu diasporas skolas pēc iespējas drīz atsākt klātienes darbību, pielāgojoties Covid19 radītajām pārmaiņām un ierobežojumiem.
4. Novērtē valsts budžeta atbalstu diasporai un, lai stiprinātu diasporas darba ilgtspēju, aicina šo atbalstu pēc iespējas ieguldīt cilvēkos. Izglītības jomā tas nozīmētu paredzēt mērķdotāciju pedagoģiskajam darbam diasporas skolās, un visās jomās – iespēju saņemt atlīdzību par konkrētu specializētu uzdevumu veikšanu. Šajā nolūkā ELA lūdz valsts iestādes attiecīgi grozīt valsts budžeta programmu nolikumus darbam ar diasporu.
5. Atkārtoti uzsver latviešu vēsturisko centru Eiropā darbības grūtības, ko saasinājuši pandēmijas iespaidā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, un mudina centrus kopā ar Latvijas partneriem meklēt noturīgu risinājumu to vēsturiskās un šodienas lomas uzturēšanai diasporas dzīvē un Latvijas publiskajā diplomātijā. Šajā nolūkā dod mandātu ELA prezidijam saskaņot un pārstāvēt Latvijā Eiropā esošo latviešu vēsturisko centru intereses.
6. Pateicas Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijai par procesa skaidrošanu attiecībā uz dubultpilsonības atļauju saņemšanu konkrētiem diasporas piederīgajiem no trešajām valstīm, t.sk. Gruzijas, un uztur aicinājumu sadarbībā ar PBLA un Latvijas politikas veidotājiem risināt jautājumu par dubultpilsonības pieļaušanu ar Izraēlu.
7. Aicina diasporas organizācijas un skolas, kā arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības un diasporas izglītības jomā aktīvās valsts iestādes informēt un iesaistīt diasporas ģimeņu vecākus, vietējo sabiedrību un bērnus aktīvās diskusijās (klātienē un attālināti) par to, kā labāk nodrošināt latvietības pieejamību, un par to, kāda ir mūsu katra loma tās iedzīvināšanā.
8. Apņemas kopīgi veicināt un atzīt diasporas cilvēku ieguldījumu Latvijas un diasporas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un “pilsonisko mecenātismu” (darbs, ziedojumi, līdzdalība kampaņās u.c.); rosina pārskatīt Latvijas regulējumu labdarības organizāciju reģistrēšanai, lai celtu motivāciju un atvieglotu iespējas diasporai ziedot Latvijas labdarības organizācijām.
9. Aicina Latvijas konsulārās pārstāvniecības proaktīvi sniegt Latvijas piederīgajiem informāciju par latviešu organizācijām, skolām, kopām un par latviešu valodas kopšanu daudzvalodu vidē, t.sk. tad, kad Latvijas piederīgie ierodas reģistrēt jaundzimušus bērnus vai mainīt dokumentus.
10. Lūdz Latvijas valdību uzrunāt mītnes zemju valdības, lai pēc vecāku pieprasījuma nodrošinātu diasporas bērniem iespēju apgūt latviešu valodu kā svešvalodu un izcelsmes valodu mītnes valsts vispārējās izglītības skolās.
11. Atkārtoti aicina Izglītības un zinātnes ministriju izveidot un ieviest digitālu latviešu valodas eksāmenu, kas ir latviešu valodas zināšanu oficiālai novērtēšanai attālināti pieejams jebkurā vietā pasaulē.
12. Atzinīgi novērtē darba grupas izveidi sadarbībai ar diasporu Latvijas Olimpiskās komitejas ietvaros un aicina partnerus Latvijā un pasaulē mērķtiecīgi veidot sporta sadarbību ar diasporu, tā ieguldot Latvijas cilvēku saliedētībā, sporta un sabiedrības veselības attīstībā un ekonomikā Latvijā.
13. Aicina diasporas organizācijas, diasporas un Latvijas medijus, Latvijas diplomātisko dienestu un Centrālo vēlēšanu komisiju savlaicīgi un aktīvi informēt diasporas piederīgos par tiesībām un iespējām veidot vēlēšanu iecirkņus, kandidēt un balsot Latvijas Saeimas vēlēšanās 2022. gadā.
14. Aicina Saeimu un valdību pilnībā īstenot Diasporas likumu, pieņemot vai grozot, ieviešot un atbilstīgi finansējot tam nepieciešamos aktus, tostarp attiecībā uz ārvalstu kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās un Augstākās izglītības likumā paredzot tiesības atbilstoši kvalificētiem kandidātiem konkurēt uz akadēmiskiem un pārvaldības amatiem Latvijā arī tad, ja nav iegūts zinātniskais doktora grāds;
15. Atkārtoti atzīmē diasporas mediju nozīmi Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā, un aicina Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un NEPLP nodrošināt, ka diasporas mediji saņem pamatdarbības atbalstu un ka tiem tiek nolikumos nodrošinātas diasporas darbības specifikai atbilstošas iespējas līdzvērtīgi konkurēt ar Latvijas medijiem par finansējumu diasporas darbības atspoguļošanai.
16. Ar gandarījumu par kopīgi paveikto un aizsākto diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, ELA 70 gadu jubilejas zīmē izsaka lielu pateicību par sadarbību saviem partneriem Latvijā un pasaulē – valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, medijiem, kā arī citiem atbalstītājiem, kas sekmē ELA darbību.

LĒMUMI
ELA biedru sapulce:
Apstiprina šādus ELA darbības dokumentus:
- 2020. gada biedru sapulces protokolu;
- ELA darbības pārskatu un finanšu pārskatu par 2020. gadu;
- revīzijas komisijas ziņojumu par ELA saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti 2020. gadā un darba organizāciju līdz 2021. gada 1. jūnijam;
- precizētu ELA budžetu 2021. gadam;
- ELA izglītības stratēģiju.
Ņem vērā Statūtu grupas ziņojumu un pateicas tai par ieguldīto darbu; aicina ELA prezidiju līdz 2022. gada kopsapulces diskusijām noturēt biedru domnīcas par (i) ELA mērķiem un uzdevumiem (ii) ELA biedru struktūru (iii) ELA pārstāvību PBLA ietvarā (iv) ELA finanšu ilgtspēju; balstoties uz šīm biedru domnīcām, aicina ELA prezidiju iesniegt kopsapulcei priekšlikumus par ELA Statūtu grozījumiem, finanšu stratēģiju un iekšējām vadlīnijām samērīgas un ilgtspējīgas biedru maksas noteikšanai.
Atzinīgi novērtē ELA balvas izveidi “kā ELA pateicību par degsmi un ieguldījumu, ciešā kopībā savijot Latviju, latviešus pasaulē un Eiropas vērtības”, un tās pasniegšanu bijušajiem ELA vadītājiem; uzdod ELA prezidijam izstrādāt balvas nolikumu, lai turpmākajos gados balvu pasniegtu Eiropas diasporas izcilniekiem izglītības, kultūras, pilsoniskās iesaistes, zinātnes, tautsaimniecības, garīgās dzīves, labdarības vai citās jomās.
Aicina ELA prezidiju uzrunāt ELA darbā neaktīvos biedrus un svītrot tos no biedru sastāva, ja līdz 2022. gada 1. janvārim nav saņemta nekāda atbilde par ieinteresētību turpināt darbību ELA ietvarā.
PBLA 2021. gada valdes diskusijās aktīvi pārstāvēt Eiropas intereses, t.sk. virzot Eiropas pārstāvi/jus PBLA amatpersonu ievēlēšanai; uztur 2020. gadā PBLA valdei pausto aicinājumu atspoguļot pasaules latviešu vienotību PBLA Statūtos un citos darbības dokumentos, kur joprojām pastāv dalījums “Rietumu” un citos latviešos.
Uztur spēkā 2020. gada uzdevumu ELA prezidijam pastāvīgi pārņemt un reģistrēt zem ELA laikraksta “Brīvā Latvija” zīmolu un domēnu, neuzņemoties finansiālas saistības pret redakciju, un ELA prezidijam vienoties ar laikraksta redakciju par zīmola un domēna izmantošanas kārtību.
Vienojas nākamo ELA biedrorganizāciju sapulci noturēt tālsaistē 2022. gada janvārī ELA amatpersonu ievēlēšanai un aicina biedrorganizācijas līdz 2021. gada 1. decembrim pieteikt kandidātes/us ELA prezidijam un revīzijas komisijai, pieteikumiem pievienojot pretendentu redzējumu par ELA attīstību un prioritātēm nākamajam pilnvaru periodam.
Vienojas 2022. gada biedrorganizāciju saturisko sapulci noturēt Bērzainē, Vācijā, datumu nosakot pēc jaunievēlētā prezidija priekšlikuma un atbilstoši Covid19 situācijai Eiropā; un iecer 2023. gada biedru sapulci noturēt Bradfordā, Lielbritānijā.
Vienojas, ka nākamie Eiropas Latviešu kultūras svētki notiks 2025. gadā Bradfordā (Bradford), Lielbritānijā; lai to nodrošinātu,
- aicina ELA prezidiju ciešā saziņā ar LNPL un kultūras nozari izstrādāt ELKSIII rīkotājkomitejas nolikumu, tajā nosakot komitejas sastāvu un pilnvaras, kā arī ar pienākumu nodrošināt komitejas darba un finanšu caurskatāmību;
- apzinoties ELKS svētku nozīmīgumu Eiropas latviešu kopienu saliedēšanā, dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā un Latvijas tēla veidošanā, solidarizējas novirzīt ELKSIII rīkošanai Eiropai pieejamo Latvijas valsts atbalsta finansējumu dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai un profesionālās mākslas pieejamībai diasporā 2024.gadā – vismaz 50% apmērā, un 2025.gadā pilnā apmērā (ar nosacījumu, ka svētkos ir pārstāvētas visas dziesmu un deju svētku kustības nozares, kā arī citas diasporā būtiskas kultūras nozares, t.sk. amatierteātri, literatūra, lietišķā māksla.
Apliecina ELA informatīvo atbalstu kultūras svētku “Eslingenai-75” rīkošanai 2022.gada vasarā un, ņemot vērā šo svētku vēsturisko un saliedējošo nozīmi, vienojas novirzīt to atbalstam daļu 2022. gadā Eiropai pieejamā Latvijas valsts finansējuma dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai un profesionālās mākslas pieejamībai diasporā.
Apliecina ELA informatīvo atbalstu ikgadējā amatierteātru salidojuma “LAIPA” rīkošanai Eiropā 2022. gadā.

ELA biedru kopsapulces organizēšanu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #NVOfonds2021 #DiasporasNVO2021

FOTO: baltic-ireland.ie