Tilts starp Latviju un Īriju

Galvenais tilta balsts Īrijas latviešu sadarbībai ar Latviju noteikti ir Latvijas vēstniecība Dublinā, kas ne tikai rosina un palīdz īstenot diasporas rīkotos pasākumus, bet rīko arī savas iniciatīvas. Viena no tādām ir kopīga gada nogales sanāksme, kurā aicinātas piedalīties visas latviešu organizācijas un kopas, kas darbojas Zaļajā salā. 2021. gads nav izņēmums. Lai arī sākotnēji tikšanās tika plānota klātienē, tomēr 13. decembra vakarā sanāksme noritēja attālināti.

Pirmdienas vakarā Cisco Webex platformā pavisam kopā bija pulcējušies apmēram divdesmit pārstāvju no lielākām, mazākām, aktīvām un mazāk aktīvām latviešu organizācijām un kopām Īrijā. Sanāksmē piedalījās arī Dace Vinovska no Portugāles, kur sabiedriskā organizācija – Latvijas diasporas apvienība Portugālē ir izveidota salīdzinoši nesen. Sanāksmē piedalījās arī virkne Ārlietu ministrijas darbinieču un pieaicināti viesi no citām ministrijām.
Kā pirmais sanākušos uzrunāja Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis. Viņš informēja sapulces dalībniekus par šā gada laikā rīkotajiem latviešu pasākumiem Īrijā, sniedzot plašu pārskatu par paveikto. Jāatzīst, ka Zaļajā salā patiešām ir izdarīts daudz gan latviešu kultūras saglabāšanas, gan latviskās izglītības jomā.
Sanākušos uzrunāt bija aicināta arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, kura savukārt bija uzaicinājusi arī Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vinetu Ernstsoni un Latviešu valodas aģentūras (LVA) diasporas projektu koordinatori Aiju Otomeri. Šīs sarunas galvenā tēma – latviskā izglītība, nedēļas nogales skoliņu darbība, nometņu rīkošana latviešu pusaudžiem un latviešu valoda īru vidusskolas izlaiduma eksāmenu kontekstā, kas īpaši svarīga tiem latviešu jauniešiem, kas pēc vidusskolas plāno turpināt mācības augstskolās.
Savā uzrunā Gaveles kundze pieskārās jautājumiem gan par prioritātēm Latvijas ministriju un iestāžu darbā ar diasporu, gan par Diasporas konsultatīvās padomes politiku, gan arī Plānu darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam, minot, ka arī nule izskanējušajā raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” šie jautājumi tikuši iztirzāti. Jautāta, vai remigrācija un remigranti kā mērķauditorija tomēr nav nošķirama no diasporas, Gaveles kundze ir pārliecināta, ka nē. Tāpat arī viņa uzsvēra, ka finansējums diasporai no Latvijas budžeta gadā ir 3 miljoni eiro un, jāpiekrīt, ka tā nudien nav maza summa.

Tas, kā šī nauda tiek sadalīta, ir redzams augstāk minētajā dokumentā “Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam”. Tiesa gan, to pārskatot, jāatzīst, ka līdz diasporai piesauktie 3 miljoni tomēr nenonāk, jeb pareizāk, tie nonāk ļoti, ļoti pastarpināti. Lielākoties, apmēram divi ar pusi miljoni, tiek tērēti turpat uz vietas Latvijā dažāda veida aktivitātēm, kas ar diasporas vārdu ir saistītas, taču drīzāk gan nodrošina pašu iestāžu darbību. Piemēram, krietni vairāk nekā viena ceturtā daļa no visas summas ir paredzēta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā, kā arī diasporas mītnes zemēs”. Ne daudz ne maz, bet nākošgad tieši šim nolūkam vien ir paredzēts tērēt 805 979 eiro. Uz lielajām summām raugoties, arī Ekonomikas ministrija ir paredzējusi iesaistīt, piesaistīt, ieinteresēt un veicināt diasporu LIAA deleģēto funkciju īstenošanai par 235 000 eiro. Sīkāka skaidrojuma par motivāciju, kā un kāpēc diasporai būtu jāieinteresējas un jāiesaistās LIAA deleģēto funkciju īstenošanā, dokumentā paskaidrots netiek. Un runa šeit nebūt nav par to, ka Latvijas iestādēm nauda nav nepieciešama, vai ka tā būtu jāatņem. Noteikti nē! Tikai ir pilnīgi aplami sacīt, ka šis viss (3 miljoni eiro) ir finansējums diasporai.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie