Eiropa atsakās no ierobežojumiem pret Covid-19

Februāra sākumā Dānija kļuva par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kas atcēla visus iekšējos ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar pandēmiju. Drīz pēc tam līdzīgu soli spēra arī Zviedrija un Norvēģija, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, un pat piesardzīgā Vācija ir paziņojusi, ka drīzumā cīņā ar pandēmiju ieviestie noteikumi tiks atviegloti.

Pēc diviem pandēmijā pavadītiem gadiem iedzīvotāji, uzņēmēji un valdības steidz atgriezties pie normāla dzīves ritma. Tikmēr Covid-19 turpina izplatīties, un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss brīdinājis valstis, ka ir pāragri pasludināt uzvaru pār Covid-19 vai atteikties no mēģinājumiem ierobežot Covid-19 izplatību.
Ziemeļvalstis atceļ ierobežojumus visstraujāk
Kamēr daudzas Eiropas valstis ir pakāpeniski mīkstinājušas ierobežojumus, Ziemeļvalstis ir virzījušās uz priekšu straujāk. Dānijas valdība paziņoja, ka no 1.februāra Covid-19 vairs netiek kategorizēta kā sabiedrībai bīstama slimība, un atcēla visus ierobežojumus, tostarp masku valkāšanu un saīsinātos darbalaikus bāriem un restorāniem.
Arī Norvēģija mēneša sākumā atcēla lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu, neraugoties uz omikrona paveida veicinātu infekcijas gadījumu skaita kāpumu. Norvēģiem turpmāk nevajag doties karantīnā pēc kontaktēšanās ar inficēto, un izolācijas periods Covid-19 gadījumiem samazināts no sešām līdz četrām dienām. Attālināta strādāšana Norvēģijā vairs nav obligāta, un neierobežots skaits cilvēku var apmeklēt citas mājsaimniecības un sporta pasākumus. Iebraucējiem Norvēģijā vairs nav jāveic testi un izbeigti arī ierobežojumi alkohola tirdzniecībai bāros un restorānos. Norvēģijā vēl paliek spēkā sejas masku obligāta valkāšana tādās vidēs kā sabiedriskais transports un veikali, kur nav iespējams ievērot ieteikto sociālās distancēšanās attālumu.
Zviedrija rīkojās līdzīgi, februāra sākumā atceļot lielāko daļu ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19. Tostarp Zviedrijā pasākumos iekštelpās apmeklētājiem vairs netiek prasīts uzrādīt vakcinācijas sertifikātu un sabiedriskajā transportā un cilvēku pūļos vairs netiek rekomendētas sejas maskas. Taču Zviedrijas varasiestādes joprojām iesaka cilvēkiem palikt mājās, ja viņi novēro sev Covid-19 raksturīgos simptomus, un aicina visus iedzīvotājus, kas vecāki par 12 gadiem, vakcinēties pret Covid-19.
“Visi zina, ka nākamajā rudenī vai ziemā būs jauni koronavīrusu infekciju viļņi,” intervijā medijiem norādīja Norvēģijas Veselības direktorāta vadītāja vietnieks Espens Nakstads, bet uzsvēra, ka priekšlaicīga satraukšanās par to neko nedos. Atceļot ierobežojumus, Ziemeļvalstu amatpersonas norādījušas, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits un nāves gadījumu skaits pieaug lēnāk nekā inficēto skaits, un vakcinācijas aptvere valstīs ir augsta.
Kopenhāgenas universitātes profesors Jenss Lundgrēns norādīja, ka Dānijai, lai kontrolētu pašreizējo vīrusa vilni, būtu bijis jāievieš milzīgi ierobežojumi, kas nebūtu samērīgi ar veselības apdraudējumu. “Tāpēc mēs būtībā ļāvām omikrona epidēmijai izvērsties,” viņš piebilda. Dānijas slimību kontroles institūcijas – Valsts seruma institūta (SSI) – direktors Troels Lillebeks pieļauj, ka pēc ierobežojumu atcelšanas vīrusa izplatība vēl tikai sasniegs kulmināciju, norādot, ka valdība vairāk koncentrējas uz hospitalizēto pacientu skaitu, nevis saslimušo skaitu. Citi eksperti šo stratēģiju uzskata par riskantu.
Laikraksta “The New York Times” rakstā par ierobežojumu atcelšanu Dānijā norādīts, ka Dānijas solis varētu ievadīt nākotni, kurā bagātās valstis var atļauties dzīvot ar vīrusu, kamēr vien tām ir augsti vakcinācijas aptveres rādītāji, milzīgas testēšanas iespējas un spēcīga veselības datu infrastruktūra.
Pakāpeniska pieeja ierobežojumu atcelšanā
Arī Šveice ir atcēlusi gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus, atstājot spēkā tikai prasību par sejas masku valkāšanu sabiedriskajā transportā un veselības aprūpes iestādēs un prasību cilvēkiem, kas inficējušies ar koronavīrusu, piecas dienas obligāti ievērot pašizolāciju. Savukārt Austrija, kur vakcinēšanās pret Covid-19 ir obligāta visiem pieaugušajiem, plāno lielāko daļu ierobežojumu atcelt no 5.marta. Tikmēr citas valstis, kuras nolēmušas mīkstināt vai atcelt Covid-19 ierobežojumus, plāno to darīt pakāpeniski vairākos posmos.
Vācijas līderi nolēmuši trīs posmos līdz 20.martam atcelt vairumu Covid-19 ierobežojumu, bet paturēt spēkā dažus pamata ierobežojumus, tostarp prasību valkāt medicīniskās sejas maskas sabiedriskajā transportā un iekštelpās. Februāra sākumā arī Čehija atviegloja Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus, nolemjot, ka cilvēkiem vairs nav vajadzīgi Covid-19 sertifikāti, lai apmeklētu bārus, restorānus, kafejnīcas, frizētavas, sporta un kultūras pasākumus. Tikmēr Francija ir atcēlusi prasību par obligātu masku valkāšanu ārpus telpām un ierobežojumus apmeklētāju skaitam koncertzālēs, sporta spēlēs un citos pasākumos.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons tostarp paziņojis, ka Anglijā jau šomēnes var tikt atcelti visi ierobežojumi. Arī Skotija ir atcēlusi daudzus ierobežojumus, Velsā plānota pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, bet Ziemeļīrijā Covid-19 ierobežojumi vairs nav obligāti, tiem ir tikai rekomendējošs raksturs.
Arī Nīderlandes valdība, kas, sākoties omikrona vilnim, decembrī ieviesa vienus no stingrākajiem ierobežojumiem Eiropā, tos pakāpeniski atceļ. Kipra un Čehija arī ir paziņojušas par pakāpenisku ierobežojumu atvieglošanu.

Turpināsim sadzīvot ar Covid-19
Atceļot ierobežojumus, valdības norādījušas uz augstajiem vakcinācijas aptveres rādītājiem un salīdzinoši mazo hospitalizēto pacientu skaitu attiecībā pret inficēto skaitu. Taču jauno Covid-19 gadījumu skaits joprojām ir liels daudzās valstīs, kas nolēmušas atcelt vai atvieglot ierobežojumus, un PVO ģenerāldirektors brīdinājis nesasteigt ierobežojumu atcelšanu, norādot, ka ir bīstami uzvesties tā, it kā koronavīrusa omikrona paveids būtu pēdējais šajā pandēmijā. Žurnāls “Forbes” secinājis, ka ierobežojumu atvieglošana signalizē par Eiropas valdību pārslēgšanos uz “sadzīvošanu ar vīrusu”, attiecoties pret Covid-19 kā pret endēmisku slimību, kas ir pastāvīgi sastopama un kam ik pa laikam raksturīgi plašāki uzliesmojumi, līdzīgi kā gripai.
Skaidrs, ka lēmumu pieņemšanā par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu būtiski bijuši gan dati par Covid-19 izplatību un veselības aprūpes nozares speciālistu rekomendācijas, gan politiski apsvērumi un bažas par pieaugošo sabiedrības neapmierinātību ar ierobežojumiem.
Nesenā “Bloomberg” rakstā Lielbritānija minēta kā piemērs daudzajiem faktoriem, kas ietekmē valdību lēmumus. Lielbritānijā vakcinācijas aptvere pārsniedz 80%, vairāk nekā puse iedzīvotāju ir saņēmuši balstvakcīnu un hospitalizēto pacientu skaits kopš decembra ir ievērojami samazinājies. Tai pat laikā Lielbritānijas premjerministrs Džonsons ticis daudz kritizēts par ballītēm Dauningstrītā karantīnas režīma laikā, un ierobežojumu atcelšanā daudzi saskata mēģinājumu novērst sabiedrības uzmanību no šiem skandāliem. Tikmēr sabiedrībā saglabājas dusmas, tostarp par vakcināciju.
Sabiedrības veselības ekspertu vidū valda bažas, ka politiķi nav guvuši mācības no pandēmijas krīzēm, tostarp atkārtotās ierobežojumu ieviešanas un atcelšanas, un tiks pārsteigti nesagatavoti, kad pienāks nākamais vīrusa vilnis, norādījis “Forbes”.
Lielbritānijas Līdsas universitātes virusoloģijas profesors Stīvens Grifins intervijā “Forbes” pauda viedokli, ka valdība pēdējos divus gadus palaidusi garām iespējas, ko sniedza pavasari un vasaras, kad vīrusa izplatība samazinājās, un nav izmantojusi savā labā kontroli pār vīrusu, kas tika iegūta ar karantīnas režīmiem.
Oslo bāzētās Epidēmiju sagatavotības inovāciju koalīcijas (CEPI) vadītājs Ričards Hačets uzsvēra, ka varasiestādēm ir jābūt gatavām, ņemot vērā lielo neskaidrību par jauniem koronavīrusa variantiem un uzliesmojumiem, kā arī citām pandēmijām nākotnē.
Kamēr sabiedrība baudīs brīvību no Covid-19 ierobežojumiem, valdībām jāpaplašina Covid-19 testu veikšanas iespējas mājās, jāuzlabo ventilācija sabiedriskajās ēkās, jāuzlabo koronavīrusa mutāciju izsekošana un jāizstrādā labākas zāles un vakcīnas, kas ir efektīvas pret dažādiem Covid-19 variantiem un citām slimībām, kā arī jāveic citi sagatavošanās darbi potenciālajam situācijas saasinājumam, norādījuši eksperti. “No valdības viedokļa, no riska pārvaldības viedokļa, mums ir jāveic ieguldījumi, pieņemot, ka scenārijs var būt slikts,” brīdināja Hačets.

Avoti: AFP, CNBC, “Euronews”, “The New York Times”, “Forbes”

FOTO: baltic-ireland.ie