ELA kopsapulcē pieņem rezolūcijas izglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības jomā

Šā gada aprīļa sākumā Freiburgā, Latviešu centrā un viesu namā Bērzainē norisinājās ikgadējā Eiropas Latviešu apvienība (ELA) kopsapulce, kas pulcēja dalībniekus gan klātienē, gan attālināti. ELA kopsapulci vadīja jaunā prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa.

Pirmajā kopsapulcēs dienā, 2022. gada 2. aprīlī norisinājās četras domnīcas: kas bija veltītas ELA 2022. gada prioritātēm: domnīca “Eslingenai-75 un Ceļā uz dziesmu un deju svētkiem – dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīme diasporā”, domnīca “Diasporas organizācijas darbības stratēģija ilgtermiņa mērķu un darbības virzienu noteikšanai”, domnīca “14. Saeimas vēlēšanas – diasporas pilsoniskā un politiskā līdzdalība” un domnīca “Izglītības jautājumi diasporā”.
Domnīcu “Eslingenai-75 un ceļā uz dziesmu un deju svētkiem – dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīme diasporā” moderēja ELA kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, šajā domnīcā tika prezentēti gan gaidāmie svētki “Eslingenai 75”, gan arī Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāves Sarmīte Pāvulēna un Aiga Vasiļevska klātienē iepazīstināja visus ar gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā.
Kā jau ierasts ELA kopsapulcēs, arī šoreiz bija izveidotu rezolūciju komisija trīs cilvēku sastāvā, kas visas dienas garumā piefiksēja būtiskākos jautājumus, kam organizācijai jāvelta resurss nākamajā darbības gadā. Rezolūciju komisijā darbojās Agnis Sauka no Beļģijas Latviešu biedrības, Vera Antipova no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā un Lelde Vikmane no Latviešu apvienības Francijā. Rezolūcijas tika prezentētas arī ELA kopsapulces slēgtajā daļā svētdienā, 3. aprīlī, kur kultūras nozarē pieņēma šādas prioritātes:
1) aicināt biedru organizācijas veicināt radošā gara uzturēšanu pašdarbības kopās, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā un Skolēnu dziesmu un deju svētkiem 2025. gadā;
2) aicināt iestādes Latvijā, plānojot meistarklases un kopkoncertus Dziesmu un deju svētku kontekstā, ņemt vērā diasporas kopu specifiku, ka tām piedalīties pasākumos Latvijā lielākoties ir iespējams pēc Jāņiem;
3) aicināt tautiešus apmeklēt un popularizēt Eslingenas kultūras svētkus 16.-19. jūnijā un novērtēt diasporas un Latvijas kultūras kopu māksliniecisko sniegumu;
4) aicināt kultūras dzīves plānotājus Latvijā savā repertuārā iekļaut un vairāk popularizēt diasporā tapušo mākslu;
5) mudināt Latvijas iestādēm veicināt Latvijas kultūras pieejamību digitālā vidē diasporā.
Domnīcu “Diasporas organizācijas darbības stratēģija ilgtermiņa mērķu un darbības virzienu noteikšanai” moderēja ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa. Domnīcā aktīvi iesaistījās gan biedri klātienē, gan attālināti ar Zoom platformas palīdzību. ELA darbības kapacitātes stiprināšanai pieņēma šādas prioritātes:
1) Lūgt turpināt ELA prezidiju pārstāvēt diasporas intereses iepretim Latvijas valsts iestādēm;
2) Uzlabot informācijas apriti ar biedru organizācijām un proaktīvi uzrunāt palīgus no biedriem noteiktu uzdevumu veikšanai;
3) Aicināt biedru organizācijas informēt savus biedrus par ELA aktivitātēm;
4) Aicināt biedru organizācijas informēt Prezidiju par praktiskām diasporas problēmām;
5) Aicināt iedzīvināt, izmantot darbā un aktualizēt pēc vajadzības 2021. gadā tapušo ELA stratēģiju.
Domnīcu “14. Saeimas vēlēšanas – diasporas pilsoniskā un politiskā līdzdalība” moderēja portāla Latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis. Domnīcā piedalījās arī LR Centrālās Vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa, kura informēja par gaidāmo Saeimas vēlēšanu procesu un disaporas lomu tajā, par atviegloto vēlēšanu procedūru. ELA pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un Saeimas vēlēšanu aktualizēšanai pieņēma šādas prioritātes:
1) Aicināt likumdevēju izveidot atsevišķu diasporas vēlēšanu apgabalu;
2) Aicināt politiskās partijas savās priekšvēlēšanu programmās skaidri definēt nostāju diasporas jautājumos;
3) Aicināt diasporas organizācijas sadarbībā ar Diasporas mediju grupu, CVK un LR Ārlietu ministriju izveidot vēlēšanu informācijas tīklu, ņemot vērā 2022. gada vēlēšanu kalendāru, kā arī mudināt pilsoņus piedalīties vēlēšanās, tajā skaitā izmantot iespēju balsot pa pastu (tādā gadījumā atkrīt problēma ar iespējamu pases derīguma termiņa notecēšanu).
Savukārt domnīcu “Izglītības jautājumi diasporā” moderēja ELA izglītības nozares eksperte Aira Priedīte un jaunā ELA izglītības referente Ilze Atardo. Šajā domnīcā bija diskusija par latviešu valodas prestižu, par diasporas skoliņu nozīmi, par vecāku vēlmi bērniem nodot savu dzimto valodu. Izglītības jomā pieņēma šādas prioritātes:
1) Aicināt biedru organizācijas apzināt jauniešus interesējošas tēmas, kas palīdzētu noturēt saiti ar Latviju;
2) Aicināt diasporas skolās laicīgi domāt par skolotāju paaudžu pēctecību;
3) Aicināt Latvijas valsts atbildīgās iestādes veicināt latviešu valodas prasmes līmeņu sakārtošanu: latviešu valodas iekļaušanu mītņu valsts oficiālā skolas sistēmā (piemēram, skolās mācot latviešu valodu kā otro svešvalodu un tā atzīšanu Latvijā vai VISC latviešu valodas prasmes pārbaudē iegūto līmeņu atzīšanu mītnes zemē);
4) Veicināt diasporas pusaudžu un jauniešu sadarbības un kultūras apmaiņas projektus, kas stiprina to draudzību;
5) Veicināt latviešu valodas lietojumu un prestižu diasporas ģimenēs, veicot vecākus izglītojošus pasākumus (seminārus, lekcijas u.c.) par bērna valodas attīstību daudzvalodīgā vidē multikulturālā sabiedrībā.

Papildus četrās domnīcās apspriestajiem jautājumiem un rezolūcijām ELA darbībai 2022. gadā, papildus tika pieņemts mudinājums aicināt latviešus skaidrot saviem mītņu zemju draugiem situāciju Ukrainā, atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos tās cīņā pret Krievijas agresiju, iespējami atvieglot ukraiņu bēgļu situāciju, iesaistoties brīvprātīgajā darbā, sniedzot viņiem pajumti vai ziedojot bēgļu palīdzības organizācijām.
Savukārt ELA kopsapulces dalībnieki uzdeva prezidijam 2022. gadā sekot papildus šādiem nosacījumiem:
1) Ņemt vērā statūtu domnīcu secinājumus;
2) Organizēt darba grupu pilsoniskās līdzdalības jautājumos;
3) Risināt ELA noteikumu jautājumu PBLA;
4) Pabeigt Brīvās Latvijas zīmola reģistrāciju un ELAs balvas nolikumu.