Latviešu rosība Eslingenā ir sākusies

Līdzīgi kā pirms 75 gadiem un gluži kā pirms 5 gadiem (2017.) mazajā un gleznainajā Vācijas pilsētiņā Eslingenā pie Nekāras upes atkal pulcējas latvieši. Ielās, laukumos, skvēros, kafejnīcās un āra terasēs ir dzirdama latviešu valoda. Svētku programma “Eslingenas dziesmu svētkiem 75” vakar, 16. jūnijā, Cafe am Rathaus-BaRista sākās ar vācu valodā tulkotās grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atvēršanu.

Gramatniecībai Eslingenā pirms 75 gadiem bija liela nozīme. Rīgā grāmatu izdevēja Helmāra Rudzīša dibinātais apgāds “Grāmatu Draugs” kopā ar īpašnieku jau 1944. gada vasarā nonāca latviešu bēgļu nometnē Eslingenā. Tur arī tika turpināts apgāda darbs. “Pirmo izdeva mēnešrakstu „Laiks” (1946–1949, sākumā Eslingenā, pēc tam Štutgartē). Žurnāls pulcēja lielāko daļu izceļojušo latviešu literātu, iesākās Rudzīša sadarbība ar Anšlavu Eglīti, kas turpinājās ilgus gadus. Līdz izceļošanai uz ASV iznāca 34 „Laika” numuri. Nometņu periodā Rudzītis izdeva arī ap 70 grāmatu, lielākoties latviešu autoru sacerējumus un skolas grāmatas,” lasāms Latvijas Nacionālās Bibliotēkas arhīvu materiālos.

Tulkotājs un rakstnieks Valdemārs Kārkliņš 1947. gadā žurnālā ”Sauksme” rakstīja: “Visi šie sarīkojumi bija pulcējuši skaistajā vecajā Nekaras pilsētiņā tik daudz latviešu, ka gandrīz katrs otrais pretimnācējs tās ielās bija mūsu tautietis no tuvākām vai tālākām vietām Vācijā, kur vien mīt latvju trimdinieki. Tie bija satikšanās, saprašanās un vienības svētki, kas visiem dalībniekiem paliks atmiņā kā gaišs mirklis mūsu drūmajā ikdienā un cerības stars nezināmā nākotnē. Katrs svētku apmeklētājs dziļi sajuta, ka mēs, no Dzimtenes padzīti un aplaupīti, tomēr vēl esam bagāti ar savu mākslu un kultūru, un ka šī bagātība mums nezudīs.” Par to, lai Eslingenas kultūrvēsturiskā nozīme neizzustu arī mūsdienās, rūpējas Štutgartes latviešu biedrības “Saime” vadītāja Laura Putāne un viņas komanda.
Tagad Helmāra Rudzīša aizsākto avīzes “Laiks” izdošanu turpina redakcija Rīgā. Tās vadītāja Ligita Kovtuna turpina arī grāmatniecības tradīciju, tostarp izdodot sēriju “Laika Grāmata”. Tieši viņas nopelns ir tas, ka pirms pieciem gadiem iznāca “Atmiņas par Eslingenu”. 16. jūnijā kopā ar tulkotāju Ivaru Veitu un redaktoru Jāni Veitu Ligita stāstīja par grāmatas tapšanu.

Eslingenas 75 gadu jubilejas laikā darbojas arī dažādu latvisku lietu gadatirdziņš. Redaktore un grāmatu izdevēja L.Kovtuna pilsētas Altes Rathaus namā ir iekārtojusi arī grāmatu galdu, kur lasītajiem tiek piedāvāti sērijas “Laika Grāmata” izdevumi. Starp grāmatām arī Īrijas latviešu autoru darbi – Silvijas Grigules Džonsas bērnības atmiņu stāstu krājums “Un ko nu?” un Sandras Bondarevskas monogrāfija “Pētersoni Īrijā”.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie