Aptauja: vai valsts aizsardzības dienestā jāiesauc arī ārvalstīs mītošie pilsoņi?

Aizsardzības ministrija (AM) informē, ka sākts darbs pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu.

 Loading ...

Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus – apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.
Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.

“Pēc 2014. gada esam koncentrējušies uz esošās bruņoto spēku struktūras pārapbruņošanu un kaujas gatavības celšanu, un šo mērķi esam arī veiksmīgi sasnieguši. Tomēr esošā drošības situācija pēc Krievijas izvērstā kara Ukrainā ir radījusi jaunus izaicinājumus, tāpēc ir jāstiprina mūsu kaujas spējas un jāveido rezerves. Redzam, ka esošais brīvprātības princips stāties Zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā ir sācis sasniegt griestus un tālāka skaitliskā sastāva palielināšana var būt riskanta. Šī iemesla dēļ ir jāpalielina to pilsoņu skaits, kuri spējīgi pilnvērtīgi iesaistīties valsts aizsardzībā kara laikā, tādēļ rosināšu Ministru kabinetam atbalstīt ieceri par pakāpenisku pāreju uz Valsts aizsardzības dienestu. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju, ” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

FOTO: baltic-ireland.ie