Dažu gadu laikā nedēļas nogales skoliņu skaits samazinājies uz pusi

Vakar, 5. novembrī, Latvijas vēstniecības telpās Dublinā notika Īrijas latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rosināts izglītības seminārs “Kas nogājis greizi?”. Savulaik Īrijā latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas darbojās teju katrā lielākā pilsētā, tagad vairs tikai septiņas republikā un viena Ziemeļīrijā. Semināra laikā tad arī tika meklētas atbildes, kāpēc skoliņu skaits ir samazinājies uz pusi, kā arī uzklausīti vidusskolēnu izglītotāji.

Seminārā tapa skaidrs, ka šobrīd esošo skoliņu vadītājiem galvassāpes sagādā birokrātiskā atskaitīšanās par saņemto finansēju, ko administrē Eiropas Latviešu apvienības (ELA). Šī iemesla dēļ ir skoliņa, kura finansējumam vairs pat nepiesakās. Piedevām tas ir brīvprātīgais darbs un aizņem daudz laika.
Labā ziņa – neviena skoliņa nesūdzējās par mācību materiālu trūkumu.
Savukārt iemesli, kāpēc skoliņas pārstāj darboties, meklējami personāla trūkumā. Bieži vien skoliņu vada viens vai divi cilvēki un brīdī, kad viņi dažādu iemeslu dēļ nevar turpināt brīvprātīgo darbu (izdegšana, laika trūkums, personīgi apstākļi, dzīvesvietas maiņa u.tml.), nav kas stājas viņu vietā. Tādēļ ir ļoti svarīgi jau laikus veidot spēcīgu komandu, kas ir spējīga darboties ilgtermiņā. Labā ziņa, ka jau otro gadu darbojas tālmācības studiju programma diasporas skolotājiem “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs”, kurā jebkurš interesents viena gada laikā var iegūt padziļinātas zināšanas par latviešu valodas mācību priekšmeta saturu un latviešu valodas mācīšanas metodēm.
Tāpat savu lomu nospēlēja pandēmija. Pēc divu gadu pauzes daudzās jomās samazinājusies aktivitāte un tas ir skāris arī latvisko izglītību diasporā. Viegli neiet arī ar piemērotu telpu atrašanu.
Tomēr vislielākās diskusijas semināra laikā bija par latviešu valodas mācīšanu vidusskolēniem. Kā zināms, beidzot vidusskolu Īrijā, ir iespējams kārtot eksāmenu latviešu valodā, zināšanas pārbaudot rakstīšanā. Lietuvieši un poļi jau ir gājuši soli tālāk un no šā gada panākuši, ka eksāmenos ir arī mutiskā daļa, kas ievērojami uzlabo kopējo atzīmi, jo runāšana ir vieglāka par rakstīšanu. Latviešiem šis ceļš vēl ir priekšā, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo latviešu valodas eksāmena licēju skaits ar katru gadu samazinās.
Tāpat tika spriests par Īrijā nokārtotā latviešu valodas eksāmena atzīšanu Latvijā, par eksāmenu saturu un labošanu, kas bieži vien gan skolotājiem, gan skolēniem rada neizpratni.
Savukārt latviešu jauniešu nometņu pedagogi norādīja, ka ir palikuši ārpus skolotāju kopējās aprites, jo visi semināri un tamlīdzīgi pasākumi, pēc rīkotāju domām, paredzēti tikai nedēļas nogales skoliņu skolotājiem.
Kopumā trīspusējā tikšanās Dublinā izvērtās noderīga visiem – Latvijas un vēstniecības pārstāvji uzklausīja un skaidroja, bet Īrijas izglītības jomas pārstāvji izklāstīja reālo situāciju. Protams, latviskās izglītības saglabāšana Īrijā ir mūsu atbildība un neviens cits to nedarīs, tomēr ir jautājumi, kuros vēstniecība un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī Valsts izglītības satura centrs (VISC) var sniegt palīdzīgu roku. Seminārs deva pārliecību, ka esam sadzirdēti un iezīmēja turpmākās sadarbības virzienus.

IZM seminārā pārstāvēja Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone un Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta
eksperte Alla Pūķe, VISC – Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vecākā referente Renāte Neimane, Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vecākā referente Estere Kalks-Ķere, kā arī Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Liene Zeile, bet no vēstniecības puses seminārā visu cītīgi pierakstīja vēstnieka vietnieks, padomnieks Andrejs Kovaļovs.
Savukārt par Īrijas un Ziemeļīrijas latviskās izglītības jomu stāstīja projekta ‘’Jauniešu Latviešu Valodas Vidusskola’’ un Mayo Latviešu atbalsta grupas skoliņas “Graudiņš” pārstāves Zane Kažotniece un Inese Dreimane, ĪLNP jauniešu nometnes skolotāji Armands Vaikuls un Gunda Laursone, Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skolas “Zīļuks” pārstāves Vineta Makšus, Evita Makšus un Renāte Dreimane, Waterford latviešu skolas “Jumītis” vadītāja Antra Eisaka, Dublinas nedēļas nogales skolas “Saulgriezīte” vadītāja Ritma Prokopčenko un Portlaoise latviešu nedēļas nogales skolas ’’Sauleszaķēns’’ skolotāja Inita Danne.

ĪLNP pateicas IZM, VISC, vēstniecībai, skolotājiem un projektu vadītājiem par atsaucību un dalību seminārā.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie