Deputāti atbalsta veselības aprūpes pakalpojumu “divu grozu” spēkā stāšanās brīža pagarinājumu

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atbalstīts Veselības ministrijas (VM) priekšlikums, kas paredz pagarināt veselības aprūpes pakalpojumu “divu grozu” spēkā stāšanās brīdi līdz 2024.gada 1.oktobrim. Kā skaidroja VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, “divu grozu” ieviešana no nākamā gada 1.janvāra radītu risku, ierobežojot veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.

Līdz ar to grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz, ka veselības aprūpe no valsts budžeta tiktu apmaksāta tikai Latvijā deklarētiem iedzīvotājiem. Proti, pēc to stāšanās brīža ārvalstīs dzīvojošie un deklarētie Latvijas pilsoņi nevarētu saņemt bezmaksas veselības aprūpi Latvijā.
Kņigins informēja, ka pēc šāda principa no sistēmas būtu izslēdzami aptuveni 250 000 cilvēku, kas nav deklarēti Latvijā. Viņš norādīja, ka pēc pirmā pusgada datiem, 8600 cilvēki, kuri dzīvo un maksā nodokļus citās valstīs, ir saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus 1,2 miljonu eiro vērtībā.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris gan pauda bažas par to, ka nav skaidrības, kura iestāde būs atbildīga par personu datu izvērtēšanu.
“Pirmām kārtām, sevišķi par cilvēkiem, kuriem dzīvesvieta deklarēta ārzemēs – Nacionālais veselības dienests šos datus nezinās. Drīzāk tas varētu būt Pilsonības un migrācijas dienests. Jābūt ir ļoti labai datu savienojamībai un es negribētu, ka ģimenes ārsts ir tas, kurš šķiro un pasaka, ka kāds nav sarakstos un nevar saņemt valsts pakalpojumu. Es negribētu būt tas sliktais ārsts, kurš pasaka, ka būs jāmaksā,” sacīja Kozlovska.

“Divu grozu” veselības apdrošināšanas princips paredzēja veselības aprūpes minimumu jeb “pamata grozu”, kas ir paredzēts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju u.c., kuri nav sociāli apdrošināti, savukārt otrs – valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb “pilnais grozs” personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas, (bērni, pensionāri, bezdarbnieki, u.c.).
Paredzēts, ka grozījumus par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem tikai Latvijā deklarētiem iedzīvotājiem ar priekšlikumiem otrajam lasījumam papildinās līdz 21.janvārim.

FOTO: baltic-ireland.ie