Zini savas tiesības: minimālā alga

Ar 2023. gada 1. janvāri valstī ar likumu noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta līdz 11,30 eiro stundā. Saskaņā ar National Minimum Wage Act 2000 lielākajai daļai strādājošo ir tiesības uz minimālo algu, bet likums neliedz darba devējam piedāvāt darbiniekiem lielāku algu. Taču pastāv arī tādas darba ņēmēju kategorijas, kuriem darba devējs var maksāt zemākas atalgojuma likmes, piemēram, darbinieki vecumā līdz 20 gadiem.

Jūs varat nepiekrist, ka jums maksā mazāk par minimālo algu vai ka jūs veicat neapmaksātu darbu, ja vien jūs nenodarbina tuvs ģimenes loceklis vai jūs neesat māceklis.
Atšķirīgas darba samaksas likmes noteiktās nozarēs
Darbiniekiem noteiktās nozarēs, piemēram, celtniecībā, drošības nozarē un uzkopšanas nozarē, ir citas minimālās algas likmes. Noteikumi attiecībā uz šīm nozarēm ir izklāstīti rīkojumos par nodarbinātības regulējumu (ERO), ko izdod Apvienotās darba komitejas. Piemēram, uzkopšanas nozarē pašlaik ir spēkā minimālās algas likme 11,55€ stundā, bet no šī gada 1.aprīļa tā būs 11,90€ stundā. Savukārt celtnicības nozarē algas likme ir atkarīga no darbinieka kvalifikācijas. No šī gada 1.februāra minimālās algas likmes celtniecībā strādājošajiem būs šādas: kvalificētam amatniekam – 21.09 € stundā, A kategorijas strādniekam – 20,47€ stundā, B kategorijas strādniekam – 18,99 € stundā.
Kas tiek uzskatīts par atalgojumu?
Valsts minimālās algas likuma izpratnē jūsu bruto alga (kopējā alga pirms, piemēram, nodokļu vai pensiju iemaksu atvilkumiem) ietver pamatalgu, jebkuru piemaksu (piemēram, par darbu svētdienās), bonusus, pakalpojuma maksu.
Kā tiek aprēķināta stundas likme?
Aprēķina pamatmetode ir bruto samaksu izdalīt ar kopējo nostrādāto stundu skaitu, kā noteikts likumā par minimālo algu. Tomēr jau no paša sākuma ir jābūt skaidram, kāda samaksa tiek ņemta vērā, kuras stundas ir iekļautas darba laikā un kādu periodu aptver aprēķins (piemēram, nedēļas vai mēneša alga).
Darba laiks
Jūsu darba laiks var tikt noteikts atkarībā no tā, kurš no zemāk aprakstītā ir lielāks:
• stundas, kas izklāstītas jebkurā dokumentā, piemēram, darba līgumā, koplīgumā vai darba noteikumos
vai
• faktiskās stundas, ko esat nostrādājis vai bijis pieejams darbam un kas ir apmaksātas.
Jūsu darba laiks ietver virsstundas, ceļā pavadīto laiku, ja tas ir daļa no darba, laiku, kas pavadīts darba devēja apstiprinātās apmācībās, ja tās notikušas darba laikā.
Jūsu darba laikā netiek iekļauts laiks, kas pavadīts dīkstāvē, neatrodoties darba vietā, ceļš uz darbu vai no tā, streika laiks un atvaļinājums.
Darba samaksas pārskata periods
Darba devējs izvēlas periodu, no kura tiks aprēķināta vidējā stundas samaksa – piemēram, nedēļa, divas nedēļas vai mēnesis (bet ne ilgāk kā mēnesis). Jūs varat lūgt savam darba devējam rakstisku paziņojumu par vidējo algas likmi jebkurā atalgojuma atsauces periodā pēdējo 12 mēnešu laikā. Darba devējam paziņojums ir jāizsniedz 4 nedēļu laikā.

Kas netiek uzskatīts par samaksu?
Aprēķinot minimālo algu, netiek iekļauti sekojoši maksājumi:
- piemaksa par virsstundām;
- piemaksa par izsaukumiem;
- pakalpojuma maksa (dzeramnaudas, kas tiek maksātas tieši jums);
- piemaksa par darbu ārpus standarta darba stundām;
- dzeramnaudas, kuras pārvalda darba devējs un izmaksā kā daļu no darbinieka algas;
- piemaksas par darbu svētku dienās, sestdienās vai svētdienās;
- piemaksas par īpašiem vai papildu pienākumiem;
- pabalsti par dežūrām vai izsaukuma gaidīšanas režīmu;
- daži maksājumi, ko saņemat prombūtnes no darba laikā, piemēram, slimības pabalsts, atvaļinājuma nauda vai samaksa veselības un drošības atvaļinājumu;
- maksājums, kas saistīts ar aiziešanu no darba, tostarp, aizejot pensijā;
- iemaksas, ko darba devējs veic jebkurā jums pieejamā arodpensiju shēmā;
- atlaišanas pabalsti;
- avansa maksājums, piemēram, algas apmērā — attiecīgā summa tiks ņemta vērā periodā, kad jūs to parasti būtu saņēmis;
- maksājums, kas nav saistīts ar jūsu nodarbinātību;
- kompensācija par traumām vai instrumentu nozaudēšanu;
- darba devēja aizdevums.
Darba ņēmēji, kuriem nav tiesību uz minimālo algu
Jums nav tiesību saņemt valstī noteikto minimālo algu, ja esat darba devējam tuvs radinieks (piemēram, laulātais, civilpartneris vai vecāks), esat ar likumu noteiktā mācekļa amatā vai vecumā līdz 20 gadiem.
Pašreizējās minimālās algas likmes
Kopš 2023. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga ir 11,30 eiro stundā strādājošiem no 20 gadu vecuma, 10,17€ strādājošiem 19 gadu vecumā, 9,04€ – 18 gadu vecumā un 7,91€ – vecumā līdz 18 gadiem.
Ja darba devējs finansiālu grūtību dēļ nevar atļauties samaksāt minimālo algu, Darba tiesa var atbrīvot viņu no tā uz laiku no 3 mēnešiem līdz vienam gadam. Var saņemt tikai vienu šādu atbrīvojumu.
Lai saņemtu atbrīvojumu, darba devējam ir jāvēršas Darba tiesā un ir jāsaņem darbinieku vairākuma piekrišana tiesas lēmumam. Darba devējam ir jāpierāda, ka tas nespēj samaksāt valsts minimālo algu un, ja tas būtu jādara, tad viņam būtu jāatlaiž darbinieki.
Ja darba devējs jūs atlaiž tāpēc, ka prasāt jums maksāt valsts minimālo algu, jūs varat iesniegt prasību par netaisnīgu atlaišanu. To var darīt neatkarīgi no darba ilguma vai nostrādāto stundu skaita nedēļā.
Kā iesniegt sūdzību
Ja jūs nesaņemat valsts minimālo algu, vispirms jārunā ar darba devēju. Ja problēmu nevar atrisināt, sūdzības veidlapu var aizpildīt mājas lapā workplacerelations.ie. Iesniedzējam tiek piedāvātas 2 opcijas:
1.Izmeklēšanu var pieprasīt Darba vietu attiecību komisijas (WRC) inspektoram, kurš iedziļināsies jūsu apgalvojumā un noskaidros, vai valsts minimālā alga netiek maksāta.
2.Strīdu var nodot WRC tiesnesim. Vispirms ir jāpieprasa darba devējam pārskatu par vidējās stundas samaksas aprēķiniem. Strīda izskatīšana jāpieprasa 6 mēnešu laikā pēc pārskata saņemšanas. Vajadzības gadījumā iesniegšanas termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem. Ja darba devējs neizsniedz pārskatu, laiku sāk skaitīt no datuma, kad viņam tas bija jāizdara (tas ir, četru nedēļu laikā pēc pieprasījuma).
Plašāku informāciju par valsts minimālo algu var iegūt WRC informācijas un klientu apkalpošanas nodaļā.
2026. gadā valsts minimālā alga tiks aizstāta ar iztikas minimum jeb Living Wage un tā apjoms tiks noteikts 60% apmērā no vidējās algas attiecīgajā gadā.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.

FOTO: baltic-ireland.ie