Tie, kas atgriežas, ir lieli cīnītāji

Lēmums par atgriešanos dzimtenē ir ļoti emocionāls, vēlmi atgriezties sekmē ne tikai ilgas pēc mājām un tuviniekiem, bet arī Latgales plānošanas reģiona (LPR) priekšrocības: attīstīta infrastruktūra, pieejamās darba vietas, atbalsts ģimenēm un uzņēmējdarbībai, daudzveidīga kultūras dzīve – tas viss kopumā labvēlīgi ietekmē remigrantu atgriešanos dzimtajā novadā, pauž LPR remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska. Tie, kas atgriežas, ir lieli cīnītāji.

Kā norāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, šobrīd lielākais remigrantu īpatsvars ir Latgalē. Tiek novērota ne tikai starptautiskā remigrācija, bet arī iekšējā, cilvēkiem atgriežoties Latgalē no citām Latvijas pašvaldībām. Izvērtējot atgriešanos, reģionā aktuāli kļūst jautājumi par dzīvesvietu, telpu biznesam, iespējām iegādāties zemi un izglītības pieejamību.
LPR remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska atzīst: “Bieži vien cilvēki atgriežas bez profesionālās vai augstākās izglītības, tomēr attālinātā darba iespējas ir pavērušas jaunas iespējas nodarbinātībā. Reģionā ir arī novērojama problēma ar dzīvesvietas pieejamību pilsētās, īpaši, ja remigranti cer uz pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo fondu. Remigrācijas veicināšanas priekšnosacījums ir labvēlīgu apstākļu izveidošana remigrantiem. Bieži vien šie apstākļi ir labvēlīgi arī esošajiem iedzīvotājiem un tādējādi sniedz daudzpusīgus ieguvums.”
Mājokļu trūkums ir viena no barjerām, kas apgrūtina pārcelšanos uz Latviju
Lai nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi pavisam jaunu atbalsta programmu, kuras ietvaros nekustamā īpašuma attīstītāji varēs saņemt atbalstu zemas īres maksas dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos. Atbalsta programma ir izstrādāta Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros, un tās īstenošanai ir pieejams finansējums 42,9 milj. EUR apmērā, un par šo finansējumu ir paredzēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos. Programmas ietvaros atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem īres mājokļu būvniecībai sniegs Attīstības finanšu institūcija ALTUM ilgtermiņa aizdevuma (līdz 30 gadiem) un kapitāla atlaides (līdz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) veidā. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paredzētais Mājokļu Fonds nodrošinās finanšu resursu piesaisti un ieguldījumus mājokļu attīstībā.
Pēdējā laikā tiek novērota lielāka cilvēku interese par atgriešanos laukos un mazpilsētās. Arī remigranti pērk un atjauno īpašumus laukos. Ģimenes izvēlas celt mājas ārpus pilsētas, tiecas, lai māja ir piepilsētā ar nelielu zemes pleķīti, tādējādi lauki un pilsētvide viens otru neizslēdz, bet pozitīvi papildina.
Uzņēmējdarbības vide Latgalē attīstās
Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, ekonomisko izaugsmi un ilgtspējību, kā arī nodrošinātu vietējiem uzņēmējiem plašu atbalstu uzņēmējdarbības jomā, Latgales plānošanas reģions (LPR) īsteno apjomīgas ekonomiku stimulējošas programmas un ievieš jaunus reģionālus instrumentus:
LPR kopš 2014. gada īstenojis vērienīgu un vienīgo Latvijā speciālo programmu investīciju attīstībai Latgales pašvaldībās – “Latgales programmu”, kuras rezultātā apgūts finansējums 72 milj. eiro apmērā;
LPR pārraudzībā kopš 2014. gada darbojas Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC), kura galvenais mērķis ir iniciēt un īstenot reģionāla mēroga atbalsta pasākumus esošiem un topošiem uzņēmējiem;
Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) ietvaros, kopš tās darbības uzsākšanas 2017. gadā, uzņēmumu attīstībā ieguldīti līdzekļi 61,61 milj. eiro apmērā, paredzot radīt vismaz 563 jaunas darbavietas;
Katru gadu tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu jaunu ārvalstu investoru ienākšanu reģionā un sniegtu atbalstu vietējiem uzņēmējiem konkurētspējas celšanā;
Tiek īstenota grantu atbalsta programma Latgales reģiona uzņēmēju investīciju projektiem;
Īstenoti ES līdzfinansēti projekti ar mērķi stiprināt reģiona ekonomisko potenciālu, atpazīstamību, uzņēmējdarbības investīciju piesaisti.
Jaunu darba vietu izveide un piesaiste ir atkarīga no vispārējās ekonomiskās attīstības un uzņēmējdarbības, līdz ar to ir būtisks atbalsts uzņēmējiem, it sevišķi maziem un vidējiem, kas ir vērsti uz izaugsmi.
Latgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins norāda, ka “Latgales uzņēmējdarbības vides nepilnības tiek kompensētas ar daudzpusīgām atbalsta programmām. Rezultātā cilvēki šeit saskata potenciālu izaugsmei, atgriežas no citām valstīm ar nelielu kapitālu, nolemj veidot savu biznesu. Uzņēmumi kļūst modernāki, ar starptautisku ievirzi, piesaista tehnoloģijas, parādās uzņēmumi ar augstām eksporta spējām”.
Remigrantus reģionā novērtē gan kā potenciālos darba devējus, gan produktīvus un zinošus darbiniekus. Daudzi, kas atgriežas izvēlas sākt paši savu uzņēmējdarbību, tādā veidā sniedzot pienesumu Latvijas ekonomikai. Remigrantu atgriešanās ir ļoti nozīmīga lauku reģionos, kur pastāv mazāka iespēja, ka uzņēmējdarbību uzsāks kāds liels uzņēmums. Remigranti uzņēmēji arvien vairāk ievieš mūsdienīgākas tendences, piemēram, veselīgākas pārtikas ražošanu, ilgtspējīgāku un pārstrādātu materiālu ražošanu. Uzņēmēji Latgales reģionā seko pasaules tendencēm, tāpēc remigrantu zināšanu pienesums ir ļoti vērtīgs, viņi atgriežas ar starptautisku pieredzi, ienes jaunas vēsmas un idejas, ko noskatījuši ārzemēs un tās veiksmīgi attīsta reģionā.
Ilgtspējīgu atgriešanos sekmē stabils darbs un pieņemami dzīves apstākļi
Jaunu darba vietu izveidei un piesaistei nepieciešami veicinoši faktori, piemēram subsīdijas, uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana, pieejamu mājokļu būvniecība, digitalizācija, profesionālā pilnveide. Darba devēji ir ieinteresēti nodarbināt remigrantus, jo viņiem ir svešvalodu prasmes, ārvalstu darba tirgus pieredze, kas veicina uzņēmuma darba kvalitāti. Remigrācija noteikti ir viens no risinājumiem kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmai reģionā.
Latgales plānošanas reģionā ir Latvijā otrs augstākais darba iespēju rādītājs pēc Rīgas NVA filiāles – Daugavpilī un Augšdaugavas novadā. Šīm teritorijām atbilstošajā NVA filiālē ir 107 vienkāršo profesiju vakances un 578 citu profesiju vakances. Arī Rēzeknes novadā un Rēzeknē ir augstas darba iespējas ar 75 vienkāršo profesiju vakancēm un 279 citu profesiju vakancēm. Balvu novads ir potenciāli pievilcīgs remigrantiem ar 98 vienkāršo profesiju vakancēm un 206 citu profesiju vakancēm.
Nodarbinātības valsts aģentūra Latgales reģionā piedāvā kursus, tostarp arī attālināti, tomēr svarīga ir cilvēka motivācija pārkvalificēties. Šobrīd izglītības un medicīnas jomā ļoti trūkst darbinieku, svarīgi ir atgriezt šos speciālistus Latvijā.
Attālinātais darbs ir pavēris jaunas iespējas saglabāt dzīvesvietu mazpilsētās un laukos. Pateicoties transporta un komunikāciju attīstībai, šobrīd arī Latgalē ir pieejams viss nepieciešamais, lai dzīvotu ērti. Attālums līdz pilsētām nav tik liels, lai tas būtu šķērslis piekļuvei darbam vai dažādiem nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Liela nozīme reģiona attīstībā ir pašvaldību ieguldītajam darbam
Pašvaldības ir ieinteresētas piesaistīt remigrantus, iespēju robežās cenšas tos atbalstīt un ieinteresēt atgriezties. Pašvaldības apzinās, ka remigranti – tās nav cilvēku masas, kas atrisinās visas sasāpējušās darbaspēka problēmas pašvaldībās, bet tie ir atsevišķi cilvēki, labi speciālisti, motivēti uzsākt kaut ko savu. Remigrācijas procesu lielā mērā ietekmē nodarbinātība, sociālās garantijas, nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Cilvēks atgriežas konkrētā vietā, tādēļ arī pašvaldības pakalpojumu pieejamība būtiski ietekmē remigrantu situāciju un iespējas, tostarp pašvaldībā pieejamā izglītība, mājokļi un pabalsti.
Remigrācijas sekmēšanas pasākumi Latgales plānošanas reģionā
Kopš 2018.gada reģionā tiek īstenots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritārais pasākums 2019.-2021. gadam “Diasporas likuma normu īstenošanai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”. Pateicoties efektīviem remigrācijas pasākumiem, ar koordinatora atbalstu uz dzīvi Latgalē jau ir atgriezusies 361 ģimene (1005 cilvēki), kā arī atgriezušās pašas un sazinājušās ar koordinatoru 155 ģimenes (384 cilvēki). Savukārt 88 ģimenes izrāda interesi atgriezties tuvākajā nākotnē.
LPR remigrācijas koordinatore aktīvi piedalās lokāla un valstiska mēroga pasākumos. Veiksmīgi sadarbojas ar valsts institūcijām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ārlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, Latgales pašvaldībām, LIAA biznesa inkubatoriem, EURES konsultantiem, vietējiem uzņēmējiem un nevalstisko sektoru.
2022.gada rudenī LPR Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC) organizēja konkursu “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2022”. Jau ceturto reizi tika pasniegta balva nominācijā “Gada uzņēmīgākais remigrants Latgalē”. Apbalvojumu 2022.gadā saņēma remigrante Agnese Čakša no Līvānu novada, kas, atgriezusies no Lielbritānijas, veiksmīgi apguva keramiķes arodu un izveidoja savu zīmolu “Mālkalns”.
Sadarbībā ar Latvijas Universitāti tika veikts pētījums “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis bija apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus, kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai.
Lai apzinātu ārvalstīs dzīvojošos Latgales iedzīvotājus un palīdzētu viņiem atgriezties dzimtenē, tiek nodrošināta publicitāte LPR mājaslapā, Fb lapā “Es atgriežos Latgalē” (6308 sekotāju), IG kontā Es_atgriezos_latgale (1012 sekotāju), tiek turpināta sadarbība ar diasporas platformām Latviesi.com, sociālo mediju “LAIVA”, latgaliešiem Īrijā. Regulāri tiek veikta komunikācija ar valsts mēroga un reģionālajiem medijiem.
2022.gadā tika izveidota video stāstu “Es atgriežos Latgalē” 4.sezona, īstenoti lielformāta sienas zīmējumi Daugavpilī, Rēzeknes un Krāslavas novada pašvaldībās, kas atspoguļo remigrācijas ideju un popularizē LPR kustību “Es atgriežos Latgalē”.

Plānojot savu vai tuvinieku atgriešanos Latvijā, aicinām sazināties ar Latgales reģiona remigrācijas koordinatori Astrīdu Leščinsku, e-pasts: astrida.lescinska@lpr.gov.lv, tālrunis +371 20349136.

FOTO: baltic-ireland.ie