Ceturtdiena, 13. jūnijs, Varda dienas: Uva, Ainārs, Zigfrīds

Atšķirīgi skatījumi uz vienām un tām pašām lietām draugiem.lv

- 20.02.2023

img_8825Svētdien darba vizītes Īrijā ietvaros Dublinā notika Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieces diasporas jautājumos Elitas Gaveles, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktores Evitas Simsones un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža Pētera Blumberga tikšanās ar Īrijas Latviešu Nacionālās padomes (ĪLNP) vadību un biedru organizāciju pārstāvjiem. Tikšanās notika neformālā gaisotnē tautas deju kopas “Karbunkulis” mēģinājumu telpās un tajā klāt bija arī Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars un vēstniecības darbinieki.

Atklājot diskusiju, ĪLNP valdes locekle un portāla baltic-ireland.ie galvenā redaktore Laima Ozola pauda prieku par to, ka Latvijas valsts amatpersonas ierodas pie diasporas kopienām, lai iepazītos un saprastu, kā cilvēki dzīvo, ko domā un jūt. Viņa norādīja, ka šāda formāta tikšanās ir ārkārtīgi vērtīgas savstarpējas sapratnes veidošanā, jo diasporai, trimdai un ierēdņiem uz vienu un to pašu lietu ir atšķirīgi skatījumi.
ĪLNP pārstāv apmēram pusi Zaļās salas latviešu sabiedrisko organizāciju un kopu un ir nozīmīga aktīvās latviešu kopienas daļa. Laima ar nelielām dāvaniņām pateicās PBLA par pandēmijas laikā portālam sniegto atbalstu, piebilstot, ka trīs gadus gaidījusi šo tikšanos klātienē, ārlietu ministrijai – par atbalstu padomes mērķu īstenošanā, kā arī ĪLNP biedriem par darbu katram savā kopienā. Viņa uzsvēra, ka lielākā vērtība jebkurā organizācijā ir cilvēki un padome īpaši strādā, sabiedriskajā darbā iesaistot jauniešus un studentus.
Padomes priekšsēdētāja un deju kopas “Karbunkulis” vadītāja Solveiga Slaidiņa pastāstīja par gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, kur diasporas koncerta programmā ir iekļauts kopīgs deju kopas, kora LA’IR un Kreicbergu ģimenes grupas priekšnesums.
Diskusijas laikā tika pārrunāti dažādi vairāk vai mazāk nozīmīgi jautājumi – gan par to, ka vairākās ar diasporas interesēm saistītās padomdevēja institūcijās un sabiedriskajās virsorganizācijās, piemēram ELA vai PBLA, vairāk ir pārstāvētas trimdas, nevis diasporas intereses, gan par to, ka lielai daļai ārpus Latvijas dzīvojošo cilvēku aplams šķiet likums par to, ka elektroniskās ID kartes tiek noteiktas kā obligāts personu apliecinošs dokuments ikvienam Latvijas pilsonim vai nepilsonim. Šajā jautājumā izvērtās karsta diskusija par to, kāpēc šī likuma tapšanas gaitā nav pietiekami skaļi izskanējuši diasporas organizāciju viedokļi, un kā šīm organizācijām būtu jārīkojas gadījumos, kad Latvijā tiek lemts par svarīgiem jautājumiem. E.Gavele uzsvēra, ka diasporas “balsij” būtu jābūt daudz skaļākai un uzstājīgākai.

Saistībā ar personas dokumentu iegūšanu vai atjaunošanu neizbēgami tika runāts arī par milzīgajām rindām uz šo pakalpojumu gan vēstniecībā, gan PMLP nodaļās Latvijā. Vēstnieks Juris Štālmeistars skaidroja, ka pašlaik tiek aktīvi meklēti situācijas risinājumi, tostarp tiek apsvērta iespēja organizēt apmeklētāju pieņemšanu arī sestdienās. Viņš arī aicināja cilvēkus nepieteikties uz jaunu dokumentu saņemšanu gadījumos, kad pašlaik derīgo termiņš beidzas tikai pēc dažiem gadiem, kā arī informēja, ka tiks mainīta apmeklētāju pieņemšanas kārtība, lai novērstu dažādas nelikumīgas darbības, piemēram, sava pieraksta laika pārdošanu par naudu. Konsulārās nodaļas trešā sekretāre Annija Roga skaidroja, ka, neraugoties uz milzīgo ažiotāžu, vēstniecības konsulārajā nodaļā uz pierakstu jaunas pases saņemšanai katru nedēļu neierodas (neatceļot savu pieteikto laiku) apmēram 15-20 apmeklētāji. Tātad katru dienu vidēji 3-4 cilvēku pieņemšanas laiki netiek izmantoti.
Tika pārrunāti arī ar nedēļas nogales skolām saistītie jautājumi un savā pieredzē dalījās Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skolas “Zīļuks” vadītāja Vineta Makšus. Viņa pastāstīja, ka pēcpandēmijas laikā, kad nedēļas nogales skolu skaits un bērnu skaits tajās ir būtiski samazinājies, viņas skoliņā, kas darbojas Portadown pilsētā, bērnu skaits nav mazinājies un tajā pat nav iespējams pieņemt visus gribētājus resursu trūkuma dēļ.
PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs iztaujāja klātesošos par Zaļās salas latviešu noskaņojumu un attieksmi pret Latviju, savukārt NVA direktores Evitas Simsones stāstīja par dienesta piedāvātajām aktivitātēm tieši diasporas cilvēkiem, tostarp iespējām saņemt konsultācijas un skaidrojumus saistībā ar pensijām un ar remigrācijas jautājumiem. Diskusijas laikā tika saņemts solījums, ka NVA tuvākajā laikā organizēs informatīvas sesijas tieši Īrijā dzīvojošajiem latviešiem.
Pēc spraigajām diskusijām visiem klātesošajiem bija iespēja redzēt vairākas dejas “Karbunkuļa” dejotāju izpildījumā, kas tika novērtētas ar skaļiem aplausiem.
Tikšanās noslēgumā E.Gavele sacīja, ka vizītes laikā ir guvusi atziņu, ka vajag biežāk tikties un runāt ar cilvēkiem klātienē.
“Ja vairāk mēs runājam, tad noņemam tādus jautājumus, kur varbūt savstarpēji, iekšēji notiek kaut kādas diskusijas, bet kad to izrunā skaļi un mēs par to uzzinām, tad mums ir vieglāk un tad tautas jeb diasporas tiešo balsi mēs varam nest tālāk.”
Laima Ozola arī pauda gandarījumu par notikušajām sarunām, par dažādajiem viedokļiem un redzējumu. Viņa atzina, ka vēlētos sajust un sadzirdēt, ka dzimtenē ir novērtēts gan tas, ka diasporas cilvēki atbalsta Latvijā palikušās ģimenes, atbalsta dzimtās valsts ekonomiku, pasūtot lietas Latvijas internetveikalos, gan arī veicina eksportu pērkot Latvijas produktus austrumeiropiešu veikalos mītnes zemēs.
“Galu galā, daļa no mūsu ieguldījuma Latvijas ekonomikā ir pat izmērāma skaitliskā izteiksmē, jo ir zināms, ka, piemēram, 2017.gadā ārvalstīs strādājošie uz Latviju pārskaitīja 570 miljonus eiro, bet ES statistikas birojs “Eurostat” ir konstatējis, ka mūsu dzimtajā valstī 2016.gadā būtu bijis tekošā konta deficīts, ja šo pārskaitījumu nebūtu. Domāju, ka par to ir jārunā visos līmeņos.”

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
apvienots



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie