Navanas uzbrukuma aculiecinieci neviens līdz šim nav uzklausījis

Pamazām sabiedrībā sāk noklust sašutums par 14 gadus vecā puiša piekaušanu Navanā, taču joprojām, atsaucoties uz mūsu aicinājumu, e-pastā un Facebook turpina birt stāsti par Īrijas skolās pieredzēto “bullingu”. To apkopojums sekos nedaudz vēlāk, bet šodien dalāmies ar stāstu par notikušo no meitenes, kas bija klāt uzbrukuma brīdī.

“Es esmu Navanas uzbrukumā cietušā puiša draudzene. Arī pati esmu piedzīvojusi apcelšanu un nevarētu teikt, ka tas ir beidzies, joprojām nākas ar to saskarties, laiku pa laikam. Mans brālis gāja uz skolu runāt, sazinājās ar viņu vecākiem, taču skolā, vēršoties pie skolotājiem par to, kas notiek, atbildes vienmēr ir divas – “mēģiniet kļūt draugi” vai “puiši ir puiši “.
Manu draugu apcēla vienmēr par to, ka viņam ir savādāka orientācija. Vienā brīdī skolā tika palaistas baumas, ka viņš ir sadedzinājis Bībeli, citi teica, ka Korānu, bet es varu apgalvot, ka tā nav taisnība. Ar neko tādu viņš nav nodarbojies. Un viņam sāka draudēt . Tika runāts, ka viņu piekaus.
Pēc vēršanās pie skolotājiem mūsu year head noorganizēja to, ka manam draugam mamma brauc pakaļ uz skolu. Mēs parasti gājām pa aizmugures vārtiem uz mašīnu. Tajā dienā viņa mamma nevarēja ierasties un mēs izgājām pa priekšējiem. Mums aiz muguras gāja liels daudzums apvainojumus kliedzošu otrā un trešā gada skolēnu. Viņi pagaidīja, kamēr visi ir aizgājuši, un skola vairs nav redzama. Tālāk viss notika ļoti ātri. Redzēt, kā mans draugs guļ zemē, kamēr citi viņu spārda un sit, bija briesmīgi. Vēlāk viņš nokļuva slimnīcā ar sejas traumām, smadzeņu satricinājumu un izsistiem zobiem. Skola reaģēja, kad tīklā parādījās video.

Kaut arī biju aculieciniece notikušajam, mani līdz šim nav izsaukuši uz pārrunām. Skolā neviens mani nav izjautājis. Tā vietā viņi Twitter dzēš un bloķē cilvēkus par vienkāršiem jautājumiem, piemēram, “vai jūs esat pret gejiem”? Uz e-pastiem viņi neatbild. Skola grib saglabāt savu reputāciju. Vecāki, kas mēģina sazināties ar skolu sakarā ar apcelšanu, dažbrīd netiek tālāk par sekretāri. Uz vēstulēm viņi neatbild.
Ja tev nav skolas formai atbilstoši apavi vai šlipse uzlikta, tad gan tevi aizsūta mājās. Liekas, ka skolas forma un kā skola izskatās “uz bildītes” ir svarīgāk, nekā tas, kas notiek iekšā.
Es apmeklēju psihoterapeitu un izmantoju katru iespēju neiet uz skolu. Un ļoti gaidu, kad tā būs galā!”
Meitenes mamma portālam pastāstīja, ka viņas pirmā reakcija pēc notikušā uzbrukuma bija – izņemt meitu no skolas. Taču meitene atbildējusi, ka no skolas aizies tikai tad, ja arī viņas uzbrukumā cietušais draugs to darīs. Mazliet vēlāk, kad pirmās emocijas norimušas, ģimene sapratusi, ka skolas maiņa neko daudz neatrisinās, jo līdzīgas situācijas notiek ļoti daudzās mācību iestādēs.
Mamma stāsta, ka par meitas apcelšanu skolā ilgi neko nav zinājusi, jo, kā jau īsts tīnis, viņa uzskatījusi, ja vecāki iesaistīsies problēmu risināšanā, tad būs vēl sliktāk. Meitene par bullingu pastāstījusi vecākajam brālim, kurš situāciju pats mēģinājis risināt. Viņš nosūtījis arī e-pastu skolas vadībai, uz ko atbilde nekad netika saņemta.
Arī portāls nosūtīja e-pastu Beaufort koledžai, lūdzot sniegt savu komentāru un skaidrot situāciju, taču līdz raksta publicēšanas brīdim atbilde netika saņemta.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.