Bullingu skolā pieredz ļoti daudzi bērni

Navanā piekautā pusaudža tēvoči žurnālistiem ir sacījuši, ka labi apzinās, ka viņu brāļadēls nav pirmais un nebūs arī pēdējais bērns, kuram bez iemesla uzbrūk pāridarītāji. Taču viņi cer, ka valsts līmeņa un arī starptautiskā uzmanība, kas pievērsta incidentam, būs kā signāls kopienām, lai tās šādos brīžos iejauktos, un liktu terorizētājiem apstāties un pārdomāt. Arī mūsu lasītāju stāsti liek domāt, ka ir svarīgi par to neklusēt.

Daudzie latviešu ģimeņu pieredzes stāsti liecina, ka bullings Īrijas skolās nav izņēmuma gadījumi, bet gan plaši izplatīta problēma. Par to liecina arī fakts, ka valstī ir izstrādāta īpaša programma “Anti-Bullying Campaign”, lai palīdzētu skolām efektīvi risināt iebiedēšanas un apcelšanas problēmu. Ir izveidota mājas lapa www.antibullyingcampaign.ie, kurā var atrast padomus gan bērni, pret kuriem ir vērsts bullings, gan tie, kas ir pamanījuši, ka tas vērsts pret kādu citu skolas biedru, kā arī skolotāji un vecāki.
Lasot jūsu stāstus un komentārus diemžēl nācās secināt, ka lielā daļā izglītības iestāžu problēmai netiek pievērsta uzmanība un tā netiek risināta. Skolotāji un skolu vadītāji atrunājas ar tādām frāzēm kā “nu tie taču ir puikas” vai “labāk pamēģini ar pāri darītājiem sadraudzēties” u.c. Taču, kur ņemt burvju nūjiņu, kas apcelšanas upuri pārvērstu par pāridarītāju draugu?
Bērni, pret kuriem tiek vērsts bullings, bieži, īpaši pusaudžu vecumā, par to nestāsta ne vecākiem, ne skolotājiem. Vairākos jūsu stāstos varēja lasīt, ka tikai vecāku uzmanība un gudrība ļāvusi saprast, ka bērna regulārā aizbildināšanās ar sliktu pašsajūtu no rītiem vai atteikšanās iet uz skolu, nav slinkums vai untums. Ka daudzos gadījumos iemesls tam ir vienaudži, kas bērnam dara pāri. Vecākiem nākas pielikt pūles, lai pusaudzis atklātu, kas patiesībā notiek. Kāda mamma, kuras meita sākumā slēpa to, ka tiek apcelta, raksta: “Es iesaku vērīgi sekot līdz savam bērnam, ievērot, ja viņš sāk savādāk uzvesties, ar mīlestību mēģināt uzvest viņu uz atklātu sarunu. Bērni, pusaudži, jaunieši parasti mēģina problēmas turēt sevī un nereti smagi cieš.”
Bullings ne vienmēr eskalējas līdz fiziskai vardarbībai kā Navanas gadījumā, taču bieži vien pazemojumi un emocionāla vardarbība upurim ir daudz sāpīgāka. Vecāki raksta ne tikai par piekaušanu, bet arī par apsaukāšanos, rupjību rakstīšanu upurim sociālajos tīklos un pazemošanu dažādos veidos. Kādu meiteni “draudzene” slepus nofilmēja “Tesco” tualetes kabīnē un šo video ievietoja sociālajos tīklos. Tam sekoja apsmiešana, rādīšana ar pirkstiem, un šī attieksme meiteni sagrāva un rezultātā bija jāmeklē psihologa palīdzība.
“Sociālie tīkli mūsdienās ir galvenās pusaudžu saziņas platformas, kurās notiek aprunāšanas un sēts naids ,“ raksta kāda mamma un nav iespējams viņai nepiekrist. Arī Navanas incidents sākās ar bullingu skolā un melu izplatīšanu par upuri sociālajos tīklos, bet beidzās ar puiša nonākšanu slimnīcā.
Iemesli, kāpēc bērns kļūst par mērķi apcelšanai un iebiedēšanai, ir dažādi – citādāka orientācija, liekais svars, neparasts ģērbšanās stils, apzinīgums un kārtīgums, greizsirdība draugu vidū, utt. Ļoti bieži tieši klusie un mierīgie bērni tiek apbižoti, jo viņi neiekļaujas vienaudžu “barā”. Viena pieredzes stāsta autore raksta, ka ļoti cieš bērni no mierīgām ģimenēm, kuri neizvēlas lietot alkoholu, pīpēt un iet uz bāriem.

Kāda cita mamma mums atsūtīja stāstu, kā viņas sirsnīgais un iejūtīgais dēls nonāca apbižotāju pusē. Grupa zēnu izveidojuši WhatsApp grupu, kurā pret vienu no skolasbiedriem vērsts bullings. Cietušā zēna vecāki informējuši skolu un tā viss nonācis atklātībā. Mamma raksta, ka dēls pat īsti nav bijis iesaistīts apcelšanā un sarakstē pievienojis tikai dažas nenozīmīgas frāzes, tomēr bija klāt, neko nedarīja, lai informētu pieaugušos un aizstāvētu cietušo, neizdzēsās no grupas. Puisis ļoti pārdzīvojis notikušo un mājās arī saņēmis pamatīgu sodu. Mamma raksta, ka dēla iesaistīšanās bullingā bija liels šoks, un puika vēlāk atzinies, ka baidījies nonākt upura lomā, tāpēc izvēlējies nenostāties pret apcēlējiem. Šis stāsts apliecina, cik trausla ir robeža un cik viegli ir nonākt agresora lomā, kaut vai tikai ar to, ka klusē un tam nepretojies.
Gandrīz visas ģimenes mums rakstīja, ka, uzzinot par bērnu apcelšanu, vērsās pie skolas vadības un daudzos gadījumos arī Gardā. Bet tikai dažas atzina, ka skola reaģēja uz situāciju ar konkrētiem pasākumiem un lēmumiem, kas palīdzēja to risināt, un izbeidza bullingu.
Kādai latviešu ģimenei bija līdzīga pieredze kā puisim Navanā. Viņu meita tika nežēlīgi piekauta ceļā no skolas uz mājām, sišana nofilmēta un ielikta internetā. Šajā gadījumā skola mēģināja atrunāties, ka incidents noticis ārpus skolas teritorijas, bet vecākiem ļoti palīdzēja Gardas darbinieki, kuri ieradās skolā, lai informētu par notikušo un panāca, ka video tiek izņemts no sociālajiem tīkliem. Inspektore vairākkārt zvanīja un interesējās, vai skola ir kaut kā reaģējusi uz situāciju, kā arī piedāvāja psiholoģisko atbalstu cietušajai meitenei. Šajā gadījumā pret uzbrucēju ir ierosināta lieta, cietusī meitene ir sniegusi likumsargiem liecību par notikušo un tagad tiek gaidīta tiesa.
Kāds tētis uz savas meitas piekaušanu reaģēja ļoti tieši un enerģiski – devās uz notikuma vietu, noskaidroja vainīgo, iesēdināja viņu automašīnā un kopā ar savu cietušo meitu ieradās pie uzbrucējas vecākiem. Piedraudēja, ka nākamreiz situāciju risinās pats, bez Gardas iesaistīšanās un vainīgās ģimeni “ ar kvēpināšanu izkvēpinās no pilsētas, jo māk uztaisīt arī degbumbas.” Diezgan brutāli, toties iedarbīgi – vairāk cietsirdīgu attieksmi pret bērniem tēvs nepiedzīvoja. Par piekaušanu tika paziņots Gardai un likumsargi atbrauca uz cietušās mājām, lai noskaidrotu situāciju. Viņi gan paziņoja, ka nekādas īpašas procedūras netikšot veiktas, jo Gardas darbinieks dzīvojot šajā pilsētā un negribot problēmas ar vietējiem iedzīvotājiem. Vienīgais, ko viņš varot izdarīt,- parunāt ar meiteni un viņas vecākiem.
Diemžēl daudzi vecāki atzina, ka skola nekā nav reaģējusi uz viņu bērna apcelšanu, un situāciju ģimene atrisinājusi, vienkārši nomainot skolu. Tomēr visām Īrijas skolām ir saistoši noteikumi, kas paredz, ka skolas vadība ir atbildīga par terorizēšanas apkarošanu. Izglītības departaments 2022.gadā ir publicējis jaunu anti-bullinga stratēģiju “Cineáltas: Action Plan on Bullying”, kurā skaidri definēta departamenta vīzija – “nodrošināt izglītības sistēmu, kurā ikviens bērns un jaunietis jūtas augstu novērtēts un tiek aktīvi atbalstīts un audzināts, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu.”

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.