Ceturtdiena, 13. jūnijs, Varda dienas: Uva, Ainārs, Zigfrīds

Arī Īrijā kopš seniem laikiem tiek kurti Jāņu ugunskuri draugiem.lv

- 24.06.2023

ss103409Visā Eiropā tradicionāli tiek svinēti Jāņi un laiks ap Jāņiem, raksta RTE autore Marion McGarry. Īrijā pulcēšanās pie kopīga ugunskura ir bijusi galvenā Jāņu nakts sastāvdaļa, kas joprojām ir dzīva. Līdz pat šai dienai dažviet kalnu virsotnēs deg ugunskuri, un tas joprojām ir lielisks skats, kas atgādina cilvēkiem par svarīgu laiku senču kalendārā.

Jāņu vakarā ugunskurs tika iekurts augstākajā vietā, lai to varētu redzēt, un uguni kūra katru gadu un vienā un tai pašā vietā. Jauni un veci bija iesaistīti kurināmā vākšanā ugunskuram – tika vākta kūdra, irbulenes, vecais siens un citas dedzināmas lietas. Veci kauli tika uzskatīti par labu kurināmo, jo tie dega ilgu laiku. Vārds “bonfire” (ugunskurs) ir cēlies no “bone fire” (kaulu uguns). Tāpat kā citviet Eiropā, cilvēki saglabāja kaulus, lai tos sadedzinātu ugunskurā, īpaši slimu dzīvnieku kaulus, cerot, ka tas kaut kādā veidā attīrīs pārējo ganāmpulku no slimībām.
Bieži notika gājieni uz ugunskuriem ar aplausiem un gavilēm, kad ap saulrietu tika iekurta uguns. Tā bija kopienas kopā sanākšana bez ieceltiem reliģiskiem vai laicīgiem vadītājiem.
Jāņu ugunskurs tika saistīts ar veiksmi un attīrīšanos, un tika uzskatīts, ka pelni, kas pēc tā palika, ir veiksmes un garīgas stabilitātes līdzeklis nākamajam gadam. Dažos reģionos pie ugunskura tika pasniegts cienasts ar nosaukumu “goody” (našķis) – maizes maisījums ar karstu pienu, cukuru un garšvielām. Dažkārt ugunskurā cepa un dalīja agros kartupeļus.

Tika uzskatīts, ka uguns sagādāšana nes laimi, un tas, kurš pirmais ieradās mājās ar “svēto” uguni, atnesa sev līdzi veiksmi visam gadam. Lēkšana pār ugunskuru bija ierasta paraža. Zemnieki to darīja, lai nodrošinātu lielāku graudu ražu vai pieaugumu mājlopiem, savukārt saderināto pāru lēkšana kopā bija kā sava veida attīrīšanās rituāls pirms kāzām. Vientuļi cilvēki lēca cerībā, ka tas viņiem ļaus atrast nākamo dzīvesbiedru.
No rīta visi liellopi, kas vēl nebija vasaras ganībās, tika izdzīti cauri ugunskura kūpošajiem dūmiem un pelniem, lai nodrošinātu veiksmi. Atlikušie pelni tika izkaisīti pa labības laukiem vai arī tika sajaukti ar celtniecības materiāliem, lai veicinātu veiksmi, būvējot ēkas. Jāņu ugunskura pelni tika uzskatīti par ārstnieciskiem, un daži tos sajauca ar ūdeni un dzēra kā zāles. Ogles tika ienestas mājā kā aizsargājoši talismani.
Pašā Jāņu dienā tika apmeklēti svētie avoti un rīkoti tirdziņi. Tika uzskatīts, ka Jāņu dienā ievāktajiem augiem ir papildu spēks un tos var izmantot tautas medicīnā un pareģošanā, piemēram, asinszāli, uzpirkstītes, vībotnes un pelašķus. Toreiz bija ierasts, ka cilvēki šajā dienā pirmo reizi peldējās.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie