Piektdiena, 23. februāris, Varda dienas: Haralds, Almants

Pasniedzēja A. Freimane no Dublinas piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā draugiem.lv

- 30.06.2023
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , ,

IMG_3219No 27. līdz 29.jūnijam Rīgā norisinājās V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai”, kas kopā pulcēja vairāk nekā 1300 dalībniekus gan klātienē, t.sk. Dublinas Tehnoloģiju universitātes Mākslas un dizaina skolas pasniedzēja Aija Freimane, gan attālināti. Šogad kongresam bija izvirzītas trīs galvenās tēmas – digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme. Taču viens no vēstījumiem, kas visbiežāk izskanēja no dalībnieku un runātāju puses – nepieciešams ne tikai ieguldīt zinātnē, bet arī savstarpējā sadarbībā.

Kā kongresa atklāšanas pasākumā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Latvijas zinātnieki sevi ir pierādījuši kā ļoti spēcīgus un spējīgus komandas spēlētājus, kas ir par iemeslu tam, kāpēc viņi tiek uzaicināti piedalīties dažādos starptautiskajos projektos. Taču pašlaik vienam no mērķiem vajadzētu būt vairāk strādāt Latvijai. “Šodien mēs esam izaicinājuma priekšā – kā kļūt konkurētspējīgiem? Kā mainīt savu ekonomiku tā, lai Latvija pasaules kartē iezīmētos kā zinātnes un labklājības valsts? Man ir ļoti liels prieks, ka kongresā piedalās ne tikai zinātnieki, studējošie un profesūra, bet arī industrijas pārstāvji. Kad mēs runājam par konkurētspējas attīstību, ir svarīgi vairākām pusēm sēsties pie viena galda un runāt vienā valodā, lai saprastu, kā to veicināt. Šis kongress viennozīmīgi kalpo kā platforma, kur pulcēties kopā un radīt jaunas inovācijas,” saka ministre.
Līdzīgās domās bija arī kongresa dalībnieki. Piemēram, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks plenārsesijā “Industrija 5.0 un Sabiedrība 5.0″ uzsvēra to, cik liela nozīme ir sadarbībai starp zinātni un industriju. “Jebkurā nozarē – zinātnē vai industrijā – speciālisti, lai saglabātu savu kompetenci, bieži vien pārzina vienu konkrētu tēmu. Kas nozīmē, ka, lai paveiktu ko lielu, nepieciešams sadarboties ar citiem. Kopā mēs varam izdarīt daudz. Sadarbība starp zinātni un industriju ir vienmēr aktuāla tēma. Tāpēc vajadzīgi šādi kongresi – lai mēs varētu satikties un sarunāties,” uzsver Andris Anspoks.
Trīs dienu garumā aizvadītas vairākas sesijas, kurās tika iztirzāti dažādi ar kongresa galvenajām tēmām saistīti aspekti. Zinātnieki un nozares speciālisti runāja par tādām tēmām kā digitalizācija, mākslīgais intelekts, zaļā enerģētika un ar to saistītie izaicinājumi, zinātnes ietekme uz sabiedrību, bioresursi un resursu pietiekamība, zinātnes komercializācija un citas. Arī jaunie zinātnieki no Latvijas un ārvalstīm dalījās savās pārdomās par zinātnes ietekmi un karjeru savā nozarē.
Paralēli plenārsesijām un diskusijām kongresa laikā norisinājās arī Latvijas kosmosa un digitalizācijas tehnoloģiju demonstrācijas un stenda referātu prezentācijas. Apmeklētājiem bija iespēja aplūkot teju 200 stenda referātus, kā arī iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, kosmosa tehnoloģijām Mēness stacijai, Rīgas Tehniskās universitātes studentu komandas projektēto un uzbūvēto lieljaudas raķeti un integrētās mikroshēmas kosmosa nozarei. Tāpat kongresa ietvaros notika arī Baltijas Copernicus diena un Zemes novērošanas praktiskais seminārs, kā arī bija iespējams satapt Latvijas inovāciju centrus.
Nozīmīgs notikums kongresa laikā bija arī “Science Slam” – konkurss doktorantiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem. Astoņi dalībnieki, kas bija izturējuši atlases kārtu, žūrijas un skatītāju priekšā prezentēja savus zinātniskos darbus un sacentās par balvu – apmaksātu braucienu dalībai starptautiskā konferencē, kongresā vai simpozijā. Sīvā cīņā, apkopojot žūrijas un skatītāju balsojumu, uzvaras laurus plūca Ance Bārzdiņa (Rīgas Stradiņa universitāte), kas kļuvusi arī par skatītāju balsojuma simpātiju, Cristine Bajo-Santos (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs), Maija Štokmane (Latvijas Universitāte) un Rihards Ruska (Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts).

Kongresa noslēgumā zinātnieki ieskicēja arī savas pārdomas par zinātnes nākotni. Pēc viņu domām, nākotnē mūsu sagaida gan jauni izaicinājumi, gan panākumi. Nozīmīgs jautājums būs mākslīgais intelekts, cīņas, ar ko tam nāksies saskarties, un cilvēka vieta mākslīgā intelekta pasaulē. Kā arī savu nozīmību nezaudēs sabiedrības iesaiste zinātnē.
Kongresa tiešraižu ieraksti pieejami “Zinātne Latvijai” Youtube kontā šeit.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991.gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. 2018.gadā, kad norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, tajā piedalījās 750 dalībnieki no 24 valstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie