ELA kopsapulcē izvērtē paveikto un stiprina biedrorganizāciju kapacitāti

Šā gada 16. un 17. septembrī Rīgā, viesnīcā AC Hotel by Marriott Riga norisinājās ikgadējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kopsapulce, pulcējot dalībniekus gan klātienē, gan attālināti.
Kopsapulce norisinājās divas dienas, kur pirmā diena bija atvēlēta ELA un tās biedrorganizāciju darba izvērtēšanai un dažādu aspektu aplūkošanai par pilsonisko aktīvismu, bet otrajā dienā bija slēgtā sanāksmes daļa tikai ELA biedriem.

Tie dalībnieki, kuri bija ieradušies Rīgā savlaicīgi, piektdienas, 15. septembra vakarā tikās neformālās vakariņās, pamazām uzsākot diskusijas par nākamo divu dienu darbu.
Kopsapulces pirmā diena un aktīvas diskusijas
ELA kopsapulci sestdien, 2023. gada 16. septembrī atklāja ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, sakot paldies visiem, kuri ieradušies klātienē un turpina aktīvi darboties savās organizācijās un iesaistās kopīgajās ELA aktivitātēs.
Klātesošos uzrunāja Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, uzsverot, ka “Ciešā sadarbība ar ELA, kā vienu no Eiropas vienojošajām diasporas organizācijām, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai palīdz veidot aktīvu dialogu ar tautiešiem ārvalstīs, sekmējot latviešu valodas, kultūras, izglītības jautājumu kā arī citu izaicinājumu risināšanu diasporai būtiskās jomās!” Vēstniece mudināja veidot vēl ciešāku sadarbību ar atbildīgajām valsts institūcijām diasporas politikas īstenošanas jomā un aktīvu diskusiju Diasporas konsultatīvajā padomē, īstenojot kopīgos uzdevumus tautiešu atbalstam ārvalstīs.
Uzrunu teica arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības izpilddirektors Raits Eglītis, aicinot visiem kopā darboties diasporas labā.
Tālāk sekoja aktīvs darbs – sestdiena bija veltīta ELA organizāciju darba izvērtēšanai, ko palīdzēja veikt ELA Latvijas biroja pārstāves Airas Priedītes izstrādātā pašnovērtējuma anketa. Anketas jautājumi bija iedalīti vairākās tematiskajās jomās, lai palīdzētu izvērtēt biedrību darbu – gan veiksmes, gan izaicinājumus: Nevalstisko organizāciju vadībzinība, cilvēku iesaiste, budžets, komunikācijas spējas un ELA. Katrs biedrorganizācijas pārstāvis pirmā nodarbībā veltīja stundu savu organizāciju darba izvērtēšanai. Pirmās darbnīcas nosaukums bija “Domā. Vērtē. Dari.”
Pēc tam sekojošās darbnīcas un diskusijas, ko vadīja pieaicinātie eksperti, balstījās anketu rezultātos.
Otro darbnīcu “Iesaiste un līdzdalība” vadīja Anita Īvāne, Latvijas Pilsoniskās alianses biroja vadītāja, kura iedalīja mazākās grupās, mudinot strādāt radoši – katrai grupai iedeva dažāda rakstura lelles, kurām bija jāizdomā dzīves stāsts un veids, kā to varētu iesaistīt un līdzdarboties nevalstiskā organizācijā. Kad stāsti bija izdomāti, katra komanda prezentēja savu stāstu, kā rezultātā radās labas idejas par dažādiem iesaistes veidiem.
Anita Īvāne par nodarbību un tai sekojošām diskusijām saka: “Man bija liels prieks, ka visi klātesošie bija ļoti aktīvi – iesaistījās un apmainījās viedokļiem par viņu organizāciju pieredzi konkrētajā valstī (kā iesaista jaunus dalībniekus vai strādā ar esošajiem). Manas nodarbības centrālais uzdevums bija par to, kā iesaistīt tos cilvēkus, kuri līdz šim nav bijuši aktīvi. Diskusijās izkristalizējās, kā labāk iesaistīt jaunos dalībniekus, kura būtu viņu labākā loma, piemēram, apmeklētājs, regulārs apmeklētājs vai varbūt atbalstītājs. Pavīdēja arī interesanta doma – vai mums vispār šis cilvēks ir interesants, vai mēs gribam viņu savā pulciņā. Iespējams, ne visi būs ieinteresēti un spēs dot vērtīgu pienesumu organizācijai.”
Tad norisinājās paneļdiskusija “Atziņas un nākamie soļi”, kuru vadīja Inese Vaivare, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) direktore. Diskusijas formāts paredzēja dalībnieku maiņu – tiem dalībniekiem no zāles, kuriem bija ko teikt, bija jāpievienojas panelistiem. Jautājumi un diskusijas balstījās pašu ELA biedrorganizāciju izvērtējuma anketās un tai sekojošās diskusijās.
Inese Vaivare par aizvadīto paneļdiskusiju uzsver: “Man palika iespaids, ka Latvijas diasporas organizācijās darbojas iedvesmojoši līderi, kas spēj ap sevi pulcēt cilvēkus un īstenot daudzveidīgas aktivitātes. Dalīšanās praktiskās pieredzes niansēs bija ļoti vērtīga visiem dalībniekiem, arī man, jo pavēra apvāršņus šo specifisko organizāciju veida darbībai. Diaspora ir dažāda, tās organizācijas strādā dažādās vidēs, tādēļ ir būtiski atrast vienojošos elementus, kas nav tikai latviešu kultūras saglabāšana, bet arī plašāk – piemēram, dažādu diasporas profesionāļu devuma sniegšanai Latvijai. Ģeopolitiskajos apstākļos diasporai ir nozīmīga loma arī Latvijas drošības stiprināšanā, piemēram, atspēkojot dažādus mītus un cīnoties ar dezinformāciju.”
Pirmās dienas noslēguma diskusiju “Ko mums stāsta rudens lapas?” vadīja bijusī Eiropas Komisijas tulkošanas nodaļas vadītāja un ELA revīzijas komisijas vadītāja Valda Liepiņa. Izmantojot krāsainās, līmlapiņas, dalībnieki dalījās ar savām galvenajām dienas atziņām. Tie dalībnieki, kuri piedalījās kopsapulcē attālināti, varēja savas atziņas nodot savām uzticamības personām.
Pēc atziņu sagrupēšanas un vairāk nekā stundu ilgajām pārrunām, ELA pārstāvji secināja, ka divās ailēs apkopotās atziņas – komunikācija un komandas darbs – ELA nākotnes darbam ir vissvarīgākās.

Kopsapulces otrā diena – slēgtā sēde
Kopsapulces otrajā dienā – svētdien, 2023. gada 17. septembrī piedalījās tikai ELA balstiesīgie biedri, kuriem bija iespēja atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto, kā arī iezīmēt nākotnes darbus.
ELA pašlaik darbojas 19 biedrorganizācijas un 11 asociētas organizācijas. ELA prezidijā kopš 2022. gada marta darbojas sekojoša komanda: Justīne Krēsliņa (priekšsēde), Karolīne Zobena–Īsta, Vita Kalniņa, Laura Ritenberga–Kindere, Andris Skrastiņš un Lelde Vikmane. Revīzijas komisijā strādā Mārīte Kļaviņa, Dace Gaigala un Valda Liepiņa.
Balstoties uz kopsapulcē apspriesto, tās dalībnieki izstrādāja vairākas rezolūcijas un lēmumus turpmākajam gadam (līdz nākamajai kopsapulcei 2024. gadā). Viens no jautājumiem, kas tika izdiskutēts un pieņemts lēmums, ELA biedru naudas, par ko informēsim jau tuvākajā laikā.
Kopsapulces dalībnieki aicina visas biedrorganizācijas aktīvāk sekot līdzi ELA darbībai un piedāvājumiem, lai visiem Eiropas latviešiem būtu iespējams līdzdarboties ELA darba rezultātos (kā, piemēram, nometnēs, sporta festivālā “Olimpiskais Lāčplēsis”, tīklošanās pasākumos un pieteiktajos ELA projektos).
Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar darbu, kas notiek izglītības un kultūras jomās.
ELA biedrorganizāciju paspārnē pašlaik darbojas 68 latviešu skoliņas, kuras apmeklē 1900 bērni, turklāt skoliņās darbojas 300 skolotāji un viņu palīgi, no kuriem 150 ir ieguvuši pedagoģisko izglītību.
2020. gadā izveidotā ELA Eiropas izglītības grupa ar dalībniekiem no trīs Eiropas reģioniem – Ziemeļeiropas, Dienvideiropas un Lielbritānijas/Īrijas turpina aktīvu darbu, lai stiprinātu diasporas izglītības pieejamību un kvalitāti ārpus Latvijas. Izglītības joma ir viena no ELA darbības galvenajiem virzieniem, tādēļ notiek regulāras Eiropas izglītības grupas tikšanās attālināti.
ELA izglītības referente Ilze Atardo un Latvijas biroja pārstāve Aira Priedīte regulāri tiekas ar Latvijas partneriem, kā arī iesaistījušās diasporas izglītības politikas izstrādē. Izglītības nozarē norisinās daudzveidīgi projekti.
Kultūras joma neatpaliek un visi, kas šogad apmeklēja Dziesmu un deju svētkus, varēja redzēt, ar kādu degsmi diasporas latvieši piedalās amatiermākslas norisēs – koros, tautas deju ansambļos un folkloras kopās. ELA kultūras referente Andra Baltmane informēja par kultūras nozares norisēm, t.sk., kuplo Eiropas latviešu diasporas māksliniecisko kopu skaitu: 32 kori, 33 tautas deju kopas, 10 folkloras kopas un muzikantu ansambļi, 24 bērnu kopas (gan dejotāji, gan kori) un folkloras kopas, 14 amatierteātri, 6 lietišķās mākslas/amatnieku un tml. interešu kopas.
Kopsapulces dalībnieki tika iepazīstināti arī ar 2025. gadā gaidāmajiem kultūras svētkiem ELKS III, par ko pastāstīja rīcības komitejas pārstāve Vera Antipova no Apvienotās Karalistes.
ELA piedalījusies vairākās aktivitātēs Latvijas izaugsmes un pilsoniskās līdzdalības attīstībai, piemēram, iesaistoties 14. Saeimas vēlēšanu popularizēšanā 2022. gadā, līdzdalību ĀM diasporas konsultatīvajā padomē, kā arī aktīvu piedalīšanās radio un TV diskusijās par aktualitātēm un situāciju diasporā.

Attēls: ELA