Par ko būs 8.marta referendumi?

Piektdien, 8. martā, vēlētāji Īrijā tiks aicināti balsot par divām ļoti svarīgām konstitucionālajām izmaiņām — par tik svarīgām izmaiņām, ka lielākā daļa iedzīvotāju saka, ka viņi par tām nezina “gandrīz neko”. Priekšlikumi, kas referendumos nodēvēti par Family Amendment un Care Amendment, paredz veikt izmaiņas Konstitūcijas 41. panta tekstā, paplašinot ģimenes definīciju, un pievienot jaunu pantu, precizējot sievietes lomu sabiedrībā.

Kāpēc radās šie divi referendumi?
Īrijas Konstitūcija tika uzrakstīta 1937. gadā un tās tapšanā ievērojama loma bija katoļu bīskapiem. Tā paša gada jūnijā pirmajā referendumā tā tika ar nelielu atbalstu pieņemta. 87 gadu laikā dokuments ir attīstījies, izmantojot Augstākās tiesas spriedumus un 38 referendumus.
Daudzi Īrijas cilvēki jau sen ir uzskatījuši, ka atsauces uz sievietes lomu mājās un to, ka ģimene ir balstīta uz laulību, būtiski neatbilst dzīvei mūsdienu sabiedrībā. Par šīm ierosinātajām izmaiņām ticis runāts jau gadu desmitiem.

Kāds ir priekšlikums par sieviešu lomu?
Konstitūcijas 41. panta 2. punktā faktiski teikts, ka valsts un sabiedrības labā funkcionēšanā svarīga nozīme ir sievietēm, kuras strādā mājās. Tajā arī pausta valsts apņemšanās atbalstīt sieviešu palikšanu mājās, lai viņām nebūtu jādodas uz darbu, pametot novārtā ģimenes pienākumus.
Ja vairākums vēlētāju teiks “Jā”, tad šis pants tiks svītrots un tiks ievietots jauns pants 42.B: “Valsts atzīst, ka ģimenes locekļu savstarpējās rūpes viņu starpā pastāvošo saišu dēļ sniedz sabiedrībai atbalstu, bez kura nav iespējams sasniegt kopējo labumu, un cenšas atbalstīt šādas rūpes vienam par otru.”
Izmaiņu atbalstītāji saka, ka pašreizējais formulējums atbalsta uzskatu sabiedrībā, ka sieviešu vieta ir mājās un jāakceptē tāda lieta kā “laulību aizliegums”, kas agrāk piespieda sievietes pamest darbu valsts sektorā tajā brīdī, kad viņas apprecējās. Šis aizliegums beidzās tikai 1973. gadā, kad Īrija pievienojās Eiropas Savienībai. Kopš tā laika mūsdienu īru sievietes veiksmīgi prot apvienot darbu ārpus mājas ar ģimenes pienākumiem.
Pretinieki apgalvo, ka šīs izmaiņas vērstos pret sievietēm, kuru dzīve aizrit mājās, kā arī to, ka praktiski tās neko nemainītu.

Kādas izmaiņas tiek piedāvātas attiecībā uz ģimeni un attiecībām?
Konstitūcijas pašreizējā 41. panta 3. 1. punktā ģimenei kā sabiedrības pamatvienībai ar stingrām likumīgām tiesībām tiek piešķirts ļoti īpašs statuss. Tas nosaka, ka ģimene pamatojas uz laulībām.
Ierosinātās izmaiņas paredz paplašināt ģimenes definīciju, nosakot, ka tās pamatā ir “laulības vai citas ilgstošas attiecības”.
Atbalstītāji apgalvo, ka līdz pat vienam miljonam īru cilvēku dzīvo ģimenēs, kuras nav veidotas uz laulību pamata, kā arī norāda uz 2015. gada konstitucionālā referenduma par viendzimuma laulībām apstiprināšanu.
“Nē” puses aizstāvji apgalvo, ka šīs izmaiņas būs sākums juridiskam haosam ar ietekmi uz daudzām lietām, tostarp, uz mantošanu un imigrācijas likumu.

Kādas ir prognozes par referendumu rezultātiem?
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tiem vajadzētu gūt panākumus. The Irish Times pagājušajā nedēļā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka tobrīd seši no 10 cilvēkiem atbalstīja Konstitūcijas izmaiņas attiecībā uz sievietēm mājās, bet vairāk nekā puse atbalstīja izmaiņas ģimenes definīcijā.
Taču Īrijas referendumu vēsture rāda, ka prognozes pirms balsošanas nav uzticamas. Referendumu aktivitāte bieži ir zema, un divi no trim vēlētājiem atturas no došanās pie urnām.
Vēlētāju apātija pakļauj jautājumus riskam, ļaujot “nē” kampaņas dalībniekiem iesēt šaubas. Tikai 8% cilvēku pagājušajā nedēļā teica, ka ir labi informēti par šiem jautājumiem. Sociālajos medijos figurē tādi saukļi kā: “Ja nezināt, balsojiet pret” un “Ja šaubāties, nebalsojiet”.
Saskaņā ar likumu, referendumos var balsot tikai Īrijas pilsoņi no 18 gadu vecuma, kuri dzīvo valstī un ir iekļauti vēlētāju reģistrā.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.