Galvenais ir saņemties un pamēģināt

Bijusī ventspilniece Ieva Andersone uz Īriju atbrauca 18 gadu vecumā, lai “nedaudz piepelnītos”, bet joprojām dzīvo un strādā Droghedā, nu jau vairāk kā 20 gadus.
Mēs satiekamies uzņēmuma Bus Éireann atvērto durvju dienā Dublinā, kur Ieva sagaida un konsultē sievietes, kuras interesējas par autobusu šofera darbu.

Viņa pati nu jau gandrīz trīs gadus ir šī uzņēmuma darbiniece un diendienā sēžas pie autobusa stūres, rūpējoties par pasažieru nokļūšanu viņu izvēlētajos galamērķos.
Ieva par savu darbu stāsta ar lielu aizrautību un ik vārdā ir sajūtams, ka viņai tas patīk, ka viss pozitīvais, par ko viņa runā, nav reklāmas kampaņa jaunu darbinieku piesaistīšanai.
Uz jautājumu, kā viņa pati kļuva par Bus Éireann autobusu vadītāju, Ieva atbild, ka pirms viņas šai darbā nonāca viņas partneris. “Mans darbs tolaik bija autobusu tīrīšana. Kādā brīdī sapratu, ka mans partneris savu algu nopelna bez nevienas sviedru lāses, kamēr es strādāju ar slapju muguru. Izdomāju – ja viņš var, tad varu arī es.”
Ieva stāsta, ka galvenais ir saņemties un pamēģināt, arī tad, ja šaubies par to, ka varēsi šo darbu darīt. Viņa uzskaita dažādās priekšrocības, ko sniedz darbs uzņēmumā – algu maksā arī apmācību laikā, jāstrādā vienmēr siltumā, par brīvu uniforma, ūdens, tēja un kafija, labiekārtotas un ērtas atpūtas telpas, pēc nostrādāta gada – arī ģimenes ārsts pašai un bērniem, kā arī braucieni bez maksas visos Bus Éireann autobusu maršrutos.
“Man ļoti patīk darbs ar cilvēkiem. Un pasažieri to jūt – ja esi pret viņiem labvēlīgs, viņi tāpat attiecas pret tevi. Bieži vien cilvēki izrāda savu attieksmi, uzcienājot ar kādu konfekti vai šokolādi. Tas ir ļoti patīkami.”
Kad pajautāju, kādas ir grūtības, ko nākas pieredzēt darbā, Ieva ilgi domā.

“Katram ir savi grūtumi, jo mēs visi esam atšķirīgi. Kā jau visos darbos – kas der vienam, neder otram. Sākumā, protams, nav viegli iemācīties gabarītus un pašu autobusu vadīšanu, jo tie ir dažādi. Bet ja pirmajos mēnešos kaut kas aizmirstas, vienmēr var pajautāt padomu citiem šoferiem – kur kas atrodas, kāpēc neizdodas iedarbināt. Ja uz ceļa kaut kas notiek, piemēram, negadījums, pašai nav ne par ko jāuztraucas, ir protokols, kas paredz, kas šādos gadījumos jādara. Par visu pārējo parūpējas cilvēki ofisā. Arī tad, ja maršrutā ir nobloķēta satiksme, ofisa darbinieki paziņo, kā šo vietu apbraukt, jo viņiem ir redzams, kur atrodas katrs autobuss.
Grūtums, kuru neviens no mums nevar ietekmēt, ir tas, ka Īrijā ceļu struktūra nav piemērota populācijai. Cilvēku skaits ir pieaudzis, tātad arī transporta līdzekļu skaits aug, bet ceļu attīstība netiek tam līdzi, veidojas milzīgi sastrēgumi. Vēl ir tāda problēma, ka ļoti daudzi satiksmes dalībnieki nerāda pagriezienus. Bet šīs grūtības ikdienā izjūt ikviens autobraucējs.”
Ikvienai sievietei, kura ir apdomājusi iespēju kļūt par profesionālu autobusa vadītāju, bet nav saņēmusies spert šo soli, Ieva iesaka pārvarēt šaubas un darīt to. Viņa piebilst, ka ir tikai divi nosacījumi, bez kuriem nevarēs iztikt – ir jābūt standarta autovadītāja apliecībai un pietiekami labām angļu valodas zināšanām.
Mūsu sarunai pievienojas Bus Éireann cilvēkresursu speciāliste, vecākā darbinieku koordinatore Susan Karrigan, kura norāda, ka uzņēmums ļoti labprāt ņem darbā tieši sievietes. Viņa stāsta, ka tiek plānots, ka līdz 2030.gadam 10% uzņēmuma profesionālo šoferu būs daiļā dzimuma pārstāves. Susan arī uzsver, ka Bus Éireann apmaksā gan apmācības, gan autobusa vadītāja apliecības iegūšanu, bet valodas zināšanām gan jābūt pietiekami labā līmenī. Viņa piebilst, ka pēdējā laikā valodas neprasmes dēļ nākas noraidīt ukraiņu bēgļus, kuri piesakās darbā uzņēmumā.
Mūsu saruna beidzas, jo Ieva kopā ar kolēģiem dodas sagaidīt pirmās 15 sievietes, kuras ir ieradušās uz atvērto durvju dienu. Vēlāk saņemu no viņas ziņu, ka to vidū bijusi arī Tatjana no Latvijas. Esmu gandrīz pārliecināta, ka Ievas atklātais smaids un pozitīvisms izkliedēja šīs sievietes pēdējās šaubas par autobusa vadītājas darbu.
Ja nu kāda joprojām nav pārliecināta par sevi, meklējiet Ievu Andersoni Facebook un rakstiet. Viņa noteikti atbildēs uz visiem jautājumiem un palīdzēs izdarīt izvēli. Ja nu gadās braukt Bus Éireann 105.maršrutā starp Droghedu un Blanchardstown un pie autobusa stūres ir krāšņa smaidīga blondīne, visticamāk, tā ir Ieva. Uzrunājiet viņu un pārliecinieties par visu paši.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.