Par PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdētāju ievēlēta ELA pārstāve Andra Baltmane

Jūnijā notikušajā Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes sēdē Rīgā notika PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas, kur par jauno priekšsēdi ievēlēja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kultūras nozares referenti, Briseles Latviešu dejotāju un sirsnīgā Briseles latviešu teātra māksliniecisko vadītāju Andru Baltmani. Viņa PBLA Kultūras fondu un padomi vadīs turpmākos divus gadus no 2025. gada 1. janvāra, nomainot līdzšinējo vadītāju Juri Ķeniņu.

PBLA Kultūras fonds dibināts 1972. gadā, tā uzdevums bija atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latviskās izglītības pasākumus, kas veicināja mūsu nacionālo pastāvēšanu trimdā. Kopš 2021. gada decembra PBLA Kultūras fonda un padomes darbība paplašināta ar vairākiem uzdevumiem, piemēram, koordinēt PBLA kultūras nozaru darbību pasaulē, pārstāvēt ārzemju latviešu kultūras darbu Latvijā, atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi ārpus Latvijas, un celt tās atpazīstamību, godināt izcilus latviešu kultūras sasniegumus un godalgot to veicējus, gadskārtējos konkursos ar līdzekļiem atbalstīt kultūras projektus ārpus Latvijas un Latvijā saistībā ar diasporu.
PBLA Kultūras fonda un padomes valde sastāv no priekšsēža un vice-priekšsēža, kurus izrauga PBLA valde, un no centrālo organizāciju kultūras daļu/nozaru vadītājiem. Andra Baltmane jau divus gadus ir bijusi viena no šo nozaru vadītājiem, pārstāvot Eiropas kultūras kopas.
Būdama ELA kultūras referentes amatā, Andra Baltmane aktīvi iesaistījusies Eiropas kultūras jomas jautājumu kārtošanā, īpašu uzmanību pievēršot īstenoto projektu kvalitātei.
Par savu ievēlēšanu PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēža amatā Andra Baltmane saka: “Vispirms PALDIES vārdi Jurim Ķeniņam gan par daudzu gadu garumā veikto nozīmīgo darbu, gan par ļoti vērtīgajiem un labvēlīgajiem ceļa vārdiem, ko esmu saņēmusi. PALDIES! Jaunais amats, protams, ir liels gods un liela atbildība. Apzinos, cik izaicinošs tas būs. Tomēr jauni pienākumi liek mācīties, būt zinātkārai un pulcināt cilvēkus, kuri deg par ideju, kuriem sirdsdarbs un labvēlīga, sabiedrībai, kopienai noderīga darbošanās ir pašsaprotami, dabiski. Dzīvojot ārpus Latvijas, būtiska daļa šīs darbības saistās ar paaudzēs mantotu dzīvesziņu, tradīciju, valodu, kultūru, zināšanām … īsiem vārdiem — latviskuma, identitātes stīgu. I. Ziedonis teicis: “Kultūras identitāte ir dzīvošana. Un tikai. Vai tās būtu tradīcijas, kuras pilnībā vai daļēji dzīvo šodienā, vai mantotu lietu un formu simbolu un ritumu pielietojums sadzīvē. Vai tās būtu mitoloģiskas metafiziskas formulas, pēc kurām modernais cilvēks šodien jūt kādas atsevišķas vai glābjošas nākotnes prasības, vai būtu klasiskās mākslas pārbaudītas vērtības vai modernas personības moderna jaunrade, kultūras identitāte ir tik, cik tā ir šodienā.”

Par savu izdevumu tad arī saredzu mūsu nacionālas identitātes klātbūtni ikdienā, šodienā. Šodienai un rītdienai. Turpinot Jura Keniņa iesākto, vēlos strādāt radošai “divvirziena” kustībai, kurā Latvijas un diasporas veidotās kultūras un identitātes telpas mijiedarbojas, nav nodalītas, nav pretstatītas, ir vienotas, papildinošas un savstarpēji atbalstošas.
Un PBLA Kultūras fonda un padomes veidoti ceļi sniedz šādas iespējas. Šie ceļi ejami, turpināmi un paplašināmi …”
Andra Baltmane kopš 2004. gada dzīvo un darbojas Beļģijā, kur nodibinājusi un vadījusi Briseles latviešu deju kopu, ir latviešu amatierteātra “sirsnīgais Briseles latviešu teātris” vadītāja. Viņas vadītie amatierkolektīvi ir piedalījušies Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Turklāt kopš 2015. gada A. Baltmane ir ELA mākslinieciskās padomes pārstāve.
Viņa bijusi arī scenārija autore pirmajiem Eiropas Latviešu kultūras svētkiem (ELKS), kuri 2015. gadā norisinājās Briselē, scenārija autore un režisore otrajiem ELKS, kas notika 2019. gadā Dublinā (Īrijā). Andra veidojusi režiju arī lielkoncertiem reģionālajos kultūras svētkos Britu salās (2017.), Nīderlandē (2018.), kā arī Eslingenas Dziesmu svētku 70. gadadienas svētku koncertam (2017.).
2018. gadā Andra bija režisore un scenārija autore XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku ārvalstu latviešu deju kolektīvu koncertam “Cilvēks. Mūžs. Dimd” Latviešu biedrības namā un koru koncertam „Cilvēks. Mūžs. Skan” Esplanādē.
Kopš 2024. gada aprīļa Andra ir Latvijas Nacionālā kultūras centra Amatierteātru nozares konsultatīvās padomes pārstāve.
Andra ir viena no 2025. gadā gaidāmo Eiropas Latviešu kultūras svētku ELKS III, kas norisināsies Bredfordā, Radošās grupas pārstāvēm.
PBLA Kultūras fondā un padomē darbojas 12 nozares: humānitāro un sociālo zinātņu, tehnisko un dabas zinātņu, rakstniecības, preses, mūzikas, teātra, tēlotājmākslas, daiļamatniecības un lietišķās mākslas, tautas un mākslas deju, dziesmu svētku, filmu un pedagoģijas nozares.

Publicitātes foto