Trešdienas pievakarē Latvijas vēstniecības telpās Dublinā ar tautiešiem tikās ārlietu ministre Baiba Braže, kura Īrijā bija ieradusies darba vizītē, kā arī jaunā diasporas vēstniece Zanda Grauze. Tikšanās aizritēja nepiespiestā atmosfērā, gan uzklausot valsts amatpersonas, gan uzdodot jautājumus un pārrunājot problēmas.
Uzrunājot klātesošos, Baiba Braže ļoti cilvēcīgi pastāstīja, ka mājās nav bijusi gandrīz divas nedēļas un Īrijā ieradusies pēc vizītēm Austrālijā, Singapūrā, Indonēzijā un Korejā. Ministres kundze izvēlējās visu tikšanās laiku stāvēt kājās, piebilstot, ka, apsēžoties krēslā, varētu aizmigt. Ne tāpēc, ka tikšanās būtu neinteresanta, bet pārguruma dēļ.
Ministre pastāstīja, ka vizīšu nodoms ir bijis ļoti skaidrs, tā ir Latvijas drošība, ekonomiskās attiecības un arī cilvēki – latviešu diaspora Austrālijā. Ministrijas darbs tiek organizēts, katrā darba jomā ievērojot vairākas būtiskas intereses, sacīja B.Braže. Pirmā ir drošība, tās stiprināšana, sabiedroto klātbūtnes palielināšana, pašu spēju palielināšana, kas šogad nozīmēs Ārlietu ministrijas budžeta samazinājumus, naudu novirzot aizsardzības blokam.
Ministre sacīja, ka no drošības aspekta ir būtiski, lai sabiedrotie saprot, kāpēc ir jāturpina palīdzības sniegšana un atbalsts Ukrainai, viņu politiskajām nostājām. Viņa atzina, ka šajos jautājumos ir vienotība sabiedroto vidū, bet šis darbs ir pastāvīgs – gatavošanās, izprātošana, sarunu vešana, uzsverot, kāpēc tas ir svarīgi un ko tas nozīmē sabiedroto drošībai. Otrs interešu bloks ir ekonomika, sacīja Baiba Braže.
“Neskatoties uz to, ka mēs mazinām budžetu, un parādās informācija, ka ekonomika Latvijā neiet uz augšu, tomēr situācija kopumā ir laba. Algas kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir pieaugušas sešas reizes. Šobrīd ekonomikas struktūra ir pilnīgi cita – ir lielās informāciju komunikāciju tehnoloģijas, kas šajā ekonomikas “pīrāgā” ir pārliecinoši lielākā “šķēle”, ar pietiekoši lielām algām un pievienotajām vērtībām, ar lielu eksporta vērtību.”
Ministre iebilda, ka sarunājoties ar cilvēkiem, var saprast, ka viņiem Latvijā patiešām iet labāk, nekā tas ir bijis agrāk.
Bražes kundze norādīja, ka sabiedrība gan Latvijā, gan jebkurā citā valstī ir ļoti mainījusies un ir daudz vairāk decentralizētu grupu, kuras apvieno gan dažādas intereses, gan informācijas saņemšana un izplatīšana. Viņa uzsvēra, ka klātesošie no tautiešu organizāciju viedokļa ir domas līderi, jo pulcē ap sevi citus cilvēkus. Ministre atgādināja, ka sabiedrībā cirkulē daudz nepatiesas, klaji melīgas un naidīgas informācijas, tāpēc ir būtiski to vienmēr pārbaudīt, nelaist dezinformāciju sevī iekšā un neizplatīt tālāk.
“Tas ir fenomens, kas tā arī būs – no vienas puses digitāla sabiedrība, kas sēž internetā un kaut ko komentē, bet, no otras puses, mēs reālajā dzīvē esam ar tik daudzām identitātēm, ka tās grupas, kurās esam, dod lielu savstarpēju tīklu un pārklāšanos, kas ļauj gan iegūt jaunas zināšanas un pieredzes, gan dot informāciju. Manuprāt, tas ir liels sabiedrības bagātības un prieka avots un ir svarīgi to uzturēt.”
Ārlietu ministre ar pārliecību norādīja, ka tiešu militāru draudu Latvijai nav un tuvākajos gados nebūs, neskatoties uz neseno notikumu ar Latvijas teritorijā no Baltkrievijas ielidojušo dronu.
“Krievijai nav spējas mums tiešā veidā uzbrukt, visas Krievijas valsts rietumos izvietotās bāzes lielā mērā ir tukšas, notiek tikai aktivitāšu uzturēšana, jo visi karo Ukrainā. Krievijas pusē ir daudz nogalināto un smagi ievainoto – tie ir apmēram 600 tūkstoši karavīru. Ja tankus un ieročus pēc vairākiem gadiem varētu atražot, tad ar cilvēkiem tas nebūs ne viegli, ne iespējami. Tas kaimiņvalstī arī būtiski mainīs ekonomisko situāciju, jo cilvēki ir izņemti no ekonomiskās aktivitātes, ģimenēm un visa pārējā. No otras puses Krievija negrasās karu Ukrainā beigt, par to nav nevienas indikācijas, tāpēc mūsu drošība būtu nopietni jāuztver.”
Bražes kundze pieskārās arī tādām tēmām kā tas, kā citās valstīs darbojas Krievijas izlūkdienestu darbinieki, ka Eiropas valstis un arī ASV ir būtiski samazinājušas Krievijas diplomātu skaitu savās valstīs, kā arī naudas pelnīšana valstiskā līmenī.
Ministre atbildēja arī uz vairākiem klātesošo jautājumiem, kā arī ar pateicību saņēma dāvanu no portāla galvenās redaktores Laimas Ozolas – Latvijas monētu nama izlaisto piemiņas medaļu “Latvija – 20 gadi NATO”.
Tikšanās noslēgumā klātesošos uzrunāja diasporas vēstniece Zanda Grauze, kas pastāstīja par savu pieredzi ārlietu jomā, dzīvojot un strādājot daudzās pasaules valstīs, par to, kā veidojies viņas skats uz latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, par to, kāpēc un kā latvieši dzīvo ārpus Latvijas un ko viņi domā par Latviju un sevi attiecībās ar Latviju. Pēc īsa stāsta par sevi vēstnieces kundze sacīja:
“Es esmu daudz par jums dzirdējusi un ārkārtīgi priecājos ar jums iepazīties sejā. Esmu gatava atbildēt uz jautājumiem un tiešām gribu dzirdēt no jums, kā jūs gribētu lai mēs strādājam, ko jūs sagaidītu no mums. Kā jums liktos, kā vajag? Es neapsolu, ka tas viss būs iespējams, bet es patiešām gribētu to dzirdēt.”
Pēc šī lūguma sekoja diskusija par dažādiem jautājumiem, gan patīkamiem, gan ne tik patīkamiem, kurā tika iesaistīti arī vēstniecības darbinieki, kā arī neformālāka iepazīšanās ar Grauzes kundzi un sirsnīgas sarunas.
FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie