Ko Īrija domā par migrāciju?

Laikraksts Irish Times, atzīmējot faktu, ka piecus gadus atpakaļ maijā Īrijas darba tirgus tika atvērts ES jaunajām dalībvalstīm, piedāvā analītisku rakstu par migrācijas ietekmi uz valsts dzīvi.
Migrācijai pēdējās ES paplašināšanās rezultātā ir bijusi pastāvīga ietekme uz Īriju un centrālās Eiropas valstīm, kur migranti ieradās, raksta Ruadhan Mac Cormaic.

Staigājot pa kosmopolītisko Īrijas mazpilsētu ielām, var tikai fantazēt, kāda būtu valsts, ja ES jaunākajiem pilsoņiem darba tirgus šeit netiktu atvērts. Var tikai iztēloties, kāda izskatītos, piemēram, Bunclody, Co Wexford – pilsēta, kurā dzīvo vairāk poļu nekā īru, – bez Austrumeiropas pārtikas veikaliem vai lietuviešu tirgotājiem, kas piepilda baznīcas solus poļu misē svētdienas rītos, vai veikalu pārdevējiem no Rīgas, kas zem letes lasa ekonomikas mācību grāmatas un vecāku-emigrantu stāstiem par Īriju kā solījumu un iespēju zemi jauniešiem. Un vēl mēs esam iemācījušies to pieņemt kā mūsu panākumus.
Imigranti no Centrālās un Austrumeiropas tik pamatīgi ir iekļāvušies Īrijas ikdienā un valsts portretā, ka grūti pat iedomāties, cik maz laika ir pagājis, kopš tas viss sākās. Viņi bija šeit jau pirms ES paplašināšanās kārtas 2004.gadā, bet, salīdzinot ar 2003.gada skaitļiem, 2005.gada laikā Īrijā reģistrēto poļu skaits pieauga 17 reizes, sasniedzot vairāk nekā 64000.
Polijas, Lietuvas un Latvijas diasporās vērojama demogrāfiskā revolūcija, kas ir izjūtama katrā lielā vai mazā pilsētā šajā valstī. Katru nedēļu katoļu baznīcās visā valstī notiek simtiem poļu mises, ir atjaunotas un atdzīvinātas draudzes, kas gadiem ilgi bija pasīvas. Šobrīd valstī ir 10 poļu skolas un vairāk nekā 600 poļu vadīti uzņēmumi. Piecus gadus atpakaļ nebija tiešo lidojumu starp Dublinu un Varšavu, šodien starp šīm divām valstīm to ir 107.
Mums ir tendence aizmirst, ka šis fakts bija negaidīts. 2002.gada dokumentā par iespējamo pēcpaplašināšanās migrāciju uz Īriju, Eiropas lietu ministrs Dick Roche atzina: “Nav nekāda iemesla domāt, ka liels skaits darbinieku vēlēsies šeit ierasties. ” Opozīcijas politiķi, tāpat kā ekonomisti, arodbiedrības un pašas Austrumeiropas valdības domāja ļoti līdzīgi. Līdz laikam, kad tautas skaitīšanā 2006.gadā atklājās, ka poļi ir kļuvuši par otro lielāko imigrantu grupu pēc britiem, lietuvieši – par trešo, latvieši – par piekto. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, kopumā apmēram 5% Īrijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā ir no 10 ES jaunākajām dalībvalstīm – daudz lielāka daļa nekā jebkurā citā ES valstī.
Pēdējā tautas skaitīšana parādīja, ka 59% precēto poļu vīriešu šeit nedzīvo ar savu laulāto. Ir dzirdēti daudzi stāsti par Austrumeiropas celtniekiem, kuri ierodas Īrijā uz nedēļas nogales darbu un atgriežas mājās, Viļņā vai Gdaņskā, kad darbs ir paveikts, vai par ārstiem, kuri dzīvo Vroclavā un trīs dienas nedēļā strādā Dublinā. Internets, mobilie tālruņi, un, pats galvenais, lēti gaisa ceļojumi migrantiem nozīmē ne tikai ciešākus kontaktus ar mājām, bet arī vienkāršu pārvietošanos turp un atpakaļ.
Vairākums ir vienisprātis, ka pēcpaplašināšanās migrācija no austrumiem uz rietumiem ir savstarpēji izdevīga apmaiņa. Eiropas Komisijas ziņojumā konstatēts, ka cilvēku plūsma uz rietumiem – tiek lēsts, ka vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju pārvietojušies laikā no 2004. līdz 2007.gadam no jaunākajām Es valstīm uz Rietumeiropu – veicināja bloka tautsaimniecību par gandrīz 50 miljardiem eiro gadā, vai par 0,8 % no IKP. Tiek arī lēsts, ka paplašināšanās ietekme uz darba tirgu Rietumeiropā bija ierobežota, radot “nelielu” lejupejošu spiedienu uz algām un augšupejošu spiedienu uz bezdarbu.
Jaunāko dalībvalstu valdībām ir pozitīvs viedoklis par to, kas ir noticis. Rumānijas vēstnieks Īrijā Iulian Buga apgalvo, ka desmitiem tūkstošu viņa valsts emigrantu ir atgriezušies mājās, lai atvērtu uzņēmumus ar līdzekļiem un pieredzi, kas iegūta ārzemēs, bet viņa poļu kolēģis Tadeusz Szumowski norāda uz Īrijas un Polijas ekonomiskajiem un sociālajiem guvumiem no tik daudzu viņa tautiešu ierašanās šeit pēdējos gados. Pagājušajā gadā 1,5 miljardi € tika nosūtīti uz Poliju no Īrijas caur banku sistēmu, un šis skaitlis ir ievērojami lielāks nekā tirdzniecības apjoms starp abām valstīm, kas ir apmēram 1,2 miljardi €. Viņš arī norāda, ka pieaug Īrijas ieguldījumi Polijā, arvien vairāk cilvēku ceļo starp abām valstīm brīvdienās, veidojas dziļāka savstarpēja saprašanās, kas izriet no tūkstošiem poļu un īru draudzības, kas ir sākusies skolā, darba vietā vai citur visā valstī . Neskatoties uz to, iestādes Polijā un citās valstīs dedzīgi aicina atpakaļ mājās galvenokārt jaunos un labi izglītotos emigrantus. Pašvaldības Vroclavā un Varšavā ir uzsākušas kampaņu, lai pārliecinātu poļus Īrijā un Lielbritānijā atgriezties, un vēl – Polijas valdības finansējums 10 poļu skolām Īrijā, kurās bērniem tiek piedāvātas nodarbības dzimtajā valodā, vēsturē un ģeogrāfijā ik nedēļas nogalē, norāda uz vēlmi saglabāt saikni ar mājām.
Šobrīd ir dziļas nenoteiktības laiks. Ekonomikas sarūk, bezdarbs pieaug, un imigranti visvairāk izjūt lejupslīdes ietekmi. Lai gan daļa turpina pārvietoties, rietumeiropas valstīs ir strauji mazinājies reģistrēto jaunpienācēju skaits no austrumiem.

FOTO: baltic-ireland.ie