Eamon Delaney: Kurš meklēs darbu, ja pabalsti nodrošina komfortablu dzīvi?

Atsaucoties uz Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) jaunāko pētījumu, kas liecina, ka gandrīz ceturtā daļa Īrijā dzīvojošo bērnu aug mājsaimniecībās, kur neviens nestrādā, savu viedokli par valsts dāsno sociālo sistēmu Independent.ie paudis īru žurnālists, bijušais diplomāts Eamon Delaney.

Īrijā ir vairāk bezdarbnieku mājsaimniecību nekā jebkur citur Eiropas Savienībā, bet ESRI norāda, ka dāsnie labklājības maksājumi šeit nodrošina, ka daudzi no šiem cilvēkiem nav pakļauti nabadzības riskam. Varbūt tas ir kaut kas ļoti atzīstams, bet varbūt tā ir arī daļa no problēmas.
Realitāte ir tāda, ka Īrijas labklājības sistēma ir viena no visdāsnākajām Eiropā, un šajā posmā tas ir uzskatāms par nopietnu šķērsli, lai cilvēki ietu un mēģinātu atrast darbu.
Kāpēc kādam būtu jāapgrūtina sevi, strādājot pilnu nedēļu – un maksājot visas jaunās nodevas un nomaskētos nodokļus – ja viņš var izmantot sociālās labklājības sistēmu un saņemt visus savus daudzos pabalstus?
Jaunais budžets, kas vēl vairāk izmaksu uzkrauj strādājošajiem maznodrošinātajiem un tā dēvētajam vidējam slānim, būtībā aizsargā pašreizējo labklājības sistēmu un nodrošina, ka šī netaisnība turpināsies.
Taču tas nav tikai negodīgi. Tas arī nogalina cerības uz atveseļošanos privātajā sektorā, jo darba devējiem ir grūti atrast un piesaistīt darbiniekus, kuri labāk dod priekšroku bezdarbnieku pabalstiem, nekā garu stundu darbam par samazinātām algām un visu citu izdevumu segšanai, kas radīsies, aizejot strādāt.
Tikai vakar tika atklāts, ka paaugstināsies maksas ceļu nodevas. Nākamajā gadā pieredzēsim lielu autobusu un vilcienu biļešu cenu kāpumu. Tātad, pat došanās uz darbu ir pārvērtusies par sodu.
Budžetā paredzētais jaunums – PRSI piemērošana visiem ienākumiem – ir vēl viens naudas sūknis, nemaz nerunājot par vispārējo sociālo maksu un īpašuma nodokli un visiem citiem maksājumiem, kurus ir pārāk sāpīgi uzskaitīt.
Palikšana sociālās labklājības sistēmas aizsegā pasargā no šiem triecieniem un sniedz vēl tādas papildus ekstras kā medicīniskās karte, īres pabalsts un palīdzība hipotēkas un gāzes un elektrības rēķinu nomaksāšanā.
Vēl strādājošās ģimenes reāli nogalina bērnu aprūpes izmaksas. Bieži vien vecākiem vienkārši nav vērts strādāt, jo īpaši, ja, salīdzina ar tiem, kas saņem pabalstus un dzīvo gandrīz labāk – plus var kvalitatīvi pavadīt laiku mājās, kopā ar saviem bērniem.
ESRI ziņojumā teikts, ka ” nabadzības mērīšana vienmēr ir strīdīga”, un tas noteikti ir taisnība. Piemēram, ir grūti noticēt, ka to cilvēku skaits, kuri “strādā, bet ir nabadzībā” no 2007. līdz 2010. gadam ir palielinājies tikai par 1%, ja šai pašā periodā redzams milzīgs demogrāfiskais pieaugums strādājošo maznodrošināto vidū.
Ziņojumā atzīts, ka risks ” būt strādājošam maznodrošinātajam” ir daudz augstāks pašnodarbinātajiem un arī zemu kvalificētās profesijās. Pašnodarbinātie ir īpašās sprukās, jo nav maksājuši pietiekami, lai nodrošinātu sev “biļeti” uz sociālās labklājības sistēmu.
Starp citu, arī daļa sabiedriskā sektora darbinieku tiek smagi nospiesti un daudzi no tiem, kas strādā zemākajā līmenī, no sociālajiem pabalstiem varētu dzīvot daudz labāk.
Realitāte ir tāda, ka uzplaukuma gados Īrija kļuva pārāk dāsna ne tikai pret baņķieriem, politiķiem un augstākajiem valsts ierēdņiem, bet arī pret sociālās labklājības kultūru un pabalstiem. Tas ir skaidrs un vienkāršs fakts. Citādi, kāpēc gan šeit ierodas cilvēki no Latvijas un Rumānijas, lai dzīvotu un saņemtu pabalstus?
Tāpat ne pārāk bargi notiek cīņa ar sociālās labklājības sistēmas apkrāpējiem.
Vakar, piemēram, tika atklāts, ka krāpniekiem viņu pabalsts tiks samazināts par 15% jeb 100 € – mēnesī, lai atgūtu lielos zaudējumus no pārmaksām. Agrāk bija grūti atgūt naudu no tiem, kas vainojami sociālās sistēmas krāpšanā, jo viņiem bija tiesības saglabāt gandrīz visus savus pabalstu maksājumus. Tas ir vienkārši neticami! Protams, šajā situācijā – kāpēc uztraukties un doties ielās meklēt darbu?

FOTO: baltic-ireland.ie