Kopš vasaras lolotais reemigrācijas plāns, kurš jau izturējis sabiedrisko apspriešanu, šodien Rīgā, draugiem.lv telpās beidzot tika prezentēts plašsaziņas līdzekļiem. No daudziem iepriekš izskanējušajiem priekšlikumiem, tikai astoņi ir guvuši pietiekamu atbalstu, lai taptu iekļauti plānā.
Kā plāna prezentācijā norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, galvenais izbraukšanas iemesls no Latvijas ir algu atšķirība, un tendence meklēt darbu citviet nav saistīta ar krīzi, taču ekonomiskā situācija nenoliedzami ir situāciju saasinājusi. Laikā no 2000. līdz 2011. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies apmēram par 300 tūkstošiem, un ap 213 tūkstošiem varētu būt izbraukuši no valsts. Kā liecina Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs 2011. gadā, Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt 350-400 tūkst. cilvēku. Lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā (~100 tūkst. cilvēku), ASV (pēdējā tautas skaitīšanā ASV 96 tūkst. iedzīvotāju sevi saista ar Latviju, starp kuriem apmēram 15 tūkst. ir Latvijas Republikas pilsoņi), Kanādā (~26 tūkst.), Īrijā (25 – 30 tūkst. cilvēku), Zviedrijā (atkarībā no avotiem skaits svārstās starp 5 un 30 tūkst.), Austrālijā (~25 tūkst.), Krievijā (~20 tūkst.), Brazīlijā (līdz 20 tūkst.), Vācijā (vairāk kā 20 tūkst.) u.c.
Attīstoties valsts ekonomikai, jau 2030. gadā Latvijā varētu veidoties apmēram 120 tūkstoši brīvu darbvietu, kuras varētu piepildīt šobrīd ārvalstīs dzīvojošie latvieši, nevis imigranti no citām zemēm, norādīja D. Pavļuts.
Tādēļ arī radīts reemigrācijas plāns, kura mērķis gan nav atsaukt atpakaļ visus pasaulē esošos latviešus, bet palīdzēt tiem, kuri patiešām pārdomā iespējas atgriezties. Reemigrācijas plāna izstrādes darba grupas vadītāja un Providus pētniece Dace Akule norādīja: “Plāna mērķis ir uzbūvēt atbalsta sistēmu un pārbaudīt, kā tā strādā, lai tad, kad arvien vairāk cilvēki atgriezīsies, mēs tam būtu gatavi”.
Un nu par pašu plānu – tas paredz astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai:
1. Vienas pieturas aģentūras noteikšana - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkciju paplašināšana, lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts iestādēm, ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim. Tas nozīmē, ka būs viena institūcija, kurā cilvēki varēs iegūt visu nepieciešamo informāciju, lai atgrieztos Latvijā – sākot no izglītības jautājumiem un beidzot ar zemes lietu kārtošanu;
2. Darba tirgus informācijas pieejamība - efektīva divvirzienu komunikācijas mehānisma ieviešana, kā darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošo valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datu bāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm u.tml.;
3. Augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste - jāpiešķir valsts un ES finansējums komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tai skaitā arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanai vai piesaistei Latvijai;
4. Latviešu valodas apmācības – atbalsts latviešu valodas apmācībām pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valsts piederīgā ģimenes locekļiem (arī laulātajam un bērniem) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa.
5. Sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana) – aktīvi izmantot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, sniedzot arī konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem; informējot par iespējām ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem iesaistīties Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbā, nodrošinot prakses vietas, veicinot „biznesa vēstnieku” rašanos ārzemju latviešu vidū;
6. Atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem – pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolniekiem, kas atgriežas no ārzemēm.
7. Valsts pārvaldes/pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus - valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, organizēt jauno darbinieku krievu un citu valodu apmācību.
8. Personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu - grozījumu „Repatriācijas likumā” pieņemšana, paplašinot personu loku (iekļaujot personas, kas izbraukušas arī pēc 1990.gada 4.maija), kuriem ir iespēja pretendēt uz repatrianta statusu. Proti, tas nozīmē, ka uz repatrianta statusu varēs pretendēt tie, kuri 10 gadus dzīvojuši citā zemē un ir tur reģistrēti.
D. Pavļuts norādīja, ka pagaidām vēl cilvēki Latvijā strauji neatgriezīsies – tieši otrādi, vēl varētu turpināties cilvēku izbraukšanu. Taču ar laiku varētu atsākties cilvēku atgriešanās Latvijā, un ar laiku tā varētu radīt sniega bumbas efektu.
Ludmila Glazunova, speciāli portālam baltic-ireland.ie
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie