Pilsonības likuma grozījumi tuvu pieņemšanai

Saeimas Juridiskā komisija jau izskatījusi lielu daļu Pilsonības likuma grozījumu trešajam lasījumam iesniegto priekšlikumu, bet līdz komisijas balsojumam par likumprojektu kopumā vēl būs jāpagaida, aģentūru BNS informēja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”).
Komisija trešdien turpināja skatīt Pilsonības likuma grozījumus pirms trešā galīgā lasījuma, un pašlaik ir izskatīti 76 no 96 iesniegtajiem priekšlikumiem.

Bet priekšā vēl ir diskusijas gan par atlikušajiem priekšlikumiem, gan likumu kopumā, norādīja Čepāne. Tādējādi grūti prognozēt, vai nākamās nedēļas komisijas sēdē varētu pabeigt priekšlikumu apspriešanu un notikt balsojums par likumprojekta nodošanu balsojumam parlamentā.

Deputāti iepriekš jau vienojās no likuma svītrot prasību vecākiem nepilsoņiem dot solījumu, ka viņi palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret valsti.

Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar ko Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība ir piešķirama tiem, kuri ir apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma grozījumi skars arī nepilsoņu bērnus.

Tie noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku ir bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Tajos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Valdības pārstāvji iepriekš pauduši cerību, ka grozījumus izdosies pieņemt līdz Līgo svētkiem. Pilsonības likuma grozījumu sagatavošana prasījusi gandrīz divus gadus.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS