Raidījums: LM atsakās atklāt PB ekspertu izpētīto

Labklājības ministrijas (LM) vadība atsakās atklāt, kādi ir Pasaules bankas (PB) ekspertu secinājumi, taču TV3 raidījuma “Nekā Personīga” žurnālisti noskaidrojuši, ka ārvalstu eksperti kārtējo reizi mudina valdību pievērsties nabadzīgākajai sabiedrības daļai un arī secināts – Latvija uz Eiropas fona pārsteidzoši atšķiras ar lielu atbalstu tieši turīgajiem, svētdien ziņoja “Nekā personīga”.

Raidījumā stāstīja, ka valdība un LM atrunājās, ka neviens īsti nezina, cik trūcīgi ir Latvijas iedzīvotāji, tāpēc pasūtīja PB to izpētīt. Ārzemju ekspertu darbs ir noslēdzies, bet LM vadība atsakās atklāt tā rezultātus. Tas notikšot pēc pašvaldību vēlēšanām.

Eksperti iesaka pārskatīt visus iespējamos sociālos pabalstus, kuru saņēmēju vidū varētu būt tādi, kam tie nepienākas un dažus, ja ne pat visus no ietaupījumiem novirzīt trūcīgākajiem.

“Nekā personīga” stāstīja, ka kuluaros jau runā par pētnieku secinājumiem, bet LM nolēmusi mēnesi par izpētīto klusēt. Zināms, ka jaunie ieteikumi īpaši neatšķiras no agrākajiem – pabalsti jādala galvenokārt tiem, kam tas ir nepieciešams, nevis visiem vienādi, un valstij īpaša rūpība jāpievērš pašiem trūcīgākajiem.

Pēc LM teiktā, pētījumu oficiāli nodošot 15 maijā. Jūnija sākumā ministrija to prezentēšot plašā konferencē.

Uz raidījuma žurnālistu jautājumu par pētījumā atklātām tendencēm vai galvenajiem uzstādījumiem Latvijai, LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) atbildēja, ka nevēloties sniegt vēl komentārus.

“Tāpēc, ka ir autortiesības tiem, kas to ir sagatavojuši. Un tad, kad viņi to prezentēs, viņš tiks publiski prezentēts. Ne autortiesības, bet es gribētu, lai tie, kas to ir sagatavojuši, lai viņi prezentē un tad mēs sniegsim savus komentārus,” skaidroja Ašeradens.

Žurnālistu rīcībā nonākusī pētījuma melnraksta versija apliecina, ka Latviju gaida krietna kritikas deva par nespēju un nevēlēšanos pasargāt savus nabadzīgākos iedzīvotājus. Pabalstu sistēma vairumā gadījumu darbojas kā automātiski naudas pārskaitījumi bez vajadzību izpētes. Pētnieki secinājuši, ka Latvija uz Eiropas fona pārsteidzoši atšķiras ar lielu atbalstu tieši turīgajai sabiedrības daļai. Iemesls ir vispārējie ģimenes un bērnu pabalsti, kas maksāti visiem vienādi, nevērtējot, vai šī nauda nozīmē izdzīvošanu, vai vienu iepirkšanās reizi lielveikalā.

Tā 57% trūcīgo saņem tikai vienu pabalstu, kas pret ainu Eiropā ir ļoti mazs apjoms. Starp turīgajiem vismaz vienu pabalstu saņem 50%. Un šeit esam augstajā 4.vietā Eiropā.

Tāpēc PB eksperti jau atkārtoti iesaka pārskatīt, vai visiem vecākiem pienākas, piemēram, bērnu pabalsti un apsvērt iespēju to dalīt galvenokārt trūcīgākajiem vecākiem.

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pabalsts atšķirībā no citiem pabalstiem aiziet galvenokārt trūcīgajiem, kas ir labi, secināts pētījuma melnrakstā. Bet tas joprojām ir daudz par mazu, lai ar to varētu izdzīvot. Šī pabalsta saņēmēji Latvijā ir ievērojami sliktākā situācijā nekā citur Eiropā. Šogad samazinot GMI no 45 uz 35 latiem, vēl vairāk palielināta plaisa starp bagāto un nabadzīgāko sabiedrības daļu. To saņēmēji pēc ekspertu secinājuma ir pakļauti nabadzības riskam. Šis pabalsta lielums ir ceturtais zemākais Eiropas Savienībā.

Kritika izteikta arī par to, ka praktiski nekas nav darīts jaunu darba vietu radīšanā – tam aizejot mazāk nekā puse no visas nodarbinātības veicinošanai domātās naudas. Pārējais tērēts apmācībām, kam savukārt gadu no gadu trūkst pēctecības. Ļoti maz naudas atvēlēts, lai veicinātu invalīdu nodarbinātību. Vienīgais pozitīvais veikums bijusi krīzes laika “simtlatnieku programma”, par pētījuma melnrakstā teikto vēstīja “Nekā personīga”.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS