Ceturtdiena, 19. decembris, Varda dienas: Sarmis, Lelde

Dombrava: institūcijas, kurām jāpalīdz latviešiem atgriezties, ir neieinteresētas draugiem.lv

- 05.06.2013
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , , , ,

Riiga (99)Institūcijas, kurām jāpalīdz izbraukušajiem latviešiem atgriezties, izturas bezatbildīgi un neieinteresēti, secinājis Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Dombrava.
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā otrdien diskutēja par izbraukušo latviešu atgriešanos dzimtenē ‒ problēmjautājumiem un iespējamiem risinājumiem.

Ar Dombravu sazinājies 1999.gadā izceļojis tautietis, kurš vēlējās braukt mājās, un sācis noskaidrot, kādu palīdzību var sagaidīt no valsts un pašvaldības. Dombrava secinājis, ka notiek cilvēka nosūtīšana no viena pie otra.

“Uzdevu palīgam noskaidrot, kāda ir valsts un pašvaldības palīdzība cilvēkam, kas vēlas atgriezties. Pilnīga bezatbildība un neieinteresētība. Pārsūta no kabineta uz kabinetu, no vienas telefona līnijas uz citu. Neviens neatbild. Visi saka, ka atbildīga ir ministrija, ministrija ‒ ka pašvaldība,” klāstīja Dombrava.

Ja konkrētā pašvaldībā neesot deklarēta dzīvesvieta, “pašvaldībai nav nekādas daļas”.

“Vairākumā gadījumā nepastāv reāla palīdzība,” uzskata deputāts.

Ja pašvaldība piedāvā dzīvokli, kā to paredz Repatriācijas likums, piemēram, Rīgas gadījumā jāgaida rindā pieci un pat desmit gadi. “Domāju, ka tas ļoti motivē cilvēkus “atgriezties”,” ironizēja NA pārstāvis.

Attālākajās pašvaldībās vispār neesot dzīvojamā fonda, bet, ja ir, tas ir ļoti sliktā kvalitātē. To varbūt varot piedāvāt bēgļiem, bet vidusmēra ģimenei ar bērniem, kas vēlas atgriezties Latvijā, tas nebūtu piemērots, sprieda Dombrava.

Negatīva pieredze bijusi arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). “Viņš dodas uz NVA, un tad kā viņam paveicas. Ir ļoti labs speciālists, kas atrod piemērotāko profesiju, citā gadījumā – pasaka, ko tu atbrauci atpakaļ?” turpināja Dombrava.

“No valsts institūcijām neviens nevar būt signāls tautiešiem pamest valsti,” viņš stingri sacīja.

Viens no NA priekšlikumiem reemigrācijas plānā bija, ka, kredītņēmējam nespējot savlaicīgi norēķināties, kredītņēmējs atbild ieķīlātā nekustamā īpašuma reālās vērtības apmērā. Tas attiektos uz visiem iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova deputātiem uzsvēra, ka esošajā finanšu situācijā, kad nav iespējams nodrošināt vietējos iedzīvotājus ar dzīvesvietu, būtu “vienkārši nepieļaujami” vērtēt augstāk cilvēkus, kas atgriežas no emigrācijas.

“Būtu saprātīgi, ja cilvēki atgriežas un viņiem ir darbs, un viņi mājokli ir spējīgi iznomāt. Ja paskatāmies uz dzīvojamo fondu, mums ir nenormāli daudz tukšu mājokļu. Izņemot Valmieru, kur ir problēmas, pārējās pilsētās ir iespēja iegūt dzīvokli,” norādīja Platonova.

Amatpersonas arī minēja, ka jau gadu pirms atgriešanās vajadzētu ievākt informāciju.

Bet Ārlietu ministrijas pārstāvis Rolands Lappuķe atzina, ka pusotra gada laikā sadarbība starp dažādām institūcijām ir uzlabota. “Esam apsēdušies kopā un centušies saskaņot rīcību,” sacīja Lappuķe.

EM ir izstrādājusi reemigrācijas plāna projektu, kura galvenais mērķis ir sniegt praktisku palīdzību emigrējušajiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties un ir gatavi to darīt, lai strādātu Latvijā, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju.

FOTO: baltic-ireland.ie

bns501

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie