Atkal par fiktīvajām laulībām

Jau vairākus gadus Latvijas valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un mediji daudz runā par fiktīvo laulību “sērgu”. Grūti būs atrast kādu latvieti, kurš neko nebūtu dzirdējis par ļoti jaunām Latvijas pilsonēm, kuras brauc uz Īriju un slēdz laulības ar trešo valstu pilsoņiem, galvenokārt no Indijas, Pakistānas un Bangladešas. Šo savienību pamatā nav vis mīlestība, bet gan klajš un cinisks aprēķins – tumsnējie trešo valstu pilsoņi laulību rezultātā iegūst uzturēšanās tiesības Īrijā.

Ko iegūst meitenes? Labākajos gadījumos pilnīgi neko jeb tukšus solījumus, bet ļaunākajos – vardarbību, pazemojumus, sagrautu dzīvi.
Atkal, jau nez kuro reizi, atgriezties pie šīs tēmas šodien pamudināja dažas rindiņas valsts galvenajā ziņu lapā – RTE. Tur teikts, ka Valsts galvenais laulību reģistrators John Feely nupat ir sapratis un sācis uztraukties par Īrijas laulību reģistrācijas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Viņš informē, ka katru gadu Īrijā tiek noslēgtas 600 līdz 700 “fiktīvu laulību”, to aplēsis Galvenais reģistrāciju birojs. Tomēr amatpersona atkal norāda, ka pašlaik likumdošanā nav paredzēta iespēja apturēt laulības, pat ja ir aizdomas, ka tās ir fiktīvas. Pēdējais teikums gan vēsta, ka Īrijas valdība ir apņēmusies ieviest jaunus tiesību aktus, kas šādos gadījumos dotu reģistratoriem lielākas pilnvaras rīkoties.
Prieks, ka ūdens ir sakustējies, tomēr – joprojām ne vārda par cilvēku ļaunprātīgu izmantošanu, ne vārda par laulības institūta piesmiešanu. Neskatoties uz to, ka Īrijas Konstitūcija 41.pantā paredz ar īpašu rūpību sargāt un aizsargāt pret uzbrukumiem laulības institūtu, kas ir ģimenes pamatā.
Īrijas atbildīgās iestādes ilgu laiku ir dzīvojušas svētlaimīgā vienaldzībā, sak’, tās jau nav ne mūsu sievietes, ne mūsu vīrieši. Likumsargu attieksme vairumā gadījumu ir bijusi pavisam noraidoša – viņas taču pašas labprātīgi atbrauca un pašas labprātīgi piekrita slēgt laulības par naudu, tātad arī pašas ir vainīgas savās problēmās un pelnījušas vien nosodījumu. Diemžēl arī latviešu sabiedrībā šāda nostāja ir ļoti populāra, neskatoties uz milzīgo daudzumu publikāciju un dažādu kampaņu, kas veiktas pēdējos gados. Un tomēr, ir būtiskas nianses, kas šīs situācijas daudzos gadījumos “iekrāso pavisam citā krāsā”. Pēdējā laikā fiktīvo laulību purvā ar saldiem solījumiem tiek vilinātas ļoti ļoti jaunas meitenes no laukiem, visbiežāk bērnu namu vai palīgskolu audzēknes. Viņas bieži vien savos 18 gados ne reizi nav bijušas Rīgā, nerunājot nemaz par svešu valsti, nezina angļu valodu. Lielai daļai nav ģimeņu, kas parūpētos vai sniegtu padomu izšķirošajā brīdī. Viņas ir ne tikai naivas un nepieredzējušas, bet patiešām nav spējīgas saprast, kam piekrīt un ko īstenībā nozīmē fiktīvas laulības. Savukārt vervētāji un “līgavaiņi” to ļaunprātīgi izmanto. Pie kam, vervētāji šajā noziedzīgajā ķēdē ir vienīgie, kuri vienmēr saņem naudu. Par potenciālās līgavas “apstrādāšanu”.
Meitenes šajā ķēdē ir tikai prece – Eiropas pase, kas klientiem nodrošinās vajadzīgās garantijas. Kur paliek cilvēks?
Varbūt par to ir vērts padomāt katram, pirms publiski nosodīt.

FOTO: baltic-ireland.ie