Piektdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

ELA izvirza kandidātu PBLA 2013. gada balvai draugiem.lv

- 14.08.2013
Sadaļas: Mēs Pasaulē - Atslēgvārdi: , ,

PBLA_logo_liels1Jau sen kļuvis par tradīciju, ka Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ik gadu gatavojas gada balvas pasniegšanai. Arī šis gads nav izņēmums.
Eiropas Latviešu apvienība (ELA) kā PBLA sastāvā esoša organizācija ir tiesīga ieteikt savu kandidātu no Eiropas, kuru tā uzskata par cienīgu šo balvu saņemt, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja ELA komunikāciju referente Lāsma Ģibiete .

Pēc garām debatēm ELA prezidijs izlēmis, ka 2013. gadā PBLA balvai pieteiks Zviedrijā dzīvojošo latvieti Valentīni Lasmani (1916.), kura vēl aizvien, 97 gadu vecumā, darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā un bauda gan vecākās paaudzes trimdinieku, gan arī to latviešu, kuri valstī ieceļojuši pēdējos gados, dziļu cieņu. V. Lasmanei ir ievērojami panākumi trīs nozarēs.

• Kandidāte palīdzējusi izgaismot svarīgu vēstures posmu – Latviešu Centrālās padomes (LCP) pagrīdes darbību Latvijā un darbu, organizējot bēgšanu pāri jūrai uz Zviedriju. Viņa darbojusies nelegālajā LCP pretestības kustībā un pēcāk šo darbu dokumentējusi un stāstījusi par to gan latviešiem, gan zviedriem. V. Lasmane apkopojusi bēgšanas aculiecinieku liecības, ko publicējusi grāmatā Pāri jūrai (1990), kā arī devusi padomus Zviedrijas televīzijas garfilmai Pēdējā laiva uz Jūrkalni (Sista båten till Jurkalne, 2001. g., rež. Ulle Hegers). Kandidāte par šo latviešu vēstures posmu sniegusi arī intervijas Zviedrijas laikrakstos Expressen (lielākais vakara laikraksts valstī; 1978.), Allers (1979.), NU (1993.), Lärarnas tidning (Zviedrijas skolotāju avīze; 2004.), Dagens nyheter (lielākā rīta avīze valstī; 2011.), kā arī stāstījusi radiopārraidēs Zviedrijas radio un tā programmā Radio Ellen – par Lidiju Lasmani–Doroņinu (1986.). Tāpat V. Lasmane labprāt sadarbojusies ar Latvijas pētniekiem, kuri interesējušies par trimdu. Tie bijuši gan pētnieki no Rīgas Latviešu biedrības, gan redakcijas darbinieki no literatūras mēnešraksta Karogs, gan Jūrkalnes pagasta padomes darbinieki. Par vēstures tematiem kandidāte mācījusi latviešu jauniešiem un skolas bērniem vidusskolas līmenī Upsalā (1945./1946. g.) un Stokholmas latviešu ģimnāzijā (1946./1947. g.), pamatskolas līmenī (1951. g. un 1964.– 1967. g), kā arī jauniešu vasaras nometnēs Skrubā (1966.–1968. g.) un Lādvīkā.

• V. Lasmanei ir izcili nopelni latviešu valodas mācīšanā gan latviešiem, gan sveštautiešiem. Kandidāte zviedriski sarakstījusi latviešu valodas mācību grāmatu Lärobok i lettiska (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980., izd.: ZLCP Izglītības nozare), kā arī sastādījusi latviešu valodas gramatikas grāmatu Översikt över lettisk gramatik (Latviešu gramatikas pārskats, 1980., izd.: ZLCP Izglītības nozare). Jāpiebilst, ka abas šīs grāmatas vēl aizvien lieto gan universitātē, gan pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti un ka tās izdotas atkārtoti. Vēl V. Lasmane sastādījusi grāmatu A Course in Modern Latvian (ALA, 1985.) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993.). Kandidāte latviešu valodu mācījusi arī zviedriem gan pieaugušo izglītības kursos Kursverksamhet un ABF (1980.–1984.), gan vasaras nometņu dalībniekiem, kuri latviski neprata (3 X 3 nometnēs Zviedrijā, Anglijā, Vācijā), gan arī Stokholmas latviešu skolas bērnu nelatviešu vecākiem (līdz 2002. g.). Viņa arī strādājusi Zviedrijas bēgļu nometnēs par skolotāju latviešu bēgļu bērniem, kā arī ierosinājusi organizēt Eiropas Vasaras skolu (EVS), būdama tās pamatlicēja un skolotāja. V. Lasmane bijusi Minsteres Latviešu ģimnāzijas (MLĢ) latviešu valodas skolotāja (1983./1984. g.), kur mācīja gan abitūrijas, gan latviešu valodas nepratēju klasi. Vēl viņa darbojusies PBLA Sabiedrisko zinātņu institūtā (SZI) Minsterē kā latviešu valodas un vēstures asistente (1984.–1986.).

• Kandidātei ir ievērojami nopelni, darbojoties latviešu kultūras un sabiedriskajā jomā. Tieši viņa rosināja un organizēja Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu rakstnieka nāves vietā Takaharju sanatorijā Somijā (1988. g.), kā arī nodibināja un vadīja Annas Dagdas piemiņas fondu (1996. g.), un izdeva A. Dagdas kopotos rakstus (2001.–2005). Daudz enerģijas V. Lasmane ieguldījusi tulkošanas darbā. Kandidāte no zviedru valodas latviski pārtulkojusi igauņa R. Kolka vēsturisko romānu Pagastveča mantojums un Ulles Hegera (Olle Häger) vēsturisko romānu Smieties tu varēsi Sibīrijā (Skratta får du göra i Sibirien). Viņa veikusi arī politiski nozīmīgu darbu, izkārtojot Lidijai Lasmanei–Doroņinai politiskā patvēruma tiesības Zviedrijā. L. Lasmani–Doroņinu apcietināja 1983. gadā, savukārt V. Lasmane par viņu iestājās pie Zviedrijas Imigrācijas departamenta, sadarbojoties ar Amnesty International grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, ar PBLA un citām organizācijām. 1989. gadā L. Lasmane–Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un stāstīt par savu pieredzi. Vēl kandidāte aktīvi darbojusies daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās, piemēram, Mākslas veicinātāju biedrībā, Baltiešu Institūtā, Baltiešu humānistu apvienībā, gleznotāja Valdmaņa fonda valdē, Latviešu pensionāru biedrībā, kur referējusi par A. Čaku, V. Ginteru, J. Klīdzēju un trimdas attīstību, Latviešu palīdzības komitejā, A. Eglīša Latviešu nacionālajā fondā un citos. V. Lasmane aizvien raksta apskatus un recenzijas par Zviedrijas latviešu sarīkojumiem laikrakstā Brīvā Latvija.

PBLA balva tiek pasniegta, lai apliecinātu cieņu un izteiktu Rietumos dzīvojošo latviešu pateicību izciliem zinātnes, nacionālpolitiskiem, sabiedriskiem un mākslas darbiniekiem, kā arī jaunatnes audzinātājiem un izciliem fiziskās kultūras pārstāvjiem, kas ar saviem darbiem un sasniegumiem ir palīdzējuši cittautiešiem izprast latviešu tautas brīvības centienus, ir cēluši godā un popularizējuši latviešu vārdu, kā arī snieguši paliekamas mākslas vērtības.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie