NODOKĻU MAKSĀŠANA ĪRIJĀ UN LATVIJĀ.
Nodokļu maksāšanas kārtību Latvijas Republikā nosaka LR likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš nosaka, ka Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība. Ja starp valstīm (piem., Latvijas Republiku un Īriju) ir noslēgts starpvalstu līgums, kas paredz nodokļu aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas šī starpvalstu līguma normas.
1997.gada 13.novembrī starp Latvijas Republiku un Īriju tika noslēgta “Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”.
Konvencijas 2.pantā ir uzskaitīti nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija un nodokļu aplikšanas kārtība.
Konvencijas 1.pantā ir definētas personas, uz kurām attiecās Konvencija (”Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.”), savukārt 4.pantā ir definēts jēdziens “Līgumsledzējas Valsts rezidents”:
“4.PANTS
Rezidents
1. Šajā Konvencijā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju, kā arī šo valsti un tās pašvaldības. Bet šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
* a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tā s valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
* b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
* c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
* d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanā s ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas! piemēr ošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.”
Jēdziens “Rezidents” ir ļoti svarīgs, jo nosaka kurā valstī ir jāmaksā nodokļi un no tā ir atkarīga nodokļu aplikšanas kārtība.
Gadījumā, ja Latvijas pilsonis ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi Īrijā, viņu var uzskatīt par Īrijas rezidentu nodokļu vajadzībām.
Gadījumā, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Īrijā, viņš automātiski tiek uzskatīts par Īrijas rezidentu.
Taču gadījumos, ja Īrijā strādājošam LR pilsonim ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, bet viņš ilgstoši dzīvo un strādā Īrijā, uz viņu ir attiecināms šī panta 2(a) punkts, kad personai ir pastāvīga dzīvesvieta abās valstīs. Šajā gadījumā rezidenta statusu Īrijā var pierādīt ciešas ekonomiskas attiecības ar Īriju, kuras var apliecināt, uzrādot Īrijā izsniegto formu par Īrijā nomaksātiem nodokļiem un izziņu no Īrijas institūcijām par to, ka persona ir Īrijas rezidents. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo dokumentu izpratnē par rezidentu tiek uzskatīta persona, kura uzturas valstī vairāk par 183 dienām gadā.
Fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenti par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju (turpmāk – deklarācija).
Deklarācijas iesniegšana nav saistīta ar pilsonību, bet gan ar fiziskās personas rezidences statusu. Deklarācija ir jāiesniedz Latvijas Republikas rezidentiem, kuri ir guvuši ienākumus ārvalstīs.
Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ņemami vērā, nosakot gada apliekamo ienākumu.
Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas Republikas rezidentiem ir jāsniedz deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas. Deklarācijas veidlapas, aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 10.01.2006. noteikumi Nr.41 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”.
Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijas Republikā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.
Tādējādi, ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, vai pārsniedz to, un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar šīs citas valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, tad Latvijas Republikā nodoklis no ārvalstī saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību. Ja citā valstī samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta.
Piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 20% likmes, tad, ievērojot, ka Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, šai fiziskajai personai vispārējā gadījumā, deklarējot ienākumu Latvijā, ir jāpiemaksā nodokļa starpība 5% apmērā. Savukārt, piemēram, ja no fiziskās personas gūtajiem ienākumiem Īrijā ir ieturēts nodoklis pēc 42% likmes, tad šai fiziskajai personai, deklarējot ienākumu Latvijā, netiks atmaksāts Īrijā samaksātais nodoklis.
Normatīvie akti un metodiskie materiāli par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir ievietoti Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā www.vid.gov.lv.
Latvijas Republikas pilsoņu rezidences statuss Īrijā.
Svarīgi zināt, ka atbilstoši “Iedzīvotāju reģistra likuma” 15. panta 2.punktam, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas faktiskās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, lai ziņas tiktu iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Par savas dzīvesvietas adreses maiņu var paziņot, ierodoties Latvijas vēstniecības Dublinā konsulārajā nodaļā ar pasi un uzrakstot attiecīgu iesniegumu.
No Latvijas Valsts Ieņēmuma Dienesta ir saņemta informācija par to, ka fiziskai personai, kurai mainās rezidences statuss (dzīvesvietas valsts), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir jāsniedz informācija un nepieciešamības gadījumā jānodrošina dokumentārs apliecinājums rezidences statusa maiņai. Informācijas sniegšanas kārtību var noskaidrot, nosūtot e-pastu sava rajona Valsts Ieņēmuma Dienesta nodaļas konsultantiem.
Ja Jums rodas papildus jautājumi, lūdzu sūtiet tos uz e-pastu consulate.ireland@mfa.gov.lv
Embassy of Latvia in Ireland
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Laura IRELAND Says:
March 16th, 2008 at 3:42 pm
No savas pieredzes varu pateikt, ka vestniecibas darbinieki ir loti atsaucigu un viniem vienmer ir bijusi atbilde uz jebkuru manu jautajumu. Ar vestniecibu kontaktejos gan telefoniski, gan klatiene un esmu pilnigi apmierinata.
Ivetai – nav jau brinums, ka tev ir problemas nokartot dokumentus, jo izskatas, ka pat nevari izlasit un parbaudit kas ir rakstits uz dokumenta. Musu LR konsulu sauc Lobzova (ne Lizbovska). Slikti, ka pat tadam sikumam nevari pieverst savu uzmanibu. Savukart no vestniecibas personala pieprasi sevi cienit, ka cilveku. Ja gribi lai pret tevi butu laipni, tad padoma ari par saviem vardiem un uzvedibu. Izkatas, ka tev vel naksies griezties vestnieciba, un ka tu tad skatisies uz siem cilvekiem? Un beidziet runat par vieniem ka par stulbajiem ieredniem un birokratiem. Es esmu runajusi ar musu vestniecibas darbiniekem. Viniem ir loti liela pieredze saja joma un vini visi ar augstaku izglitibu un nemaz nav tikusi seit “pa blatu”. Pretigi lasit jusu komentarus. Man ir tada sajuta, ka komentarus seit raksta neizglitoti un neaudzinati cilveki, kuri nemak logiski analizet situacijas un pratigi risinat savas problemas. Padomajiet, ta ir jusu dzive un jus esat par to atbildigie, ne kads cits, it ipasi tas nav vestniecibas pienakums. Milie tautiesi, vai tad jus tiesam esat tik timsi, nikni un neizglitoti??? Es tiesam loti ceru, ka rakstot komentarus jus savaldisiet savas negativas emocijas un komentesies rakstus tikai tad, kad rupigi pardomasies rakstito.
Bērziņas kundze, pensionēta latviešu valodas skolotāja UNITED KINGDOM Says:
March 16th, 2008 at 5:15 pm
Tev, Laura, arī derētu pārlasīt rakstīto pirms apstiprināšanas.
francesko IRELAND Says:
March 17th, 2008 at 1:50 am
Personai,kura LR Veestnieciibas vaardaa cel tel.klausuli es ieteiktu griezties FAS offisaa un pieteikties kaadiem Hotel Reception kursiem.Tas iespeejams paliidzeetu saprast atskiriibu starp”veelamo” un “esoso”.
Jebkuraa citaa gadiijumaa sajaa valstii nelaipni vai augstpraatiigi atbildot klientiem var elementaari sanemt savu P-45.(atskiriibaa no LV).
andris IRELAND Says:
March 17th, 2008 at 3:18 am
Berzinas kundze ,es ari censos rakstit ar so elles masinu,bet ari bez kludam nekas nesanak,un jums taisniba,vajag parlasit rakstito.
Gunta IRELAND Says:
March 18th, 2008 at 1:41 am
Visiem gadás pielaist kádu klúdu….,arí pakasíties gadás…,bet par to nerunásim…
Gribéju pateikt,ka arí es neesmu nekur vél deklaréjusies, bet dazus gadus atpakal – kad ierados te, aizpildíju HRS formu, péc tam sanému ofic.véstuli,ka man ar bérnu ir pieskirts pastávígá rezid.statuss, uz ká pamata pieskíra bérnu pabalstus un uznéma dzívokla rindá. Vai tad tas viss kaut kur automátiski neuzrádas? Més tacu dzivojam datorizétá pasaulé!
iveta IRELAND Says:
March 27th, 2008 at 6:43 pm
LAURAI
ljoti atvainojos par nepareizi uzrakstiito uzvardu, bet pirms tu saac kaadu raat varbuut paarlasi veelreiz. Domaaju ka to nu neviens nevar noliegt, ka koridors nav pati labaakaa vieta, kur izklaastiit savas probleemas.un taa ka man bija iipashs un ljoti delikaats jautaajums, tad par apkaarteejo uzmaniibu nebiju prieciiga un mans viirs veel mazaak, kurshs ir citas valsts pilsonis, vinsh guva negatiivu priekshtatu par kultuuru muusu valstii. Un neteicu, ka visi darbinieki nav laipni, uzsveeru, ka uz vietas runaajot ar konkreeto personu sanjeemu laipnas atbildes. Gribu teikt, ka ne visas darbinieces ir laipnas. Nezinu cik tur iisti straadaa, bet kad biju tur tad redzeeju triis darbinieces straadaajam. Un neesmu ljauni un tumshi noskanjota, tomeer ja redzu ko nepareizi to komenteeju un GUDRI UN IZGLIITOTI CILVEKI kritikumi meegina analizeet LAURA.
Vai,ka strīdaties.Ja agrāk ticēju varai,tagad neredzu jegu nodokļiem.Valsts iestādēs algas samazināšot,štatus arī,visādiem pasākumiem naudas pietiek,vēl bankām!!!ir ko dot….