Cilvēktirdzniecības upuri: vecumā no 18 līdz 25 gadiem, bieži vien ar zemu izglītību

Sociālās rehabilitācijas ilgums, kas paredzēts cilvēktirdzniecības upuriem, bieži vien ir pārāk neliels, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes laikā teica biedrības “Patvērums “Drošā māja”" vadītāja Sandra Zalcmane. Viņa uzsvēra, ka cilvēku tirdzniecības upuri, piemēram, jaunietes, kuras vilinātas slēgt fiktīvās laulības, ne vienmēr uzreiz “atklājas”, tāpēc, sešu mēnešu rehabilitācijas posms bieži vien ir pārāk neliels.

Vienlaikus Zalcamane akcentēja, ka cilvēktirdzniecības novēršanas jomā vērojama laba sadarbība starp nevalstisko sektoru, valsts iestādēm, kas palīdz efektīvāk cīnīties pret cilvēktirdzniecību.

Biedrības vadītāja uzsvēra, ka arī turpmāk nepieciešams strādāt pie prevencijas, jāturpina informēt cilvēkus par dažādiem riskiem, tie ir jāizglīto.

Runājot par tipisko cilvēku, kas kļūst par cilvēktirdzniecības upuri, Zalcamane atgādināja, ka tas tā joprojām ir persona vecumā no 18 līdz 25 gadiem, bieži vien ar zemu izglītību.

Kopumā fiksēti pērn 120 gadījumi, kad cilvēki vērsušies biedrībā, lai saņemtu konsultācijas. 60 gadījumos informācija bija nepieciešama par fiktīvajām laulībām, astoņos – par piespiedu darbu, savukārt skaidrojoša informācija sniegta vairāk nekā 50 reizes.

Latvijas Krimināllikums paredz, ka cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešana ar viltu vai izmantojot cilvēka atkarību no vainīgā, vai viņa bezpalīdzības stāvokli. Cilvēku izmantošana var izpausties gan kā piespiedu darbs, gan kā piespiedu seksuālo pakalpojumu sniegšana, gan kā cilvēku izmantošana orgānu tirdzniecībā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS