ĀM uzsver migrācijas procesu izpētes nozīmi

2. aprīlī Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un Rīgas Ekonomikas augstskolu (Stockholm School of Economics in Riga) organizēja starptautisku konferenci „Emigrācija Baltijas un Austrumeiropas valstīs: pieredzes mācības un izaicinājumi”, kurā tika pārrunāti aktuālie migrācijas jautājumi, kā arī uzsvērta migrācijas procesu izpētes nozīme diasporas politikas veidošanā.

Atklājot konferenci Rīgas Ekonomikas augstskolā, Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe (attēlā) atzina, ka šāda starptautiska mēroga konference, kas sadarbībā ar OECD notiek jau otro reizi, veido, kā arī stiprina sadarbības platformu, kurā Baltijas valstu pētnieki tiekas un pārrunā aktualitātes, praksi, pieredzi, līdzīgās problēmas emigrācijas jomā, ar kurām saskaras Eiropas Savienības (ES) valstis.

R. Lappuķe atzīmēja, ka Latvijas valdības darbība diasporas politikas jomā un starpinstitūciju sadarbība kļūst arvien koordinētāka, akcentējot arī Ārlietu ministrijas darba grupas diasporas politikas jautājumos darbību, kā arī šogad valsts institūcijām piešķirto papildu finansējumu sadarbībai ar diasporu. Nozīmīgs ir Latvijas pētnieku darbs migrācijas jautājumu izpētē, tā veicinot viņu iesaisti Latvijas diasporas politikas veidošanā. Vēstnieks atzinīgi novērtēja OECD publikāciju par emigrācijas procesiem.

OECD Starptautiskās Migrācijas nodaļas administrators Džonatans Čalofs (Jonathan Chaloff) atzīmēja, ka OECD ir nozīmīga loma migrācijas politiku izvērtēšanā un rekomendāciju izstrādāšanā, kā arī augstu novērtēja līdzšinējo organizācijas sadarbību ar Latviju migrācijas jomā. Iestāšanās OECD procesa ietvaros Nodarbinātības, darba un sociālo lietu (ELSA) direktorāts gatavos Latvijas izvērtējumu darba tirgus un sociālās politikas jomā, kurā būs ietverta sadaļa arī par migrācijas jautājumiem.

Dž. Čalofs klātesošos iepazīstināja ar OECD pētījumu par emigrācijas ietekmi uz ekonomiku, kā arī uz aktuālajiem emigrācijas procesiem Baltijas valstīs un Austrumeiropā (Coping with Emigration in Baltic and East European Countries). OECD publikācija, kuras pamatā ir pirmās konferences pētījumu apkopojums, ietver informāciju par emigrējušo tautiešu profilu, jauniešu emigrāciju, izglītības jautājumiem, informāciju par naudas pārvedumiem, ko tautieši pārsūta uz izcelsmes valsti, biznesa kontaktu veidošanos, emocionālās saiknes nozīmi, tautiešu tendencēm atgriezties savā izcelsmes zemē vai palikt mītnes zemē. Publikācijā ietverti politikas instrumenti, ko īsteno OECD dalībvalstis, kā arī citas valstis, sadarbojoties ar diasporu.

Konferencē pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas sniedza pārskatu par emigrāciju no jaunajām ES dalībvalstīm, kā arī par katru Baltijas valsti. Par Latvijas situāciju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm plašāk stāstīja prof. Mihails Hazans, norādot, ka emigrācija Baltijas valstīs kļuvusi par ierastu normu.

Savukārt Filozofijas un Socioloģijas institūta pētnieks dr. Mārtiņš Kaprāns informēja par 11 Latvijas pētnieku uzsākto projektu “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”, kā arī iepazīstināja ar pētījuma mērķiem, akcentējot rezultātu nozīmi Latvijas diasporas politikas veidošanā.

Runājot par ekonomisko faktoru kā izceļošanas iemeslu, prof. Čārlzs Vulfsons (Charles Woolfson) no Zviedrijas atzīmēja, ka cilvēku emigrācija no savas valsts nav tikai ekonomiska rakstura jautājums – būtiska ir indivīda saikne un attiecības ar savu valsti kopumā.

Kopumā pasākumā piedalījās ap 90 dalībnieku – Latvijas un ārvalstu diplomāti, tostarp vēstnieki, kā arī eksperti, pētnieki, studenti, Latvijas institūciju un diasporas organizāciju pārstāvji.

Konferences video ieraksts ir pieejams.

OECD izdevums par emigrāciju Baltijā un Austrumeiropā, kas ir publiskots 2013. gada decembrī, atrodams OECD mājaslapā.

OECD ir viens no ietekmīgākajiem politiskajiem formātiem globālajā ekonomikā. Organizācijai ir nozīmīga loma migrācijas politiku izvērtēšanā un rekomendāciju izstrādāšanā.

FOTO: baltic-ireland.ie