Ik gadu saiknei ar tautiešiem ārzemēs prasa atvēlēt 2,4 miljonus eiro

Ārlietu ministrijas vadībā izstrādāts pirmais Latvijas diasporas politikas dokuments turpmākajiem trijiem gadiem, un dažādu pasākumu īstenošanai tautiešiem ārzemēs ik gadu plānots prasīt 2,4 miljonus eiro lielu finansējumu no valsts budžeta, liecina Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludinātais rīcības plāna projekts “Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam”.

Projekts izsludināts dienā, kad Centrālā Statistikas pārvalde nākusi klajā ar jaunākajiem emigrācijas datiem. Pērn emigrācijā devušies 22,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet no 2000. līdz 2013.gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku.

Lauvas tiesu no nepieciešamā papildus finansējuma nākamgad veidos izdevumi medijiem. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un Latvijas sabiedriskajiem medijiem – LTV un LR – kopumā nepieciešamais papildu finansējums 2015.gadā ir 1 692 454 eiro, 2016.gadā – 1 683 405 eiro, 2017.gadā – 1 707 454 eiro.

Ārlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Sabiedrības integrācijas fondam pasākumiem kopumā nepieciešamais papildu finansējums 2015.gadā būtu 768 422 eiro, 2016.gadā – 745 222 eiro, bet 2017.gadā – 833 405 eiro.

Jau ziņots, ka diasporas politikas dokuments vienuviet apkopo vairāk nekā 50 dažādas aktivitātes četros rīcības virzienos: latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšanā, latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšanā pasaulē; diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā; sadarbībā ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aprites veicināšanā un atbalsta sniegšanā tiem, kuri vēlas atgriezties.

Daudzo aktivitāšu lokā ir diasporas organizāciju darbības nodrošināšana, nedēļas nogales skolas, latviešu valodas apguve, latviskās kultūras veicināšana, bērnu un jauniešu saiknes ar Latviju stiprināšana, tajā skaitā bērnu nometnes, bērnu integrācija izglītības sistēmā.

Rīcības plāns ietver jaunas iniciatīvas diasporas iesaistē Latvijas procesos, veicinot latviešu izcelsmes uzņēmēju, kā arī profesionāļu komunikāciju un sadarbības pasākumus. Nozīmīga loma plānā paredzēta pasākumiem, lai paplašinātu informācijas pieejamību diasporai internetā, televīzijā, radio, kā arī citos medijos un komunikācijas platformās.

Divu nedēļu laikā tagad atbildīgajām institūcijām ir jāsniedz atzinums, precizējot papildu nepieciešamo finansējumu pasākumiem. Savus atzinumus var iesniegt arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pēc tam dokumentu plānots iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS