Bēgļi Latvijai ir mazāks drauds nekā 250 tūkstoši aizbraukušo tautiešu!

Manuprāt, pašreizējā ažiotāža ap bēgļiem ir uzpūsta problēma. Politiķi šādi var novērst uzmanību no galvenās problēmas – svešumā aizbraukušajiem tautiešiem. Lai arī šobrīd valstij svarīgākais uzdevums būtu sakoncentrēt visus spēkus, lai tautieši atgriestos mājās, jo tā ir vienīgā iespēja “atdzīvināt” tautsaimniecības nozari. Pašreizējā situācija ir absurda – Latvijā ir palikusi vien trešā daļa iedzīvotāju, kas ar saviem nodokļiem uztur valsti.

Lūk, mani priekšlikumi, kā attīstīt valstī tautsaimniecības nozari, lai varētu piepildīt valsts budžetu, nepaaugstinot nodokļus!
Lai Latvijā celtu dzīves līmeni, galvenajai prioritātei ir jābūt tautsaimniecībai. Tikai tā tiks radītas darba vietas un valsts budžetā līdz ar nodokļiem ieplūdīs vairāk naudas, lai varētu celt pensijas, kā arī algas skolotājiem, policistiem un citu profesiju pārstāvjiem. Un tad arī Latvijā beidzot uzlabosies demogrāfiskā situācija.
Gana iztapt Eiropas bosiem, valsts nauda ir jānovirza jaunu darba vietu radīšanai tautsaimniecībā! Lūk, kas, mūsuprāt, ir jādara, lai Latvijā attīstītu tautsaimniecību.
Pirmkārt, jārada sistēma, lai valsts vadītāji būtu atkarīgi no iedzīvotāju labklājības, lai ikviens tautas kalps būtu patiesi ieinteresēts veicināt tautsaimniecības attīstību.
Piemēram, šobrīd ministru prezidenta atalgojums ir ap 2000 eiro, un tas ir nemainīgs – neatkarīgi no tā, vai valsts iedzīvotāju labklājība pasliktinās vai uzlabojas. Būtu tikai likumsakarīgi, ja cilvēki, kas vada valsti – attīsta tautsaimniecību, veicina ārzemēs strādājošo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, palielina budžeta ieņēmumus, neceļot nodokļus, sekmē eksportu un panāk, ka Latvijā iedzīvotāju vidējā alga ir līdzvērtīga Eiropas vidējai algai, saņemtu miljonus, kā tas ir, piemēram, valsts vadītājiem Singapūrā – valstī, kur ir viens no pasaulē augstākajiem dzīves līmeņiem. Taču, ja Latvijā valsts vadītāji to nespēj panākt, piedodiet, ir pelnījuši tikai minimālo algu.
Otrkārt – valsts pārvaldē ir jābūt pieredzējušiem un zinošiem vadītājiem, nevis politiskā kompromisa personām. Vadošos amatos jāvirza cilvēki, kas ir pierādījuši, ka spēj vadīt un attīstīt lielus uzņēmumus vai pašvaldības. Latvijā ir bijuši precedenti, kad, ieceļot valsts uzņēmuma vadībā kompetentus speciālistus un ļaujot tiem arī nopelnīt, panīkuši, teju bankrotējuši uzņēmumi īsā laikā ir strauji attīstījušies. Spilgts piemērs tam ir uzņēmums “AirBaltic”, “Lattelecom”, kā arī banka “Citadele”, kas pagājušajā gadā strādāja ar 35 miljoni eiro peļņu.
Treškārt, Savlaicīgi, piemēram, gadu iepriekš jānosaka, ka minimālajai algai Latvijā jābūt 1000 eiro mēnesī, tad uzņēmumi varēs sagatavoties algu pieaugumam un būt konkurētspējīgi iekšējā tirgū. Algu pieaugums palielinās apgrozījumu vietējā tirgū un sekmēs vietējo ražotāju attīstību.
Eksportējošiem uzņēmumiem valsts var piešķirt nodokļu atlaides.

Ceturtkārt, Valstij ikvienam Latvijas iedzīvotājam skaidri jādefinē tautsaimniecības attīstības vīzija. Un valsts vadības modelim jābūt sekojošam – pamatojoties uz tautsaimniecības attīstības vīziju, Ministru Kabinets izstrādā stratēģiju un rīcības programmu, kas ir pamats gan Latvijas Republikas Ministru Kabineta darbam un tā vērtējumam, gan valsts budžetam. Nevis tā, kā tas ir šobrīd, kad valsts budžets ir politisko kompromisu tirgus rezultāts.
Piektkārt, jāsamazina valsts pārvalde un tai atvēlētais budžets, jāveic valsts pārvaldes audits, skaidri un gaiši jānosaka valsts pārvaldes funkcijas. Valsts amatpersonām ir jābūt skaidri definētiem pienākumiem un atbildībai, kā arī ir jābūt iespējai valsts amatpersonas saukt pie kriminālatbildības un piedzīt zaudējumus, kas radīti valstij.
Sestkārt, jāpaceļ algas, īpaši pedagogiem un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem līdz vidējam Eiropas Savienības valstu algu līmenim. Jo skolotāji veido mūsu nākotnes sabiedrību, bet tiesībsargi rūpējas par mūsu drošību šodien.
Septītkārt, cik vien iespējams, jāmudina iedzīvotājus veidot krājaizdevu sabiedrības, lai Latvijas iedzīvotāju nauda nes labumu tautsaimniecības attīstībai, nevis strādā citu labā.
Astotkārt, jāveicina Latvijas iedzīvotājos patriotisms, cieņa pret kultūrvēsturiskajām vērtībām, tradīcijām un valodu. Jāatbalsta un jāpateicas iedzīvotājiem, piešķirot valsts apbalvojumus par ieguldījumu valsts attīstībā – tautsaimniecības nozarē, kultūrā, sportā, izglītībā u.c.
Un, devītkārt, jādara viss, lai mūsu Latvijas vārdu un tautsaimniecības produkciju nestu pasaulē.
Lai mums visiem būtu vieglāk un skaistāk dzīvot Latvijā, es aicinu tautiešus atbalstīt cilvēkus, kas spēj paveikt nozīmīgus darbus Latvijas labā, kam ir drosme rīkoties un uzņemties atbildību, jo bez tautas atbalsta būs ļoti grūti realizēt attīstības plānu uz pārtikušu Latviju.
Tikai mūsu kopīgs darbs spēs nodrošināt Latvijas iedzīvotāju labklājību, tikai kopā mums izdosies sasniegt mērķus un lepni skatīties uz padarīto darbu Latvijas izaugsmē. Latvijas iedzīvotājiem beidzot jāsaprot, ka laimes lācis nenāks, un jāapzinās, ka katrs pats ir savas laimes kalējs.

Latviešu tautas un valsts nākotne ir mūsu pašu rokās.

Valdis Kalnozols

FOTO: baltic-ireland.ie