Vai Latvijas, Lietuvas un Polijas diasporas pārstāvji piedalās politiskajā dzīvē?

Iznācis jauns ziņojums par Īrijā dzīvojošo Polijas, Lietuvas un Latvijas pilsoņu līdzdalību Īrijas politiskajā dzīvē, informē Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Ziņojumā apkopoti rezultāti no fokusa grupu intervijām, kā arī aptauju, kurā piedalījās 604 respondenti. Ziņojums tapis Eiropas Savienības un Fridriha Eberta fonda finansēta projekta ietvaros, ko kopīgi īsteno PROVIDUS un partnerorganizācijas no Lietuvas un Polijas, kā arī kopā ar Leinsteres Latviešu biedrību (LELAB) un “Forum Polonia”.

Pētījuma dalībniekiem tika jautāts, kā viņi vērtē līdzdalības nozīmi Īrijā un izcelsmes valstī un kādus šķēršļus līdzdalībai Īrijā viņi var identificēt. Dalībnieki tika izjautāti gan par politisko līdzdalību (dalību un kandidēšanu vēlēšanās), gan arī par sociālo līdzdalību (dalību arodbiedrības, kopienas grupās, nevalstiskās organizācijās). Papildus tika vaicāts, kā tiek vērtēta Īrijas un izcelsmes valsts institūciju loma līdzdalības veicināšanā.
Daži no svarīgākajiem ziņojuma rezultātiem:
• aptaujātie ievērojami biežāk pārrunā politikas ziņas par notikumiem izcelsmes valstī, salīdzinot ar Īrijas nacionālā vai vietējā līmeņa ziņām;
• aptaujātie daudz vairāk uzticas institūcijām Īrijā, nevis izcelsmes valstīs (par visuzticamāko tiek uzskatīta Īrijas policija, par vismazāk uzticamām – Īrijas politiskās partijas);
• balsošana vietējās vēlēšanās tiek uzskatīta par visefektīvāko līdzdalības veidu;
• starp nevalstiskajām organizācijām, visvairāk dalībnieku bija diasporas grupu biedri (visaktīvākie – latvieši);
• tikai 29% no aptaujātajiem izmantoja tiesības balsot Īrijas pašvaldības vēlēšanās;
• visbiežāk pieminētie iemesli nebalsošanai Īrijas pašvaldību vēlēšanās bija minēts informācijas trūkums par Īrijas politisko sistēmu un sarežģītais reģistrācijas process, kā arī mazā interese par politiku kā tādu;
• dalībnieki atzina, ka, izvērtējot savas zināšanas par Īrijas institūcijām, vismazāk tie pārzin politiskās partijas, Īru parlamentu un Īru valdību.

Izvērtējot ziņojuma rezultātus, tika piedāvāti risinājumi līdzdalības uzlabošanai:
• Īrijas institūcijām vajadzētu pievērst vairāk uzmanības Eiropas Savienības iekšējiem migrantiem, ja iespējams, nodrošināt informāciju par līdzdalību valsts dzīvē iebraucēju valodā;
• aktīvāk jāizplata informācija par Eiropas Savienības migrantu tiesībām balsot un kandidēt vēlēšanās;
• pašvaldībām savā darbā būtu jāiesaista migrantu kopienu līderi, kuri, savukārt, var lobēt migrantu kopienas intereses;
• ES valstīm ar diasporas politiku vajadzētu pievērst uzmanību arī to pilsoņu līdzdalībai mītnes valstī.

Ņemot vērā aptaujas ierobežoto dalībnieku skaitu, ir jāapzinās tas, ka aptaujāti tika aktīvākie diasporu pārstāvji un rezultāti attiecas tieši uz viņu viedokļiem. Pilnīgākai līdzdalības procesu izpratnei ir jāturpina veikt papildus aptaujas un pētījumi.

FOTO: no LELAB arhīva