Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis lobē “mīksto” Brexit, kas saglabātu ciešus sakarus starp Lielbritāniju un bloku un novērstu rūgtu “laulības šķiršanu”, kas varētu kaitēt viņu ekonomikai un viņu daudzu pilsoņu tiesībām Apvienotajā Karalistē, raksta The Irish Times.
Politiskie līderi no Bulgārijas pie Melnās jūras līdz Igaunijai pie Baltijas jūras mudina ES sarunu komandu rast draudzīgu iespēju šķirties, aizsargājot sadarbību ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz visu, sākot no tirdzniecības un beidzot ar drošību.
“Mēs gribam panākt vienošanos, kas ir godīga abām pusēm … un mums ir ļoti svarīgs ES pilsoņu statuss Apvienotajā Karalistē un AK pilsoņu statuss ES, un tas būtu ļoti skumji, ja tas kļūtu par politisko spēļu ķīlnieku,” Sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sarunā ar The Irish Times Latvijas galvaspilsētā Rīgā Rinkēvičs teica, ka “dažās ES teritorijās joprojām pastāv kārdinājums sodīt Lielbritāniju ” un iespējamas “naivisma” pazīmes no Lielbritānijas, iedomājoties, cik labu darījums tā varētu iegūt.
“Daži domā, ka viņi varēs dzīvot tāpat kā ES, izmantojot visas priekšrocības, bet nedarot to, kas viņiem nepatīk, izvēloties no kā atteikties, bet tas tā nav.”
“Mēs ceram uz ļoti pragmatisku pieeju, bet riski pieaug, un jo tuvāk mēs nokļūstam svarīgākajiem aspektiem, jo vairāk pesimisma parādās. Sarunas var ievērojami mainīties, taču Brexit ir sarežģītāks un grūtāks nekā šķita pagājušā gada jūnijā, kad Lielbritānija nobalsoja par aiziešanu.”
Tiek lēsts, ka Lielbritānijā dzīvo apmēram 150 000 latviešu, un šī Baltijas valsts ar mazāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju ir viena no ES valstīm, kas ir visvairāk atkarīga no naudas pārvedumiem.
Ja cietais Brexits ierobežos ES strādājošo tiesības Lielbritānijā, Latvija cietīs ekonomiski, tāpat kā tādas valstis kā Polija, no kuras pilsoņiem apmēram miljons dzīvo Lielbritānijā, un Rumānija un Lietuva, ar vairāk nekā 200 000 AK dzīvojošu pilsoņu.
ES nabadzīgākās austrumu dalībvalstis baidās arī no tā, ka zaudēs otro lielāko neto iemaksu ES budžetā, no kura simtiem miljardu eiro finansējums ir palīdzējis modernizēt infrastruktūru bijušajās sociālisma bloka valstīs.
Vairākas Austrumeiropas valstis ir arī mudinājušas ES nodrošināt, ka Lielbritānijas aiziešana nekaitē sadarbībai drošības jautājumos, sākot no izlūkošanas datu apmaiņas nodrošināšanas, līdz starptautisku krimināllietu izskatīšanai un aizdomās turamo personu izsekošanai.
Tā kā daudznacionālie NATO bataljoni ir izvietoti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, lai novērstu jebkādus potenciālos draudus no Kremļa spēku puses, šīs valstis ir arī nobažījušās par to, kas no ES aiziet ievērojams militārais spēks un spēcīgs aizstāvis pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Negribās te matus skaldīt, bet nu jau kādu laiku Igaunija, Latvija un Lietuva ir apstiprinātas kā Ziemeļeiropas valstis. Bet visur pa ieradumam tiek piedēvētas pie Austrumeiropas. Un pārsteidz, ka tikai tagad visi ir aptvēruši, cik lielas naudas summas tomēr tie ” sasodītie emigranti” ieved valsts budžetā.