Piektdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Vakar Dublinā notika atvadīšanās no Intas Dreimanes Riekstiņas draugiem.lv

- 28.07.2017
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: ,

Beres2Atvadīšanās no Intas Dreimanes Riekstiņas notika aizvakar Karlovā (Carlow) vistuvāko cilvēku lokā un pēc tam arī vakar Dublinā Newlands Cross Cemetery. Par viņas aiziešanu skumst vīrs Dzintars un abi dēli – Mārtiņš un Marks Adrians, draugi, kolēģi, atbalstītāji un Intas talanta cienītāji.

Inta bija sabiedrības cilvēks un piedalījās teju visos Īrijas latviešu sarīkojumos un parasti viņa bija tā, kas arī uzstājās. Ja viņa nelasīja dzeju, ja nekāpa uz skatuves pati, tad mudināja to darīt saviem latviešu skoliņas bērniem vai dramatiskās studijas aktieriem; ja notika Mākslas skolas “Dzintars” nodarbības, tad viņa stājās klases priekšā un vadīja stundas.
Inta Īrijā iestudēja vairākas latviešu teātra izrādes; kopā ar savu dramatisko kolektīvu piedalījās teātra festivālos Lielbritānijā un Latvijā un pati arī noorganizēja diasporas teātra kopu festivālu Īrijā. Tagad viņas pēdējās izrādes iestudējums ir palicis nepabeigts…
Inta arvien tika gaidīta un aicināta piedalīties Īrijas 3×3 nometnēs kā ieviržu vadītāja, kur strādāja gan ar 3×3 teātri, gan ar bērniem. Kopš Zaļajā salā tika ieviesta tradīcija rīkot Dzejas dienas, Inta un viņas aktieri arvien bija neatņemama šo pasākumu sastāvdaļa. Un visubeidzot, tā bija viņa, kas izveidoja un vadīja Leinster latviešu kultūrizglītības asociāciju “Dzintars”.

Viņai nebija vajadzīga īpaša publicitāte, jo viņu tāpat zināja visi aktīvie Īrijas latvieši.
Savā draugu lokā Inta bija arī sabiedrības dvēsele – viņa spēlēja akordeonu; ja vajadzēja, tad sēdās pie klavierēm; viņa zināja, kā radīt kopības sajūtu un to vairot. Arvien pozitīva, pat labsirdīgi naiva un tajā pašā laikā stipra, viņa, sevi nežēlojot, stāvēja un krita par savējiem.
Cik savādi… tagad viņa klusē, tagad runā citi – mācītājs, kolēģi, draugi; sēru namā gulst ziedi.
Bet ir tāda sajūta, ka kaut kur tepat viņa uz mums noraugās ar tādām šķelmīgām, mazliet piemiegtām, smaidošām acīm.
Intu izvadīja latviešu tautas tērpā, tā viņa būtu vēlējusies, jo tas viņai bija goda tērps, viņas piederības zīme Latvijai.
Intas ģimene lūdz līdzcilvēku palīdzību, lai pēc atvadām Īrijā Intu varētu pārvest uz dzimteni un apbedīt blakus tētim. Ziedojumus lūdzam sūtīt uz Intas vīra Dzintara Riekstiņa bankas kontu Nr: IE57AIBK93336808786004 bankas kods AIBKIE2D

FOTO: ģimenes un draugu arhīvi



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie