ASV Valsts departaments ziņojumā par cilvēku tirdzniecību iezīmējis drūmu ainu Latvijā

ASV Valsts departaments globālajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību iezīmē drūmu ainu par situāciju Latvijā, proti, cilvēku tirgotājiem piespriež neadekvāti maigus sodus, turklāt valsts iestāžu darbiniekiem trūkst zināšanu par to, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus, aģentūru LETA informēja biedrības “Centrs Marta” pārstāve Annija Vīnkalna.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu personām, kas atzītas par vainīgām cilvēku tirdzniecībā, var piespriest cietumsodu līdz 15 gadiem. Pērn pēc attiecīgā Krimināllikuma panta tika notiesāti četri cilvēki, taču nevienam no viņiem netika piespriests reāls cietumsods. “Pērn arī noslēdzās 2009.gadā ierosinātā Latvijā pirmā lieta par citu darba ekspluatāciju. Apsūdzības punkts galu galā tika atmests, un vainīgā persona tika notiesāta par citas personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, piespriežot vien naudassodu,” norāda Vīnkalna.
Ziņojumā teikts, ka cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijas varasiestādes tiecas izvirzīt apsūdzību pēc citiem pantiem, kas paredz vieglākus sodus, piemēram, naudas atmazgāšanu, sutenerismu un personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Nesamērīgi vieglu sodu piespriešana nostāda upurus nedrošā situācijā un neattur noziedzniekus izdarīt noziegumus atkārtoti, kā arī neļauj valsts iestādēm novērtēt cilvēku tirdzniecības patiesos apjomus un piesaistīt līdzekļus tās apkarošanai, piebilda centra pārstāve.
Tāpat viņa informēja, ka šogad izdotajā Tiesībsarga ziņojumā, Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, gan tranzīta un mērķa valsts. Īpaši tas attiecas uz sievietēm un saskaņā ar valdības iestāžu rīcībā esošajām ziņām pēdējos gados pieaudzis arī seksuālai izmantošanai nosūtīto bērnu skaits. Vienlaikus starptautisko institūciju ziņojumos bieži paustas bažas, ka oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits (2016.gadā tādu bija 17) neatspoguļo patieso situāciju valstī.
Cilvēku tirdzniecība ir smags cilvēktiesību, kā arī upura cieņas un goda pārkāpums, tāpēc cilvēku tirdzniecības novēršana ir Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu prioritāte, uzsvērts Tiesībsarga ziņojumā. “Tas nozīmē arī adekvātu sodu piespriešanu, lai atturētu no šādu noziegumu pastrādāšanas un pasargātu upurus,” piebilda Vīnkalna.

ASV Valsts departamenta ziņojumā izcelta vēl viena nepilnība, proti, ka policijas un valsts iestāžu darbiniekiem trūkst zināšanu par to, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus, kā savākt pierādījumus un kā noteikt, ka notikusi upuru psiholoģiska ietekmēšana. Tiesībsarga birojs atzinis, ka policijas un ierēdņu apmācībām par cilvēku tirdzniecību atvēlētais finansējums ir ļoti neliels un faktiski apmācības notiek atsevišķu projektu un nevalstisko organizāciju aktivitāšu ietvaros; nevar runāt par plānveidīgu valsts politiku šajā jautājumā. ASV ziņojumā arī izcelts, ka Latvijas varasiestādēm raksturīgi sodīt indivīdus par prostitūcijas noteikumu neievērošanu un citiem pārkāpumiem, taču netiek izvērtēts, vai prostitūcijā iesaistītie patiesībā nav cilvēku tirdzniecības upuri.
Vienlaikus ASV ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas iedzīvotāju darbs tiek ekspluatēts ārvalstīs, īpaši citās Eiropas valstīs. Risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem ir sievietēm, ko savervē fiktīvajām laulībām Rietumeiropas valstīs, īpaši Īrijā. Papildus šīm formām cilvēku tirdzniecība ietver arī personas vervēšanu, pārvadāšanu vai nodošanu seksuālajā ekspluatācijā vai orgānu izņemšanai.

FOTO: baltic-ireland.ie