Diskutē par remigrējušo bērnu un jauniešu integrāciju Latvijas skolās

Vakar, 26. septembrī, Ārlietu ministrijā (ĀM) norisinājās darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā diasporas organizācijas un sadarbības partneri diskutēja par Latvijas diasporas politikas nākotni un remigrējušo bērnu un jauniešu integrāciju Latvijas skolās un augstskolās, kā arī citiem diasporai aktuāliem jautājumiem.

Sēdi vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts, kurš, atklājot diskusiju par remigrējušo bērnu integrāciju Latvijas skolās, uzsvēra: “Šis ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem remigrācijas kontekstā.”
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja informēja par remigrantu skolas vecuma bērnu integrēšanos Latvijas skolās un diasporas bērnu un jauniešu citās valstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšanu mācībām un studijām Latvijā. Jaunā mācību gada sākumā G. Arāja iepazīstināja ar atbalsta pasākumiem skolēniem, kuri iepriekš mācījušies Latvijā, kā arī tiem, kuri zinību pamatus Latvijā līdz šim nav apguvuši, un sniedza aktuālo informāciju par sasniegto Latvijas skolu sistēmā un svarīgākajiem jautājumiem. IZM pārstāve arī informēja par līdzšinējo atbalstu izglītības iestādēm un pedagogiem, uzsverot pašvaldību un skolu administrāciju lomu diasporas bērnu un jauniešu integrācijā skolās. Diskusijā tika uzsvērts, ka atbalsts bērnu un jauniešu remigrācijai ir viens no būtiskākajiem jautājumiem remigrācijas kontekstā, ievērojot prioritāti un atbalstu, ko diasporas latviskajai izglītībai piešķir valdība. Daudziem šogad mācības Latvijas skolās un augstskolās uzsākušajiem remigrantu bērniem un jauniešiem šis jautājums ir aktuāls, tāpēc valstiskā līmenī ir nepieciešama vienota izpratne un rīcība šo skolēnu integrēšanai.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (LU DMPC) direktore Inta Mieriņa iepazīstināja ar analītiskā pārskata „Vienojošas nacionālās identitātes un kultūrtelpas nostiprināšana” diasporas sadaļu par priekšlikumiem sabiedrības integrācijas politikas plānam 2019.-2025. gadam. Ekspertu ziņojums sagatavots pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma un ietver pārskatu par diasporas politikas attīstību un mērķi, kurā iekļauts situācijas raksturojums, galvenās problēmas un risinājuma virzieni. Ziņojumā ir apkopoti ekspertu diskusijā noteiktie uzdevumi diasporas politikas jomā un priekšlikumi jaunajam politikas plānam.

Diskusijā par Latvijas diasporas politiku izskanēja aicinājumi iesaistīt diasporas pārstāvjus politikas satura veidošanā un plāna izstrādē, apzinot prioritātes valsts un diasporas sadarbības stiprināšanai. Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča informēja, ka KM ir izstrādājusi sabiedrības saliedētības programmu, kuras daļa pašlaik ir arī diaspora, aicinot piedalīties šīs programmas publiskā apspriešanā.

Darba grupas dalībnieki diskutēja par diasporas politiku, kam jābūt daļai no valsts kopējās stratēģijas, un tā ir nesaraujami saistīta ar remigrāciju. Apzinoties ĀM vadošo lomu diasporas politikas īstenošanā, ministrija arī turpmāk veicinās tās koordināciju visos līmeņos.

Apkopojot diskusijas rezultātus, vēstnieks A. Sjanīts pateicās LU DMPC direktorei I. Mieriņai par ieguldīto darbu, gatavojot analītisko pārskatu diasporas jomā. Viņš uzsvēra, ka tas ir pēdējā laika apjomīgākais dokuments par diasporas problēmjautājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem valsts līmenī.

Darba grupas sēdē piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis un valdes locekļi, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Kristaps Grasis, kā arī pārstāvji no Kultūras, Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministrijām, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, LU DMPC, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra un remigrantu biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

FOTO: baltic-ireland.ie