Piektdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Mēneša laikā par remigrācijas pilotprojektu interesējušies vairāk kā 300 cilvēki draugiem.lv

- 24.04.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , ,

koordinatori_lvportalsJau vēstīts, ka darbu sākuši pieci reģionālie koordinatori, kuru pienākums ir uzrunāt un informēt potenciālos reemigrantus par darba un dzīves iespējām Latvijā. Drīzumā vēl desmit novados tiks izveidots papildu koordinatoru tīkls. Interese par atgriešanos aizbraucējiem ir liela, mēneša laikā jau konsultēti vairāk nekā 300 cilvēki, informē www.lvportals.lv.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotajā projektā koordinatori darbojas kopā ar novadu plānošanas reģioniem Zemgalē, Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Rīgā, un viņu uzdevums ir personalizētas un praktiskas informācijas sagatavošana atbilstoši potenciālā reemigranta interesēm, lai palīdzētu šim cilvēkam pēc ilgstošas prombūtnes atgriezties Latvijā. Informācija tiek sniegta par šādiem jautājumiem:
* pašvaldību pakalpojumi, īpaši ģimenēm ar bērniem, piemēram, bērnudārza un skolas pieejamība;
* dzīvesvieta – pieejamais privātais un pašvaldības dzīvojamais fonds;
* uzņēmējdarbības un darba iespējas.
Lielākā uzmanība tiek pievērsta ģimenēm ar bērniem, tāpēc plānots veidot informatīvo platformu par ģimenēm pieejamiem pakalpojumiem, izmantojot jau agrāk pieejamo tīmekļvietni www.vietagimenei.lv vai www.paps.lv.
Ikvienam interesentam par reemigrācijas jautājumiem ir iespēja sazināties un noskaidrot nepieciešamo, rakstot uz remigracija@paps.lv.
Koordinatori atzīst: darba ir daudz
Latgales koordinatore Astrīda Leščinska saka, ka darba ir daudz un par šo projektu ir liela interese – patlaban apzinātas un uzrunātas 103 ģimenes, bet darbs notiek ar 25 ģimenēm. Nesen uz Latgali no ārvalstīm atgriezušās četras ģimenes, tiek palīdzēts arī tām.
Latgales plānošanas reģiona mājaslapā ir izveidota reemigrācijas jautājumiem veltīta sadaļa, speciāla mājaslapa “Es atgriežos Latgalē” ir arī sociālajā tīklā “Facebook”.
“Katrs cilvēks jau nerakstīs VARAM vēstuli. Tāpēc es esmu kā mediatore, kas palīdz divām pusēm kontaktēties un sarunāties savā starpā. Intereses ir dažādas, situācijas arī. Pārsvarā grib atgriezties no Eiropas, arī no Krievijas – ģimenes izveidojušās tā, ka otra puse nav Eiropas Savienības (ES) pilsonis,” stāsta A. Leščinska. “Pašvaldības ir ieinteresētas, ka cilvēki vēlas atgriezties, ka viņu bērni ies vietējās skolās. Arī darbs ir, bet, ja nav augsti kvalificēts darbinieks, tad alga arī… Un ļoti daudzus attur tieši alga.”
Rīgas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja, kas pārzina situāciju saistībā ar atgriešanās iespējām, kā viņa pati saka, “no Kandavas līdz Ainažiem”, secinājusi, ka pārsvarā emigrējušie gribētu atgriezties un dzīvot galvaspilsētā. Ir uzrunāti 80 cilvēki, no tiem 15 ir atbildējuši, ka domā un grib atgriezties. 18 cilvēki ir paši atraduši savu reģionālo koordinatoru. Pārsvarā tās ir ģimenes.
Par ko ir vislielākā interese? “Par mājokli, darbu un pabalstiem. Un tieši tādā secībā, kādā nosaucu,” tā R. Liepiņa-Krauja.
Abas koordinatores uzsver, ka nereti cilvēki ir pārpratuši un nākas paskaidrot, ka tiek sniegta tikai informācija par iespējām, “nedod ne dzīvokli, ne pabalstu”.

Atgriezties mudina ģimeniskās saites
Laura un Darens Makdermoti pie Rīgas reģionālās koordinatores uz sarunu bija ieradušies 11. aprīļa pēcpusdienā. Jau daudzus gadus dzīvojot Lielbritānijā, Bredfordā, ģimene ar dēlu Dilanu, kuram jūnijā paliks septiņi gadi, jau pusgadu apspriež iespēju atgriezties Latvijā – vai nu Rīgā, vai Saldus novadā. Puika runā tikai angliski, un koordinatorei tiek vaicāts, kurā izglītības iestādē būtu padziļināta angļu valodas apguve, lai vieglāk iejustos skolas vidē, un kā saņemt papildu apmācību latviešu valodā.
Iemesls, kāpēc jaunā ģimene apsver pārcelšanos, ir ģimenes saites, Latvijā arī dzīve neesot tik dārga – iespējams par zemāku cenu saņemt labāku dzīves kvalitāti, piesaista arī Latvijas lieliskā dabas ainava. Laura ir nolēmusi meklēt darbu starptautiskā kompānijā, bet līdz šim strādājusi Bredfordas domē, kā arī personāla atlases kompānijā. Savukārt Darens ir kāzu fotogrāfs un strādā visā Eiropā – Latvija izlidošanai uz darbu Eiropas pilsētās, viņaprāt, esot ideāla vieta.

Vēl desmit palīgi
VARAM Reģionālās politikas departamenta vadītājs Raivis Bremšmits uzsver, ka bez jau strādājošajiem pieciem reģionālajiem koordinatoriem kā palīgi patlaban konkursos tiek atlasīti vēl desmit atbalsta cilvēki pašvaldībās. “Reģionālais koordinators veido sadarbību ar visām pašvaldībām, un iespējas tajās atšķiras: kāda pašvaldība ir atvēlējusi kontaktpersonu, cita ne. Šie desmit cilvēki būs kā reģionālo koordinatoru atbalsta tīkls,” skaidro VARAM pārstāvis.
Pētījumā “Par pašvaldību atbalsta instrumentiem reemigrācijai” eksperti kā potenciālās vietas, kur atgrieztos aizbraucēji, ir definējuši desmit pašvaldības Latvijā: Skrundas, Saldus, Gulbenes, Smiltenes, Ozolnieku, Rundāles, Neretas un Tukuma novadu un Jelgavas un Daugavpils pilsētu. Šajās vietās arī strādās reģionālo koordinatoru palīgi.

Finansējums – gandrīz pusmiljons
VARAM koordinatoru pilotprojektam nauda atvēlēta pagaidām tikai šim gadam, un tie ir 425 000 eiro no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt šī summa ir sadalīta divās daļās: ar 180000 eiro lielu finansējumu tiks atbalstīta reemigrantu uzņēmējdarbības uzsākšana, bet gandrīz 250000 eiro ir piešķirti pilotprojekta darbinieku algām (arī vienam VARAM ierēdnim).
Vēl gan valdībā nav apstiprināti noteikumi par atgriešanās atbalstu, kas plānots kā grants līdz 9000 eiro reemigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. Katrā reģionā, izņemot Rīgas pilsētu, granti varētu būt četri. Tiesa, būs vajadzīgs arī 50% līdzfinansējums. Kāpēc Rīgai granti netiks doti? “Gribam palīdzēt tiem plānošanas reģioniem, kas ir stipri zem vidējā ES līmeņa,” pamato R. Bremšmits.
Taujāts par pilotprojekta mērķiem, kas emigrantu koordinatoriem šī gada laikā ir jāsasniedz, R. Bremšmits tos neatklāj. Dati uz 11. aprīli liecina, ka kopējais konsultāciju skaits sniedzas pāri 300, bet atkārtoti tiek komunicēts ar 145 cilvēkiem.

Tukumā – reemigrācijas pabalsts
Tukuma novads ir vienīgā pašvaldība, kas paredzējusi speciālu reemigrācijas pabalstu, zina teikt VARAM pārstāvis. Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Rugāja precizē tā kritērijus:
* reemigrācijas pabalstu piešķir ģimenei, kuras aprūpē ir viens vai vairāki nepilngadīgi bērni, ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas valstspiederīgie (ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, Latvijas nepilsoņi);
* līdz 500 eiro piešķir vienīgā mājokļa iegādei vai faktisko īres izdevumu segšanai līdz diviem mēnešiem, ja ģimene attiecīgajā īpašumā ir deklarējusi dzīvesvietu.
Tukuma novada deputāti sākotnēji reemigrantiem vēlējās piešķirt pabalstu arī par konteineru atgādāšanu ar sadzīves lietām, taču šis priekšlikums netika atbalstīts. Līdz ar to katrs gadījums par konteinera apmaksu Tukumā tiek lemts individuāli.

Iepriekšējā plāna šķērslis – finansējuma trūkums
VARAM pilotprojekts nav pirmais valsts mēģinājums aicināt tautiešus atgriezties. Pirmais bija Ekonomikas ministrijas izveidotais reemigrācijas pasākumu plāns 2013.–2016. gadam, kuram iztērēti 1,48 miljoni eiro. Informatīvajā ziņojumā par tā izpildi secināts, ka plāna sekmīgu ieviešanu kavēja nepieciešamā finansējuma trūkums.
Ziņojumā lasāmi skarbi dati. Laikā no 2000. līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits samazinājies par 410 tūkstošiem jeb 17,2% iedzīvotāju. Turklāt gandrīz divas trešdaļas samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina. Citi iemesli ir sabiedrības novecošanās un zemais dzimstības līmenis.
Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju (gan vecās, gan jaunās emigrācijas pārstāvji, kuri uztur saikni ar Latviju). Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā u. c. valstīs.
Līdz ar dziļo ekonomisko lejupslīdi finanšu krīzes rezultātā migrācijas dēļ Latvija laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam zaudēja gandrīz 113 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija ekonomiski aktīvajā vecumā.

Attēls: www.lvportals.lv


  1. Tā visa ir makaronu karināšana uz ausīm naiviem cilvēciņiem.
    Realitāte ir pavisam cita. Daudzi, kuri atgriezušies LV, pēc laiciņa kā korķi atsprāgst atpakaļ. Ja ne uz Īriju, tad Angliju, Vāciju, Dāniju, Norvēģiju, un citur. Iemesls pārsvarā viens- dzīves dārdzība Latvijā un zemais atalgojums. Nu nav tāda vidējā alga Latvijā kkur ap 800,-€ mēnesī, nu nav. Tas ir no pirksta izzīsts cipars. Līdzībās runājot (tā parupji), ir kā tanī anekdotē : kolhoza priekšsēdetāja sieva pārguļ ar visiem pēc kārtas, taču kolhoza ēdnīcas pavārīte tikai ar vīru. Tātad, vidēji viņas abas ir maukas. Tā arī rodas vidējā alga Latvijā. Tas ir tīrākais fufelis, kuram daudzi notic.Pat ja reāli trauku mazgātājs, vai sētnieks Latvijā saņemtu tos 800 € mēnesī, tad tas ir tā knapi, knapi, lai dzīvotu. Mazpilsētā vēl kaut cik, bet ne Rīgā. Tur šie 800€ ir sīknauda.

  2. Par tiem 800 € nesen diktam kladzināja Latvijas mediji, ka esot makten pieaugusi vidējā alga Latvijā. Tādēļ arī iepriekšējā komentā to sacīju.Kam tad reāli ir pieaugusi alga? Ja nu vienīgi tiem, kuri spaida podziņas zālē, un pirž krēslos bikses deldēdami. Viņi algas sev paaugstina kad vien ienāk prātā. :evil: :evil: :evil:



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie