Saeimas komisija vēl nevienojas par pensiju jautājuma regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija, izskatot topošajam Diasporas likumam iesniegtos priekšlikumus, vakar vēl nepanāca vienošanos par pensiju jautājuma regulējumu tajā.
Politiķi sagaida Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumus pensiju jautājuma regulējumam Diasporas likumā. Likumprojektam ir iesniegti vairāki priekšlikumi par šo jautājumu.

Piemēram, deputāts Hosams Abu Meri (V) rosina noteikt, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem saskaņā ar ārvalstu likumiem izmaksātas pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts neapliekamo minimumu. Līdzīgu priekšlikumu ir iesniedzis arī deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).
FM vakar piedāvāja likumā ietvert atsauci, ka personai, kas ir remigrācijas rezultātā kļuvusi par Latvijas rezidentu, attiecībā uz to pensijas daļu, kas aprēķināta ārvalstīs, piemēro speciālu pensionāra neapliekamo minimumu. Visi deputātu iesniegtie priekšlikumi bija par pensijas nepaliekamo minimumu, taču Latvijā ir pensionāra neapliekamais minimums, skaidroja FM. Ministrija uzskata, ka tā ir normu kolīzija, proti, nav skaidrs, kāda būtu rīcība, ja līdzpastāvētu gan pensionāra, gan pensijas neapliekamais minimums, tādēļ FM aicināja noteikt pensionāra neapliekamo minimumu.
FM ieskatā, jādod laiks līdz 2020.gadam, lai likumā par IIN iestrādātu konkrētu modeli. Šī gada laikā varētu rast modeli, kādā veidā un kas piemēro neapliekamo minimumu, skaidroja FM, piebilstot, ka tādējādi piemērotāji zinātu, kurām personām un kādā apmērā minimums jāpiemēro, kā arī to, kāda ir pārējo normu ietekme uz pensijas vai pensionāra neapliekamo minimumu.
“FM nepasaka, ka nevar būt cits neapliekamais minimums, tas ir politiķu lēmums. Tomēr, ja ir cits neapliekamais minimums, tad tam ir jābūt detaļās noteiktam likumā par IIN,” norādīja ministrija.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica skaidroja – ja, piemēram, pensionārs Lielbritānijā būtu nopelnījis 1000 eiro lielu pensiju, tad Lielbritānijā šo pensiju ar nodokli apliktu sākot no 800 eiro, bet Latvijā no 250 eiro. “Pārceļoties no Lielbritānijas uz Latviju, šim cilvēkam, maksājot nodokļus par starpību no 250 eiro līdz 800 eiro, cilvēks zaudē aptuveni 120 eiro mēnesī. Daudzi šo ir uzsvēruši kā aspektu, lai atgrieztos vai neatgrieztos Latvijā,” uzsvēra ĀM pārstāve.
Viņa piebilda, ka normai jābūt spēkā tikai uz to pensiju, kas nopelnīta ārzemēs un tiek izmaksāta no attiecīgās valsts budžeta vai pensiju fonda. Tāpat Kalniņa-Lukašēvica sacīja, ka būtiski neveidot nevienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas pensionāriem un tiem pensionāriem, kas atgriezīsies atpakaļ. “Tas, ka šis jautājums ir rūpīgi jākomunicē, ir absolūta prioritāte, jo nedrīkstam atļauties sanaidot cilvēkus atkarībā no tā, kur tie dzīvo. Politiskā komunikācija šajā jautājumā būs ļoti svarīga,” sacīja parlamentārā sekretāre.
Arī politiķis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka nepieciešams meklēt ceļus, kā novērst nevienlīdzību, kas izveidotos attiecībā uz tiem pensionāriem, kas visu darba mūžu ir strādājuši Latvijā un nav emigrējuši uz ārvalstīm. “Viņi dzīvos šeit, bet kaimiņos dzīvojošam bijušajam Lielbritānijas rezidentam pensija uz rokas būs lielāka. Šis ir politisks solis, lai motivētu atgriezties tos, kuri citkārt neatgrieztos Latvijā, bet tālākie soļi saistībā ar Latvijas pensijas neapliekamā minimuma būtisku kāpināšanu turpmākajos gados un citām juridiskām problēmām ir jāatrisina,” uzsvēra Dombrava.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte teica, ka jebkāda veida iespējamās atlaides diasporas cilvēkiem šķiet ļoti pievilcīgas un par to neesot šaubu. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka jautājums par nevienlīdzību jau tiekot apspriests sociālajos tīklos, kur veidojoties liels naids saistībā ar to, kādēļ kādam pensija būtu jāapliek, bet kādam nebūtu jāapliek ar nodokli. “Vai, ja šāda veida lietas nevienlīdzīgi pieņem, vai tā nav ziņa Latvijas iedzīvotājiem – brauciet prom un pelniet savas pensijas citur,” retoriski vaicāja Saulīte.
Sēdes noslēgumā Ojārs Ēriks-Kalniņš uzsvēra, ka konkrētais jautājums ir sarežģīts, tādēļ lēmumu nedrīkst pieņemt sasteigti. Šī iemesla dēļ par priekšlikumiem, kas saistīti ar pensiju jautājuma regulējumu, tiks diskutēts arī nākamajā komisijas sēdē.

Kā ziņots, jautājums par pensiju jautājuma regulējumu apspriests arī koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) 17.septembrī pēc koalīcijas padomes sanāksmes pauda, ka ir nepieciešams LM un FM izvērtējums šajā jautājumā, ņemot vērā līgumus ar konkrētām valstīm par dubulto nodokļu neaplikšanu. Kučinskis arī uzsvēra, ka regulējums nedrīkst būs diskriminējošs pret Latvijas pensionāriem.

Saeimā konceptuāli atbalstītais Diasporas likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju.

FOTO: baltic-ireland.ie