Saglabāsim un nepazaudēsim šīs sajūtas

Sarīkojumiem bagātā valsts svētku nedēļas nogale Īrijā ir izskanējusi ar sirsnīgām dziesmām un dzejām. Ir izdejotas skaistākās latviešu tautas dejas un sacīti vismīļākie novēlējumi Latvijai. Mēs esam centušies sarīkot svētkus sev un saviem draugiem un ģimenēm, vienojošies lūgšanās un ieklausījušies, ko saka mūsu katra sirdsbalss. Mēs esam svinējuši kopā un katrs atsevišķi, mēs esam arī ignorējuši un dusmojušies, bet mēs neesam bijuši vienaldzīgi.

Atskatoties uz gatavošanos svētkiem un svētku norisi Īrijas latviešu kopienā, noteikti nevaram sūdzēties par pasākumu trūkumu. Latvijas dzimšanas diena ir tikusi svinēta gan salas dienvidos un ziemeļos, gan rietumos un austrumos. Latvija ir daudzināta gan lielākos, gan mazākos, patriotiskos, sirsnīgos, formālos, dzīvespriecīgos, un pat visai jestros sarīkojumos. Cita par citu garšīgākas mums ir bijušas svētku kūkas un dzimšanas dienas kliņģeri. Mēs esam uzņēmuši viesus un devušies ciemos paši, esam skatījušies priekšnesumus un dziedājuši līdzi māksliniekiem. Un ne pavisam nav svarīgi, vai esam piedalījušies grandiozākajos vai pavisam negrandiozos svētku sarīkojumos, vai esam to darījuši ģimenes lokā, mielojoties ar gotiņkonfektēm un jau simto reizi skatoties “Vella kalpus” jeb “Rīgas sargus”, vai arī kopā ar simtiem citu latviešu stāvējuši miera stājā klausoties “Dievs, svētī Latviju!” Mums katram ir savas vēlmes, prasības un gaume. Un mēs ne tikai svinam svētkus tā, kā mums šķiet vislabāk un pareizāk, bet paši šos svētkus veidojam tādus, kādus tos vēlamies redzēt un sajust.

Gatavojot reportāžas no dažādām svētku norises vietām, satiekoties ar visdažādākajiem cilvēkiem, vērojot lielus un mazus svētku dalībniekus, es noteikti varu apgalvot, ka ikvienam, ko satiku šajā svētku nedēļas nogalē, vairāk vai mazāk bija svētku sajūta. Kādam tā izpaudās kā lampu drudzis pirms iziešanas uz skatuves, citam – lepnumā par to, ka viņa bērnam uzstājoties viss ir izdevies, dažam labam pār vaigu ritot asarai, ko izvilinājušas atmiņas par mājām, un vēl kādam klusi lūdzot Dievu par Latviju.

Tagad, kad ir izrunāti visi laba vēlējumu vārdi, kad atkal esam sasmēlušies pamatīgu devu latviskuma, vienīgais, ko drīkstam un varam – saglabāsim un nekad nepazaudēsim šīs sajūtas.

FOTO: baltic-ireland.ie

Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore S.Bondarevska.