Piektdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

“Es esmu stingra mamma,” saka Baiba draugiem.lv

- 12.05.2020

img_6762Droši vien, ka nav nozīmes stāstīt par to, cik viegli jeb sarežģīti ir mācīt, noturēt un attīstīt bērna latviešu valodu, ja viņš dzimis un aug ārpus Latvijas. Zinām arī to, cik daudz papildus laika un naudas tas prasa vecākiem, jo īpaši gadījumos, ja bērns aug jauktā ģimenē. Šoreiz stāsts par Baibu un viņas pieredzi, audzinot dēlu latviski.
Baibas Gaigr vīrs ir čehs un viņu ikdienas sarunas mājās pārsvarā norit angļu valodā, taču ar dēlu viņa sarunājas latviski.

Praktisku apsvērumu dēļ Baiba jau iemācījusies arī čehu valodu, lai varētu sazināties ar vīramāti un citiem vīra radiem. Baiba pati strādā Dublinā un katru darba dienu mēro visai prāvu ceļa gabalu, lai nokļūtu līdz darba vietai. Šobrīd, sakarā ar Covid-19 viņa darbu veic no mājām Kildārē (Kildare) – attālināti. Dienas ritmā tas ienesis zināmas izmaiņas, taču uz rutīnu lielu iespaidu atstājis nav, ja neskaita to, ka komunikācija ar ģimenes locekļiem tagad notiek visas dienas garumā.
Latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē Baibu pazīst kā aktīvu 3×3 nometņu rīkotājkomandas locekli un arī divu nometņu vadītāju. Brīvajos brīžos Baiba dzied latviešu korī, savulaik ir dejojusi arī latviešu deju kopā, spēlējusi teātri studijā “Cita bedre”. Kad Īrijā piedzima viņas dēls Fridrihs, uz laiku no Latvijas šurp bija atbraukusi arī Baibas mamma, vecmāmiņa Agita. Baiba saka, ka latviešu valodas pamatus Frīdim ielikusi tieši viņa. Caur dzimtas pieredzi dēls mācās arī Latvijas vēsturi, jo viņa vecvecāki piedzīvojuši ne tikai izsūtījuma laiku Sibīrijā, bet arī bēgšanu atpakaļ uz Latviju un pēc tam atkārtotu izsūtījumu aiz polārā loka.
“Manam vectēvam, kas dzīvo Talsu novadā, ir šī dzīvās vēstures pieredze, ko nodot tālāk saviem mazmazbērniem un tas ir labi. Es vēroju, kā Frīdis pie datora klausījās prezidenta Egila Levita stāstījumu par Latvijas neatkarības atgūšanu un, manuprāt, tā nebija tikai formāla klausīšanās, ko uzspiedusi stingrā mamma,” saka Baiba. Te jāpaskaidro, ka Baibas divpadsmit gadus vecais dēls latviešu valodu mācās classflow programmā, ko sagatavojusi un īsteno Latviešu valodas aģentūra.
Jautāta, vai zēnu, kam strauji tuvojas pusaudža gadi, papildus stundām vispārizglītojošā skolā ir viegli pierunāt vēl divas reizes nedēļā mācīties arī latviešu valodas E klasē un pildīt mājas darbus, Baiba ir visai lakoniska: “Viņam tas vienkārši ir jādara!”

Viņa pati atzīst, ka mēdz būt ļoti stingra, taču ir reizes, kad arī tas nedarbojas. Vārdu krājuma papildināšanai un lasītprasmes uzlabošanai viņa, piemēram, likusi dēlam lasīt grāmatas latviešu valodā, bet Fridrihs atsacījies, jo tās grāmatas, ko pirkusi mamma, viņam nav patikušas.
“Tad gājām uz grāmatnīcu abi divi un Frīdis pats izvēlējās to, kas viņam patīk un interesē,” stāsta Baiba un atzīst, ka tas tiešām nācis par labu un dēls sācis lasīt grāmatas latviski. Fridriha vislielāko atzinību līdz šim ir izpelnījusies Ērinas Hanteres “Klanu kaķi”, ko latviešu valodā tulkojusi Ieva Elsberga.
Ja karantīnas dēļ Īrijā šogad netiks atcelta 3×3 nometne, tad Gaigr ģimene atkal brauks uz Kāslbāru (Castlebar). Jā, un brauks visi, arī Vlads, Baibas vīrs, kas šķiet visai labi iejuties Īrijas latviešu sabiedrībā un visnotaļ atbalsta sievas latvisko dzīves pusi.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie/no Īrijas 3×3 un Baibas Gaigr personīgā arhīva

apvienots



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie