Kad teksti satiekas ar līnijām

Vakar trīs dzeju rakstošās meitenes Īrijā – Evija Ezeriņa, Gunita Barsčauska un Ingrīda Tarauda tiesšaistē lasīja savus dzejoļus, kas tapuši iedvesmojoties no lieliskās latviešu mākslinieces Zanes Sutras gleznām. Citiem vārdiem – Zoom platformā notika autoru grupas “Baltie vārti” pasākums “Satikšanās – teksti un līnijas”, kas sākotnēji bija plānots klātienē, bet apstākļu spiests tika pārnests uz virtuālo vidi.

Pēc šī pasākuma tā vien gribas Zanes Sutras gleznas saukt par liriku, bet rakstošo meiteņu dzeju par gleznu etīdēm. Evijai, Gunitai un Ingrīdai, šķiet, pavisam labi ir izdevies sajust Zanes radīto noskaņu, prieku, sāpes un pat kaisli, kas iepriekš uzlikta uz audekla un tagad ir pierakstīta arī dzejas kladēs. Ja man vajadzētu raksturot izjūtas par šo pasākumu kopumā, tad “negaidīti” būtu visatbilstošākais vārds. Negaidīti labi!
Dzejoļu autores atzīstas, ka viņām iepriekš nav bijis ne jausmas, kas no šī pasākuma sanāks, jo neviena nekad iepriekš nav piedalījusies līdzīgā, kā pasākuma rīkotāja Ingrīda saka, eksperimentā. Arī māksliniecei Zanei Sutrai šī bija pilnīgi jauna pieredze. Pasākuma noslēgumā, kad vārds tika dots māksliniecei, pēc visai garas pauzes Zane atzinās: “Es esmu samulsusi… un emocionāli traumēta, vislabākajā nozīmē.”

Lai arī tiešsaistes vidū notika tehniska kļūme un nācās pārtraukt lasījumus, kamēr administrētājs atjaunoja Zoom platformu, meitenes ir gandarītas par paveikto un gatavas arī turpmāk rīkot un piedalīties līdzīgos pasākumos. Ingrīda Tārauda saka lielu paldies visiem, kas pielika roku, lai “Satikšanās – teksti un līnijas” notiktu, un noteikti paldies arī Maritai Dannei – pasākuma vadītājai.

FOTO: baltic-ireland.ie