Bērziņa: Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nenotiks tradicionālā formātā

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki noritēs pilnīgi atšķirīgā formātā, nekā tradicionāli tas bijis pieņemts, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa. Viņa deputātiem norādīja, ka ar plašu un kuplu dalībnieku skaitu Mežaparka Lielajā estrādē patlaban netiek plānota, apzinoties, ka daudzskaitlīga skolēnu pulcēšanās nebūs iespējama.

Bērziņa skaidroja, ka šis ir milzīgu izaicinājumu laiks, bet galvenais mērķis ir nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību un nepārtrauktību.
Tāpat viņa pauda cerību, ka vakcinācijas process virzīsies uz priekšu krietni straujākā solī un vasaras otrajā pusē situācija būs labvēlīga, lai bērniem radītu svētku sajūtu. Paredzēts, ka svētku pasākumi notiks gan Rīgā, gan reģionos. Bērziņa atzina, ka būtiska ir visu epidemioloģisko nosacījumu ievērošana un, saplānojot dienas notikumus, svētkus var īstenot neatkarīgi no norises vietas.
Svētku izpilddirektore stāstīja, ka tradicionāli vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves skates, kas šajā gadā nebūs iespējamas un uz šādu formātu netiks aicināti nedz pedagogi, nedz skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.
Tāpat paredzēts, ka vienā kalendārā datumā notiek tikai viens svētku notikums. Netiek plānotas dalībnieku nakšņošanas un lielākā tiesa svētku pasākumi plānoti ar televīzijas klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības nodarbības maijā vai jūnijā un, ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs “A”, “B” un “C” variants, kur, ja atļaus epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar “B” variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām – Mežaparka Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot visas prasības – gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.
Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenā alejā tiks aicināti tautas deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu “Hanzas perons”, kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
Bērziņa klāstīja, ka tradicionāli svētku notikumi ir pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo skatuvi. Tie varētu būt bērnu kolektīvi – folkloras kopas, tautas deju ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie ansambļi.
Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts “Dziesmu koks”. Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju koncerts.
“Mēs strādājam ar “B” variantu, ja varēs atsākt interešu izglītības nodarbības maija beigās un jūnijā, ārtelpās pulcinot līdz 3000 vai 4000 dalībnieku Mežaparka Lielajā estrādē, savukārt iekštelpās dalībnieku skaits plānots līdz 200 skolēniem,” deputātiem sacīja Bērziņa.

Sēdē piedalījās arī Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, kura norādīja, ka svētku norise ir atkarīga no epidemioloģiskās situācijas, kura patlaban ir ļoti trausla. Tāpat situāciju ietekmēs vakcinācija pret Covid-19.
Atbildot uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) jautājumu, pie kādiem noteikumiem varētu atļaut Mežaparkā pulcēties vairākiem tūkstošiem skolēnu, Feldmane norādīja, ka saslimstības rādītājam 14 dienās jābūt 20 uz 100 000 iedzīvotāju. Viņa arīdzan skaidroja, ka līdz šodienai VM nebija oficiālas iespējas iepazīties ar izstrādātajiem scenārijiem pasākumu norisei, uzsverot, ka viss ir atkarīgs no iespējām pulcēties, tomēr vairāku tūkstošu bērnu sanākšana kopā, Feldmanes ieskatā, ir ļoti optimistiski un, iespējams, šie skaitļi būtu jāpārvērtē.
Ašeradens uzsvēra, ka šādi “peldoši novērtējumi” ir bīstami, jo var nonākt situācijā, kur bērniem tiek dotas cerības, bet beigu beigās neizpildās kādi kritēriji. Viņš aicināja VM sniegt vadlīnijas, pie kādiem nosacījumiem svētki varētu notikt un VM šajā jautājumā jābūt stingrai nostājai. Feldmane atzina, ka šāda izvērtējuma sniegšanai VM nepieciešamas divas nedēļas, līdz ar to deputāti vienojās, ka šis jautājums komisijas sēdē tiks aktualizēts pēc divām nedēļām.

FOTO: baltic-ireland.ie