Sestdien, 4. decembrī, Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aizvadīja nu jau septīto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), kurš šogad notika Rīgā ar nemainīgu Ārlietu ministrijas un PBLA sadarbības partneru atbalstu. Forums, kuram bija pieslēgušies vairāk nekā četrtūkstoš klausītāji un skatītāji no 39 valstīm pasaulē, notika tiešsaistes formātā. Visa foruma gaitu tiešsaistē vadīja PBLA vicepriekšsēdis un arī nesen ievēlētais ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons.
Šogad forums un tā diskusijas tika veltītas Rīgas pilsētai un tās attīstībai. Rīga ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, un ar trešdaļu Latvijas iedzīvotāju Rīga veido vairāk nekā pusi no visa Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Foruma atklāšanā mājīgajās un nesen rekonstruētajās Hanzas perona telpās piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, kurš savā uzrunā uzsvēra: “Visas valsts interesēs ir nostiprināt Rīgu, lai caur to veicinātu izaugsmi visā Latvijā. Rīgai ir jākļūst par reģionālo Baltijas ekonomikas centru, par Ziemeļeiropas metropoli. […]
Dārgie draugi! Pateicos Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, priekšsēdei Saulītes kundzei un visiem foruma organizatoriem! Šis forums veido īpašu diasporas piesaisti Latvijai un attīsta mūsu globālo latvietību Latvijas labā.”
Atzinīgus vārdus par PLEIF vēlmi īpašu uzmanību pievērst Rīgai savā videouzrunā foruma dalībniekiem teica arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ar gandarījumu savā uzrunā pauda, ka viņas pārstāvētā ministrija priecājas būt šī foruma sadarbības partneris, un ka PLEIF auditorija augusi no 25 valstīm 2020. gadā uz 39 pārstāvētām valstīm no 6 kontinentiem šai forumā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis savā prezentācijas ievadā uzsvēra, ka viņa mērķis ir padarīt Rīgu par pilsētu, kur viss plaukst un zeļ, un iepazīstināja klausītājus īsumā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2030. gadam un ar Rīgas attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, uzsverot prioritātes, kā arī to, ka šī plāna ietvaros ir ap 500 projektu, kas nākamajos 7 gados īstenojami Rīgā. Mārtiņš Staķis arī pieminēja, ka pilsētas budžetā gadā 884 miljoni eiro ir fiksētās izmaksas, un ārpus tām maz paliek pāri pilsētas attīstībai, tāpēc būtiski pilsētai piesaistīt investīcijas. Mārtiņš Staķis īpaši uzsvēra nepieciešamos ieguldījumus Austrumu maģistrāles izveidei, kas atslogotu Rīgas centru no smagajiem auto, kā arī nepieciešamos 200 miljonus eiro Dienvidu tilta šķērsojuma izbūvei.
Domnīcas “Certus” direktors, prof. Daunis Auers foruma dalībniekus iepazīstināja arveiktajiem pētījumiem Rīgas konkurētspējā, īpaši uzsverot to, ka Rīgai kā pilsētai ar potenciāli spožu nākotni ir ārkārtīgi liels neizmantotais potenciāls, un ka visvairāk nepieciešams ieguldīt tieši cilvēkresursos. “Rail Baltica” izbūves projekta izpilddirektors Agnis Driksna uzsvēra šī topošā dzelzceļu tīkla lomu Rīgas attīstībā, proti, divu stundu laikā (ar ātrumu 249 km stundā) ar zaļāko un drošāko transporta veidu – dzelzceļu – no Rīgas būs iespējams nokļūt Tallinā vai Viļņā.
Vienu no saistošākajām prezentācijām no investora skata perspektīvas sniedza investīciju firmas “Bregal Sagemount” dibinātājs Adams Fullers (Adam Fuller), kura uzņēmums šogad maijā ieguldījis 130 miljonus ASV dolāru Latvijas “Printful” firmā, iepriekš veicot analīzi par to, kāds būs šo investīciju potenciāls. Viņš arī bilda, ka šobrīd tiek meklēts “Printful” galvenais finanšu direktors, un šim postenim ir iespēja pieteikties.
Savukārt Elīna Branta no Šveices vadošā telekomunikāciju uzņēmuma “Swisscom”, kas nesen atvēruši savu pārstāvniecību Rīgā, un loģistikas uzņēmuma “Senner” Baltijas izpilddirektors Deniss Ivanovs, raksturoja tās priekšrocības (saprotama nodokļu sistēma, ērts transporta savienojums ar lidostu, augsta darbinieku atbildība, ērti e-pakalpojumi u.c.), kāpēc viņu uzņēmumi par savu mājvietu izvēlējušies tieši Rīgu.
Sekojošajā diskusiju panelī par to kāpēc potenciālajiem investoriem ieguldīt tieši Rīgā, uzņēmuma “Primekss Group” direktors Jānis Ošlejs uzsvēra, ka Rīgā ir daudz jauno talantu, un reti kura pilsēta ir tik kompakta un ar tik labu novietojumu, ka jau 30 minūšu laikā no Rīgas centra iespējams nokļūt laukos vai pludmalē. Tikai pavisam nedaudzas pasaules metropoles var piedāvāt šādas iespējas.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks savu prezentāciju iesāka ar domu, ka Rīga noteikti ir visas Baltijas metropole, un ja Rīga ir stipra, tad stipra būs arī visa Latvija.
Viņa ieskatā Viļņā aizvadītajā desmitgadē izaugsme ir bijusi spēcīgāka nekā Rīgā. Pēc Mārtiņa Kazāka domām, mums kā mazai nācijai nepieciešamas lielākas ambīcijas un uzdrīkstēšanās spējas, tad arī izaugsmē pārsniegsim savus konkurentus.
Interneta uzņēmuma “MikroTik” vadītājs un Amerikas Tirdzniecības palātas (AmCham) Latvijā valdes priekšsēdis Džons Martins Tallijs (John Martin Tully), kurš Latvijā dzīvo jau kopš 1995. gada, runājot par Rīgas priekšrocībām, uzsvēra, ka Latvijas galvaspilsēta ir lielisks gaisa transporta mezgls, šeit ir daudz augsti izglītotu cilvēku, šeit pieejams ļoti labs interneta savienojums, savukārt lauku, jūras, upju, ezeru un mežu tuvums Rīgai nav vis luksuss, bet ikdienas iespējamība katram. Džons Martins Tallijs piebilda, ka uzticēšanās savai darbinieku komandai viņaprāt esot vislabākā investīcija uzņēmumā. Viņš arī pavēstīja, ka uzņēmums “MikroTik” nesen ziedojis 20 miljonus eiro Bērnu klīniskās slimnīcas Onkoloģiskā centra atbalstam Rīgā.
Sekojošā diskusiju panelī firmas “Emergn Latvia” vadītājs Pēteris Daliņš pastāstīja, kā viņam pirms diviem gadiem izdevies piepildīt savu sapni pārcelties no Austrālijas uz Latviju un attīstīt globālu digitālo pakalpojumu uzņēmumu šeit.
Foruma beidzamais posms bija veltīts Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu attīstībai.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs Mārtiņš Vanags kā īpaši pozitīvu pagriezienu īres dzīvokļu segmenta attīstībai minēja šogad 21. martā pieņemto jauno Īres likumu, kas, viņaprāt, šobrīd esot pats labākais Eiropā, jo turpmāk konfliktus starp namīpašnieku un īrnieku, kas nemaksā, būs iespējams atrisināt 3-4 mēnešu laikā, kurpretim agrāk tiesas procesi šai jomā vilkās gadiem. Pēc Mārtiņa Vanaga domām, cilvēki Rīgā šobrīd vēlas dzīvot labāk, tāpēc investīcijas īres namos šobrīd noteikti attaisnojas.
Savukārt Ēriks Bergmans, nekustamo īpašumu firmas “Colliers Latvia” vadītājs, foruma dalībniekiem sniedza detalizētu pārskatu par jaunajiem biroju telpu projektiem Rīgā (Verde, Gustavs BC, Preses nams, Novira Plaza, Zeiss, Mihaila Tāla iela, Magdalēnas kvartāls, Krasta City, Kimmel kvartāls u.c.), uzverot, ka Rīga ir izcila vieta dzīvei ar ļoti labu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Rīgas domes deputāte un pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja savukārt vēstīja par centieniem mazināt birokrātiju Rīgā būvatļauju izsniegšanas jomā.
Foruma noslēgumā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka tieši Rīgas izaugsme būs būtiski svarīga tuvākajā nākotnē visas Latvijas izaugsmei un tas savukārt saistīts ar lielāku ambīciju un augstāku mērķu izvirzīšanas nepieciešamību mums katram. Foruma videoierakstu drīzumā būs iespējams noskatīties pilnībā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma mājas lapā www.pleif.lv.
Nākamais latviešu diasporas rīkotais ekonomikas forums Spotlight Latvia iecerēts 2022. gada pavasarī ASV.
FOTO: no PBLA arhīva
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie