ELA kopsapulcē iepazīstina ar jauno komandu

2022. gada aprīļa sākumā Freiburgā, Latviešu centrā un viesu namā Bērzainē norisinājās ikgadējā Eiropas Latviešu apvienība (ELA) kopsapulce, kas pulcēja dalībniekus gan klātienē, gan attālināti. ELA kopsapulci vadīja jaunā prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa.

Attālināti klātesošos uzrunāja Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītājs Pēteris Blumbergs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa un Latviešu valodas aģentūras pārstāve Dace Dalbiņa, kā arī Bērzaines saimniece Inese Avena. Tikties ar ELA pārstāvjiem un piedalīties kopsapulcē bija ieradusies arī Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.
ELA kopsapulce norisinājās divas dienas, kur pirmā diena bija atvēlēta svinīgajām uzrunām un publiskām domnīcām, bet otrajā dienā bija slēgtā sanāksmes daļa tikai ELA biedriem. Kopā bija četras domnīcas, kas veltītas ELA 2022. gada prioritātēm: domnīca “Eslingenai-75 un Ceļā uz dziesmu un deju svētkiem – dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīme diasporā”, domnīca “Diasporas organizācijas darbības stratēģija ilgtermiņa mērķu un darbības virzienu noteikšanai”, domnīca “14. Saeimas vēlēšanas – diasporas pilsoniskā un politiskā līdzdalība” un domnīca “Izglītības jautājumi diasporā”.
ELA kopsapulci atklāja ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, iepazīstinot visus ar jauno ELA prezidiju: Karolīnu Zobens-East, Vitu Kalniņu, Leldi Vikmani, Andri Skrastiņu un Lauru Ritenbergu-Kinder, kā arī pasakoties par izteikto uzticību.
Savā runā J. Krēsliņa uzsvēra: “Mūsu pasaule stāv izaicinājumu priekšā. Pēdējos divus gadus mūs posta pandēmija, bet pēdējo mēnesi mūsu domas un dvēseles nospiež karš Ukrainā. Nevar noliegt, ka arī diaspora mainās. Ja agrāk runāja par trimdu un diasporu, veciem un jauniem, tas šodien vairs nav iespējams. Nāk klāt jaunas paaudzes un paaudzes maisās. Jaunām paaudzēm ir cits pasaules redzējums. Ja mēs gribām veicināt diasporas izaugsmi, mums šis process ir jāuzklausa. Mums vajag pašiem sevis izvērtēt un iezīmēt kopīgu tālāko ceļu. Diaspora – tie esat jūs. Diaspora ir valstīs. Mēs viens bez otra nevaram. Nevalstiskas organizācijas ir lielu tiesu vērtību barotas. Demokrātijas principi ir mūsu brokastis, mums identitātes stiprināšana ir uzkoda launagā un mēs guļam uz brīvprātīgā darba spilvena. Mēs ieguldām milzīgu darbu un šim darbam ir svarīgi arī atstāt sekas. Mums vajag izmest enkuru.”
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, kura teica savu uzrunu attālināti, atrodoties Losandželosā, minēja: “Milzīgs prieks jūs visus sveikt no Losandželosas. Sveicu jauno ELA komandu un visus biedrus. Jūs esat pastāvējuši 70 gadus, jūs pastāvēsiet vēl ilgi un skaisti, jo jūsos ir spēks. Jūsu rindas ir stipri, jūs arī paplašināties, jums ir jauni biedri no citām valstīm, kas nes klāt arī jaunas idejas. Ir divas lietas, ko vēlos uzsvērt – pirmkārt, ir svarīga jaunatnes dalība, viņu īpaša uzrunāšana un rūpes par jaunatni. Es zinu, ka jums ir daudzas idejas, kā nepalaist un saglabāt bērnus, kuri pabeidz skolu, saglabātu saikni ar latvietību. Es zinu, ka jums ir labas idejas, arī par Eiropas skolu, lai tālāk darbotos ar jauniešiem. Otra lieta – ir milzīgs izaicinājums mums visiem – rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Šajā gadā mēs esam uzņēmušies cerību, ka mums varētu būt 50 tūkstoši vēlētāju diasporā. Man liekas, ka tas būtu tikai pozitīvi, ja mēs tikai stiprinātu un palielinātu diasporas dalībnieku skaitu, kas nobalsotu vēlēšanās. Ņemot vērā, ka vēlēšanu process ir atvieglots. Šobrīd ir ļoti politiski sarežģīta situācija ar Putina karu Amerikā, visiem ir pārdzīvojums, kas notiek 21. gadsimta demokrātiskā Eiropā. Tādēļ manuprāt ir bezgala svarīgi, lai mēs runātu par vēlēšanām un aicinātu visus piedalīties tajās.”
Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa, kura pieņēma uzaicinājumu un apmeklēja ELA kopsapulci klātienē, teica: “Ir ziemīga pavasara diena, kad laukā aiz loga magnolijas ir apsnigušas, ir jocīgas sajūtas, bet smaids nezūd no sejas, jo ļoti priecājos satikt labi zināmus ne tikai Vācijā, bet citās valstīs satiktus domu biedrus, ar kuriem esmu darbojusies kopā. Prieks iepazīties ar jauniem domubiedriem.” “Kultūra – tas ir tas, ar ko daudz strādā latviešu biedrības, ko īpaši varu novērot šeit Vācijā pēdējo piecu gadu laikā. Tas ir spēcīgs virziens, tas, ko jūs darāt, tas ir tikai sajūtu, emociju, tas ir paša gribēšanas un vēlēšanās spēks. Tik, cik jums šī spēka ir, tas ir labi, tas jāliek lietā. Kaut vai, ja dienā ir tikai piecas minūtes. Šis individuālais ir jāpieņem. Otra lieta – izglītība un jaunieši. Jauni cilvēki skatās uz lietām pilnīgi citādāk. Varbūt tās frāzes un termini, kas ir ierasti, jauniešiem ir atšķirīgi. Man ārkārtīgi svarīgi liekas latviešu skoliņas, kas turpina darbu. Es redzu, ka šajā COVID laikā bērniem ir pietrūkusi šī personīgā un emocionālā saikne. Ir svarīgi paspēt atgūt zaudēto ar uzviju, jādod bērniem iespēja tikties klātienē, sarunāties latviešu valodā, priecāties,” turpina I. Skujiņa.
Latvijas vēstniece Vācijā uzsvēra arī gaidāmo Saeimas vēlēšanu nozīmīgumu un pastāstīja, ka Vācijā šogad plānots atvērt septiņus iecirkņus, lai sniegtu iespējas ikvienam Latvijas valsts piederīgajam iesaistīties Latvijas demokrātiskajos procesos, dodot savu atbalstu ar vēlētāja balsi. “Es augstu vērtēju, ko dara latviešu biedrības Eiropā un pasaulē, kam veltāt savu brīvo laiku. Katrs projekts, biedrība ir unikāla, jūs to darāt personīgi, emocionāli un individuāli – cienīsim un mīlēsim viens otru!” savu runu noslēdza I. Skujiņa.
Tā kā 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kur nozīmīga loma ir arī ārvalstīs mītošajiem latviešiem, tad ELA kopsapulcē attālināti piedalījās arī LR Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa, kura uzrunāja klātesošos, kā arī iesaistījās domnīcā par vēlēšanām. “Šogad jūsu kopsapulce notiek mums kā vēlēšanu rīkotājiem zīmīgā laikā, jo 2022. gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Viens no palīgiem vēlēšanu procesa organizēšanā ir diasporas organizācijas, bez kuru atbalsta nebūtu iespēja sarīkot vēlēšanas ārvalstīs. Diasporai šogad ir vairākas labas ziņas – četru gadu laikā CVK sadarbībā ar vairākām ministrijām un Saeimas deputātiem ir strādājuši, lai ieviestu elektronisko tiešsaistes Saeimas vēlētāju reģistru. Turklāt šogad Latvijas vēlētājiem ārvalstīs būs labākas iespējas piedalīties balsot vēlēšanās pa pastu – varēs piedalīties vēlēšanās ne tikai ar pasi, bet arī ar vēlētāju apliecību. Tādēļ jau šobrīd aicinām parūpēties par dokumentu derīguma termiņu. Otra lieta, ko dod tiešsaistes vēlētāju reģistrs – vienkāršāk un ērtāk pieteikties balsošanai pa pastu. Kas arī varētu palielināt vēlētāju skaitu ārvalstīs.”
“Ikvienu no mums arī uztrauc, vai mēs kā vēlētāji izmantosim iespēju piedalīties vēlēšanās ne tikai Latvijā, bet arī ārpus. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija zema. Mums kopīgiem spēkiem jāmaina vēlētāju attieksmi, lai viņi piedalītos 14. Saeimas vēlēšanās,” mudināja K. Bērziņa.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs ELA biedrus un viesus uzrunāja attālināti: “Es sirsnīgi sveicu visus, kas esat sapulcējušies ELA gada kopsapulcē Bērzainē. ELA vēsturiski bijusi nozīmīga PBLA dalībniece, gan kā viena no apvienības dibinātājām tālajā 1956. gadā, gan kā viena no aktīvākajām tās dalīborganizācijām šobrīd. Jūsu apvienības gada kopsapulce notiek pasaules vēsturei izšķirošā un ļoti kritiskā laikā, kad turpinās brutālais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā brīdī mums visiem ir jāpalīdz Ukrainas cilvēkiem, jo viņi cīnās par mums visiem. Kā uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: “Visi godīgie cilvēki ir par Ukrainu, vidusceļa šeit nav.” ELA ilggadējais un sekmīgais darbs, centieni stiprinot saites starp Eiropu un Latviju, šodien kļūst vēl nozīmīgāks kā līdz šim. Darīsim visu, lai arī latviešu diaspora visā pasaulē ir tikpat vienota, kā mēs pašlaik esam palīdzības sniegšanā Ukrainā! Novēlu turpināt Jums visu, lai izdotos stiprināt latviešu vienotību Eiropā!”
Savukārt Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras pārstāve ELA kopsapulces dalībniekiem uzsvēra izglītība nozīmi un Eiropas latviešu skolotāju lomu: “Izglītība ir katras sabiedrības un kopienas stūrakmens, kur būtiska loma ir arī skolotājam. Jāsaka atklāti, ka Eiropas latviešu skolotāji godam izturējuši visus izaicinājumus, pat vairāk – izglītojušies un saliedējušies, guvuši jaunu pieredzi, sadarbojušies. Varētu pat teikt, ka izveidojuši tādu kā mācību kopienu, kur mācīties, apmainīties pieredzē, risināt problēmas, gūt iedvesmu un spēku – par to viņiem liels paldies no mums un Izglītības un zinātnes ministrijas. Mēs esam gandarīti par labo sapratni un ciešo sadarbību. ELA ir ļoti labs mūsu sadarbības partneris – paldies Jums! Pašlaik Latvijas izglītības sistēmā ir vairāki izaicinājumi, kas saistīti gan ar latviešu valodas stiprināšanu izglītības sistēmā, gan ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, ukraiņu bēgļu bērniem skolās. Diasporas skolotāji vislabāk saprot, ko nozīmē iekļauties citā izglītības sistēmā. Lai auglīga un ražīga kopsapulces saruna par darba un attīstības jautājumiem!”
Pēc svinīgajām uzrunām sekoja četras domnīcas, kas norisinājās visas dienas garumā, tās moderēja ELA kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, šajā domnīcā tika prezentēti gan gaidāmie svētki “Eslingenai 75”, gan arī Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāves klātienē iepazīstināja visus ar gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā.

Domnīcu “Diasporas organizācijas darbības stratēģija ilgtermiņa mērķu un darbības virzienu noteikšanai” moderēja ELA prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa.
Domnīcu “14. Saeimas vēlēšanas – diasporas pilsoniskā un politiskā līdzdalība” moderēja portāla Latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis.
Savukārt domnīcu “Izglītības jautājumi diasporā” moderēja ELA izglītības nozares eksperte Aira Priedīte un jaunā ELA izglītības referente Ilze Atardo.
ELA kopsapulcē pieņēma arī vairākas rezolūcijas 2022. gada prioritāro uzdevumu noteikšanai, paziņojumi par rezolūcijām sekos.

FOTO: no ELA arhīva