Ko mācīties no Īrijas diasporas politikas?

Latvijai un Īrijai ir bijusi līdzīga pieredze daudzās jomās, tostarp, abas valstis ir piedzīvojušas nozīmīgus emigrācijas procesus. Skaitliski tie, protams, nav salīdzināmi, ņemot vērā, ka Īrijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza 5 miljonus, bet tiek lēsts, ka visā pasaulē dzīvojošo īru izcelsmes cilvēku skaits ir apmēram 70-80 miljoni. Šīs valsts diasporas politika varētu būt noderīgs avots, kur arī citām valstīm smelties pieredzi.

Īrijas valdība ik pa pieciem gadiem izstrādā stratēģiju darbam ar diasporu, kuras nosaukums ir Global Irish, un pašlaik spēkā ir dokuments, kas nosaka stratēģiju 2020.-2025. gadam.
Īrijas attieksmi pret savējiem visā pasaulē lieliski ataino valsts prezidenta Michael D. Higgins teiktais:
“Mūsu diaspora ir viens no Īrijas lielākajiem resursiem: caur ieguldījumu, ko mūsu cilvēki sniedz tautām, uz kurām viņi migrē; caur saitēm, ko viņi veido ar šo valstu tautām, mūsu migranti ir ļāvuši Īrijai izveidot globālus sakarus, kas ievērojami pārsniedz mūsu lielumu.”
Valsts vīzija un stratēģiskie mērķi attiecībā uz diasporu ir formulēti piecās Global Irish sadaļās:
1. Cilvēki: Ārzemēs dzīvojošo īru labklājības nodrošināšana ir diasporas atbalsta politikas centrā, un rūpes par visneaizsargātākajiem un atstumtajiem īru emigrantiem ir noteikta kā prioritāte. Tiek plānots organizēt referendumu par to, lai pieļautu ārpus Īrijas dzīvojošo īru dalību prezidenta vēlēšanās. Saskaņā ar pašreizējo likumu, vispārējās un prezidenta vēlēšanās, kā arī referendumos. Īrijā drīkst piedalīties tikai tie pilsoņi, kuri dzīvo Īrijā.
2. Vērtības: Īrija turpinās savu vērtību popularizēšanu un diasporas daudzveidības cildināšanu. Īpaši stratēģijā tiek izcelts atbalsts sievietēm un cilvēkiem, kas dzimuši ārvalstīs un kuriem ir tiesības uz Īrijas pilsonību.
3. Labklājība: Tiek veidoti savstarpēji izdevīgi sakari ar īru diasporu, veidojot biznesa un arī studentu tīklus, kā arī sniedzot atbalstu tiem īriem, kas atgriežas dzimtenē. Valdība atzīst nepieciešamību samazināt problēmas, ar kurām saskaras indivīdi un ģimenes, atgriežoties Īrijā. Stratēģijā tiek plānots diagnosticēt reemigrācijas šķēršļus un to mazināšana, kur iespējams, garantēt ārvalstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšanu vai pielīdzināšanu, kā arī savstarpēju līgumu slēgšana ar valstīm kur dzīvo nozīmīga īru diaspora, piemēram, attiecībā uz nodokļu dubulto aplikšanu un sociālo drošību.

4. Kultūra: Tiek atbalstītas kultūras izpausmes diasporā – mākslā, īru valodas un kultūras mantojuma saglabāšanā, arī sportā.
5. Ietekme: Īrija paplašinās savus globālos sasniegumus, veidojot saikni ar nākamo paaudzi, atbalstot dažādus pasākumus jauniesīem un bērniem, kā arī veicinot saikni starp diasporas kopienām dažādās valstīs.
Visi šie stratēģiskie mērķi tiek realizēti caur Emigrantu atbalsta programmu (ESP), kas ir valdības atbalsta, saistību un intereses par globālajām īru kopienām taustāma izpausme.
Kopš programmas uzsākšanas 2004. gadā tā ir atbalstījusi vairāk nekā 530 organizācijas 36 valstīs, piešķirot dotācijas vairāk kā 200 miljonu eiro apmērā. Dotācijas ir bijušas dažādas, sākot no nelielām summām, kas paredzētas interešu grupām, līdz lieliem piešķīrumiem, kas atvēlēti brīvprātīgām un sabiedriskām organizācijām, kuras darbojas plašā mērogā. Tikai 2021. gadā vien uz programmas 13,095 miljonu eiro budžetu tika iesniegts 541 projekta pieteikums no 31 valsts, pieprasot gandrīz 23 miljonus eiro lielu finansējumu.
Izmantojot ESP, valdība sniedz finansiālu atbalstu organizācijām, kas nodarbojas ar aktuālu konsultāciju pakalpojumu un aprūpes sniegšanu īru emigrantiem, jo īpaši mazāk aizsargātajiem un atstumtajiem īru kopienas locekļiem ārvalstīs, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pašlaik spēkā esošajā programmā īpašs uzsvars tiek likts arī uz atbalstu organizācijām, kuras veicina sieviešu un jaunatnes iesaisti diasporas kopienu dzīvē. Turklāt ESP arī nodrošina Īrijas valdības ieguldījumus vairākos kultūras, kopienas un kultūras mantojuma projektos, kas veicina īru kopienas identitātes dinamisku izjūtu, kā arī stratēģiskos kapitāla projektos. Caur šo programmu tiek veicināta arī pieredzes apmaiņa starp organizācijām, kas strādā ar diasporas kopienām.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.

FOTO: baltic-ireland.ie