“Dziesmusvētku telpā” tiek gaidīti materiāli no diasporas kopienām

Šī gada vasarā daudzi latvieši no pasaules malu malām satikās Dziesmu un deju svētkos Latvijā, esot gan koristu un dejotāju, gan skatītāju rindās. Notikumiem un emocijām piepildītajā laikā, iespējams, daļai nerealizēts palika pastāvīgās ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” un kopienas telpas apmeklējums Mežaparka lielajā estrādē jeb Sidraba birzī. Šodien stāstīsim par to, kas šajā latviešiem tik nozīmīgajā vietā notiek tagad un kā to var papildināt arī diasporas cilvēki.

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunā ekspozīcija “Dziesmusvētku telpa” apmeklētājiem durvis vēra šī gada 1. jūnijā. Tā tika izveidota, atzīmējot Dziesmu svētku simtpiecdesmitgadi, un, kā teikts ekspozīcijas mājas lapā, tā “ir veltījums latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas dzimšanai, gaitai un turpinājumam.”
“Dziesmusvētku telpas” centrālie objekti, kas izvietoti pirmajā stāvā, ir multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”, interaktīva dārgumu siena “Laika upe”, Līgo karogs (oriģinālā karoga kopija) un kormūzikas klausīšanās krēsli.
Instalācija “Lielākais koris pasaulē” veidota no 128 ekrāniem un tās tehniskais risinājums ir unikāls un viens no sarežģītākajiem Eiropā. Tas ir vizuāli muzikāls stāsts par Dziesmusvētkiem un to tapšanas procesu.
“Laika upe” ļauj izceļot cauri Dziesmusvētku 150 gadu vēsturei ar fotogrāfiju, audio ierakstu un svētku liecinieku palīdzību. Šeit var aplūkot dažādus artefaktus, no kuriem neparastākais ir restaurētais ozollapu vainags, kuru dziedātāji dāvinājuši virsdiriģentam Jānim Dūmiņam, kā arī dziesmas “Gaismas pils” teksts, kas rakstīts ar Ausekļa roku.
Līgo karogs ir Dziesmu un deju svētku simbola visjaunākā kopija, ko Latvijas meistares darinājušas mākslinieku Ineses un Ivara Mailīšu darbnīcā. Pirms tam 150 gadus vecais oriģināls tika izpētīts līdz pat sīkākajai detaļai un atveidots zīdā ar ārkārtīgi smalku roku darbu.
Kormūzikas klausīšanās krēslos ir iespēja noklausīties 24 dziesmu svētku repertuārā visbiežāk iekļautās dziesmas svētku kopkora izpildījumā.

“Dziesmusvētku telpas” otrajā stāvā ir izveidota Kopienas telpa, kas atvēlēta dažādām izglītojošām un pētnieciskām aktivitātēm, saistītām ar dziesmusvētku tradīciju. Šeit ir izveidots Mantojuma skapis – ikvienam pieejams plaukts, kurā izvietotas gan grāmatas par dziesmusvētkiem, personībām un kolektīviem, gan katalogi un citi materiāli no svētkiem, kas norisinājušies visā pasaulē.
Dziesmusvētku ekspozīcijas vadītāja Iveta Grava stāsta, ka šajā Kopienas telpā tiek gaidīti arī dažādi materiāli no diasporas kopienām, kas liecina par Dziesmu svētku vai Dziesmu dienu norisi viņu mītnes zemēs.
“Mums ir izveidotas informatīvas mapes dažādām valstīm, kuras šajās valstīs dzīvojošo latviešu kopienas var piepildīt ar materiāliem, kuri viņiem šķiet nozīmīgi dziesmusvētku tradīcijas liecinieki. Tie var būt katalogi, plakāti, programmiņas, dziesmu grāmatas – jebkas, kas stāsta par šo tradīciju. Pagaidām Īrijai nav savas mapes, bet tā tiks izveidota, līdzko saņemsim kādus materiālus no turienes latviešiem. Mēs ļoti priecātos arī par personīgiem stāstiem gan par Dziesmusvētkiem Latvijā, gan mītnes zemēs.”
Iveta aicina arī diasporas cilvēkus, ciemojoties Rīgā apmeklēt ekspozīciju, solot, ka ikviens šeit var aplūkot gan milzum daudz interesantu materiālu un izzināt svētku tradīcijas attīstību cauri gadiem, gan gūt lieliskas emocijas.
Viņa stāsta: “Man ir ļoti liels gandarījums vērot, kā šī vieta sāk atdzīvoties, piepildoties ar Dziesmusvētku elpu un garu. Redzu, ka daudzi cilvēki atnāk šurp pirmoreiz un pēc tam nāk atkal, jau kopā ar bērniem, ģimenēm, draugiem.”
RMM sadarbības un attīstības vadītāja Leonarda Ķestere norāda, ka Dziesmusvētku ekspozīcija un Kopienas telpa ir lieliska platforma pētniecībai, ko var izmantot ikviens, arī starptautiskie svētku tradīciju un kultūras mantojuma pētnieki.
Ekspozīcijas mājas lapā www.dziesmusvetkutelpa.lv ir pieejama informācija arī angļu valodā.
Ieeja ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa” pa Mežaparka Lielās estrādes 2. vārtiem un darba laiki ziemā un vasarā atšķiras:
Ziemā tā strādā no trešdienas līdz svētdienai plkst. 11:00-17:00
Vasaras darba laiks no otrdienas līdz svētdienai plkst. 11:00-18:00.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.