2023. gads – Ārlietu ministrija “Saikne ar diasporu”

Atbilstoši Diasporas likumam Ārlietu ministrija turpināja nodrošināt koordinētu diasporas politikas īstenošanu, uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, teikts ārlietu ministra ikgadējā ārpolitikas ziņojumā. Svarīgākās izvirzītās prioritātes: latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšana, satīklošanās, jaunatnes piesaiste un diasporas aktīvāka iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, kā arī remigrācijas veicināšana.

2023. gadā noslēdzās politikas plānošanas dokumenta diasporas jomā – Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam – īstenošana. 2024. gada pirmajā pusē tiks veikts šī plāna uzdevumu izpildes izvērtējums, kas ir būtiski, turpinot sniegt atbalstu diasporai un pielāgojot izvēlētos mehānismus Diasporas likuma mērķu sasniegšanai. Diasporas politikas īstenošanā iesaistītajām iestādēm valsts budžetā kopumā paredzēti 3 miljoni EUR gadā, kas sadalīti četriem rīcības virzieniem: * latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas;
* diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;
* diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā;
* atbalsts remigrācijai.
Ārlietu ministrijas budžetā finansējums darbam ar diasporu ir 226000 EUR, kas tiek novirzīti projektiem, pētījumu un ekonomiskās sadarbības veicinošu pasākumu īstenošanai.
2023. gads iezīmējās ar vairākiem lieliem forumiem, kas bija orientēti uz diasporas iesaisti investīciju piesaistē, eksporta attīstībā un inovācijās. Viens no nozīmīgākajiem bija Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kas atzīmēja 10 gadus, kopš Rīga pirmo reizi pulcējās diasporas uzņēmēji no visas pasaules. Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Ārlietu ministrijas rīkotā foruma mērķis ir attīstīt diasporas un Latvijas uzņēmēju kontaktus un sadarbību ilgtermiņā. Kopš 2013. gada PLEIF ir kļuvis par nozīmīgu un unikālu diskusiju platformu. 2023. gada PLEIF pulcēja ap 500 dalībniekiem no 25 pasaules valstīm, kuri kopā ar valsts un pašvaldību augstākajām amatpersonām piedalījās diskusijās par Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijām, farmāciju, zaļajām tehnoloģijām, viedo enerģētiku, transportu un mobilitāti, darbaspēku un remigrāciju. Šādas mērķēti vadītas tīklošanās, ieguldījumu potenciāla demonstrēšana un stratēģiskas diskusijas par valsts politikām un reformu virzību ir orientētas uz nākotnes investīcijām Latvijas ekonomikas stiprināšanai. Sadarbība ar diasporu 2023. gadā zinātnes joma stiprināta arī vienā no lielākajiem Latvijas zinātnes notikumiem – V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kas notiek reizi piecos gados. Viens no kongresa centrālajiem mērķiem ir veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, tādēļ kongresa apmeklētāju un satura autoru vidū bija latviešu zinātnieki, kas strādā gan Latvijā, gan visa pasaulē. Kongresa ietvaros izstrādāti informatīvie materiāli: “V Pasaules latviešu zinātnieku kongress: Zinātne Latvijai. Analītiskais apkopojums” un ”Zinātne Latvijai: Pārskats par zinātni Latvijā un sasniegtajiem rezultātiem”. Tāpat ir sagatavotas politikas rekomendācijas, kas ir apkopotas publikācijā “V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa Politikas rekomendācijas”. V Pasaules latviešu zinātnieku kongress kopā pulcēja vairāk nekā 1300 dalībniekus. Savukārt, lai stiprinātu neformālo sadarbību starp Latvijā un starptautiskajās organizācijās strādājošiem profesionāļiem, ka arī pārrunātu Latvijas attīstības un ārpolitikas prioritātes, 2023. gada jūlijā Rīgāotro reizi norisinājās Ārlietu ministrijas organizētais starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Tas jau otro gadu pulcēja vairāk nekā 80 Latvijas ekspertus no vismaz 20 valstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO, OECD, Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas, ES Padomes. Sadarbība ar starptautiskajās organizācijās strādājošiem Latvijas profesionāļiem sekmē Latvijas ārpolitikas prioritāšu īstenošanu: Latvijas starptautisko atpazīstamību un starptautiskā tiesiskuma nodrošināšanu, tai skaitā kontekstā ar Latvijas kandidēšanu ANO DP. 2024. gadā Ārlietu ministrija plāno attīstīt šo sadarbību, lai pēc iespējas plašāk un efektīvāk izmantotu tautiešu starptautisko pārstāvību un spējas Latvijas interesēs.

2023. gada aktīvu darbu turpina ja Diasporas konsultatīvā padome, kuras intensīvais darbs ir ļāvis uzturēt skaidru priekšstatu par diasporas aktuālajām vajadzībām un pietiekami spēcīgu diasporas organizāciju saikni ar Latviju. Lai īstenotā diasporas politika sasniegtu izvirzītos mērķus, Diasporas konsultatīvās padomes ietvaros sekmīgi darbojas trīs tematiskās ekspertu darba grupas: Latviešu valodas un izglītības darba grupa, Remigrācijas koordinācijas darba grupa un Diasporas mediju darba grupa. Pēdējā minētā darba grupa 2023. gada strādāja pie diasporas mediju lomas nostiprināšanas ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu saliedēšanā un informatīvās saiknes uzturēšanā ar Latviju, informējot gan par aktuālo diasporā mītnes valstīs, gan norisēm Latvijā un pasaulē globāli. 2023. gadā darba grupa sniedza nozīmīgu ieguldījumu portāla Latvieši.com un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības rīkotā forumā “Diaspora – (ne)atņemama Latvijas informatīvās telpas daļa?” norisē. Forumā tika risināta, piemēram, sadarbības uzlabošana, lai Latvija un Latvijas diaspora dzīvotu vienotā informatīvajā telpā .
2023. gada Diasporas konsultatīvā padome aktīvi iesaistījās jaunu iniciatīvu ģenerēšanā un konkrētu, diasporai aktuālu priekšlikumu izstrādē. Šis ideju pienesums bija īpaši svarīgs, gatavojot nākamo Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam. Plāns turpina iniciatīvas, kas bija iekļautas līdzšinējā Plānā darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam un kuras, izvērtējot iepriekšējā Plāna īstenošanu, iesaistītās iestādes, NVO un diasporas organizācijas ir vērtējušas kā veiksmīgas. Atbilstoši Diasporas likumam tās būs latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšana, satīklošanās, jaunatnes piesaiste un diasporas aktīvāka iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, ka arī remigrācijas veicināšana. Vienlaikus plānā iekļautas arī jaunas iniciatīvas un uzdevumi, ko nosaka diasporas dinamiska attīstība un globālie izaicinājumi – īpaši remigrācijas jomā, iekļaujot remigrācijas atbalsta pasākumus visos plānošanas reģionos, ka arī programmu uzņēmējdarbības veicināšanai remigrantiem.
2023. gadā diasporas organizācijas ir izrādījušas lielu interesei attiecībā uz Ārlietu ministrijas izsludinātajiem projektu konkursiem. Ministrijā tika saņemti 185 diasporas organizāciju veidoti projektu pieteikumi no 23 valstīm, no kuriem pieejamā finansējuma ietvaros tika atbalstīti 111 projekti 21 valstī ar kopējo piešķirto finansējumu 161 339,82 EUR. Tradicionāli lielākais pieteikto un apstiprināto projektu apjoms ir valstīs ar skaitliski lielu diasporu: Apvienotajā Karalistē pieteikti 37 projekti, no kuriem atbalstīti 25 projekti, Norvēģijā pieteikti 19 projekti, no kuriem atbalstīti 11 projekti, Austrālijā pieteikti 16 projekti, no kuriem atbalstīti 10 projekti, un Īrijā ir pieteikti 13 projekti, no kuriem atbalstīti 10 projekti.
Lai realizētu atbildīgu un pētījumos balstītu rīcībpolitiku diasporas joma , 2023. gadā Ārlietu ministrija turpināja ciešu sadarbību ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru, kas izstrādāja divus pētījumus: “Diasporas organizāciju kapacitāte un vajadzības” un “Diasporas mediji”.

FOTO: baltic-ireland.ie