Šonakt Dublinā, domājams arī visā Īrijā, uguņošana bija trakāka nekā šur – tur pasaulē Jaunajā gadā. Kaut gan, šīs jau arī ir seno ķeltu Jaungada svinības! Tumsai iestājoties, pilsētā bija dzirdami tikai vieni vienīgi reķešu šāvieni. Dublinu klāja dūmu sega. Pa reizei aizjoņoja kāda “ātrā palīdzība” vai ugunsdzēsēju mašīna. Īri svin vasaras beigas un ziemas sākumu. Dublinā Temple Bar rajonā 31. oktobra vakarā notika Samhain Halloween Parade. Pilsētas centrs bija pilns ar tūristiem, kuri, šķiet, sabraukuši no visām pasaules malām.
Pirmdiena Latvijā ir nedēļas pirmā diena. Tomēr ir valstis, kur par nedēļas pirmo dienu uzskata svētdienu, tādēļ arābu, grieķu, portugāļu valodās, ivritā un vēl dažās citās valodās pirmdiena nozīmē “otrā diena”. Senajiem romiešiem un ģermāņu ciltīm pirmdiena bija veltīta mēnesim, tādēļ daudzās valodās pirmdiena ir “Mēness diena” (vācu Mon(d)tag, angļu: monday, franču lundi, itāļu Lunedi). Apsveicam Īrijas latviešus ar Bank holiday!
Sirds iepukstas straujāk. Ķermeni pārņem savāds satraukums. Cilvēks jūtas laimīgs. Visapkārt virmo enerģijas strāva, ko izstaro cilvēka sirds. Acis mirdz no pārdzīvotā, un viss šķiet tik jauks un skaists. Tas ir noticis: satikušies divi cilvēki, kas meklējuši viens otru, lai dalītos priekos, bēdās un ikdienas rūpēs.
Dzīves derīgumu mēra nevis ar laiku, bet ar prasmi to izmantot: dažs, kas dzīvojis maz, ir daudz dzīvojis; netūļājieties, kamēr jūs esat šeit. Jūsu dzīves ilgums ir atkarīgs no jūsu gribas, nevis no nodzīvoto gadu skaita. Vai jūs domājat, ka nekad nenokļūsiet tur, kurp ejat neapstājoties? Dažu cilvēku izteikumi par tēmu:
Portāls saņem daudz jautājumu par tēmu – autovadītāja tiesības Īrijā. Kā tās nokārtot, kas jādara, kur jāiet? Eksistē viedoklis, ka esot skola, vai kursi, kuros eksāmenus varot likt krievu, vai pat latviešu valodā. Diemžēl precīzas informācijas par to līdz šim nav izdevies iegūt. Ja kādam lasītājam ir informācija, lūdzam komentāros to atspoguļot. Pagaidām publicēsim Sanitas Rihertes pieredzi un ieteikumus cilvēkiem, kuriem vēl nav autovadītāja apliecība.
Reiz kāds Latvijas valsts politiķis izteicās, ka termins „iztikas minimums’ ir pazemojošs, jo tas pārsvarā tiek attiecināts uz dzīvnieku pasauli…. Latvijas centrālās statistikas dati ziņo, ka septembrī iztikas minimālā summa vienam iedzīvotājam bija 136,60 Ls, tātad desmit reizes mazāk kā Īrijā. Paši aprēķinu veicēji atzīst, ka summa nav pietiekama izdzīvošanai Latvijā, un tajā nav iekļauta virkne ikdienā nepieciešamo izdevumu. Protams, sistēma, pēc kuras tiek veikti aprēķini ir novecojuši. Tie joprojām tiek veikti pēc 1991.gada aprīlī valdībā apstiprinātās metodikas. Kamēr citas metodikas nav, jāstrādā ar to, kas ir – saka CSP dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja Baiba Zukula.
“Patiesībā māksla ir spogulis, kas atspoguļo nevis dzīvi, bet to kas tajā spoguļojas.” – saka O. Vailds. Īru izcelsmes rakstnieks savas dzīves laikā uzrakstīja tikai deviņas pasakas, kuras apkopoja krājumos „Laimīgais princis un citi stāsti” un „Granātābolu namiņš”. Tās bija iecerētas kā stāsti pieaugušajiem, un vairāk nekā simt gadu pēc autora nāves šīs pasakas vēl aizvien sajūsmina lasītājus jebkurā vecumā. Tāpat kā Laimīgais Princis, Bezdelīga, Lakstīgala, Punduris un Zvaigznes Bērns, arī pats Oskars Vailds ir mūžam jauns.
Triju Zvaigžņu ordenis - pirmais Latvijas Republikas civilordenis. 1924.gada 25.martā pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, un pirmoreiz Triju Zvaigžņu ordenis (TZO) - I šķira tika piešķirts 1925.gada 24.februārī Jānim Čakstem un Zigfrīdam Meierovicam, abiem ordeņa iedibinātājiem, bet trīs dienas vēlāk ar TZO (tāpat ar tā augstāko šķiru) tika apbalvots Kārlis Ulmanis un Rainis.1994. gadā ar Valsts Prezidenta Gunta Ulmaņa gādību tika atjaunots Triju Zvaigžņu Ordenis un izveidota Ordeņa Dome. 2004. gadā, pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājuma Saeima pieņēma likumu, ar kuru tika nodibināts LATVIJAS ORDEŅU KAPITULS un atjaunotas Latvijas brīvvalsts atzinības zīmes: VIESTURA ORDENIS, ATZINĪBAS KRUSTS un šo ordeņu Goda zīmes.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie